Visticamāk, jau trešdien agresorvalsti Krieviju gaida defolts jeb maksātnespēja, ko izraisījušas pret tās iebrukumu vērstās starptautiskās sankcijas. Tomēr ir apšaubāmi, vai tas mainīs Krievijas valdošā režīma maiņu, uzskata eksperti.
Jau trešdien Krievijai būtu jāveic procentu maksājumi par savu ārējo parādu 117 miljonu ASV dolāru apjomā. Nespējot piekļūt savām ārvalstu valūtu rezervēm, Maskava jau paziņojusi, ka šī parāda atmaksu veiks Krievijas rubļos, apsūdzot Rietumvalstis centienos panākt “mākslīgu Krievijas defoltu”.
“Krievijas Centrālās bankas un Krievijas valdības ārvalstu rezervju iesaldēšana var tikt uzskatīti kā vairāku valstu centieni panākt mākslīgu Krievijas maksātnespēju, kam nav nekāda ekonomiska pamata,” otrdien savā paziņojumā sūkstījās Kremļa režīma finanšu ministrs Antons Siluanovs, noliegdams Krievijas nespētu izpildīt savas saistības.
Iepriekš Krievijas finanšu ministrs jau paziņoja, ka Krievijas "kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru, taču sankciju dēļ Krievija nevar izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm.
Kā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, politikas un ekonomikas procesu pētnieks Andris Šuvajevs, Krievijas lēmums piedāvāt investoriem atmaksāt parādus rubļos ir mēģinājums oficiāli izvairīties no oficiālas maksātnespējas atzīšanas, lai gan klasiski būtu uzskatāms par de facto defolta pieteikumu. “Grūti iedomāties investorus, kas būs gatavi saņemt rubļus par iepriekš izsniegtiem dolāriem,” tā savā “Twitter” kontā raksta pētnieks.
Jāteic, ka Krievijas Centrālās Bankas noteiktais rubļa kurss arī nav tajā līmenī, kāds šai valūtai varētu būt patiesībā. Baidoties no vēl straujāka Krievijas ekonomikas un valūtas vērtības krituma, Maskavas biržā aizvien nav atsākta tirdzniecība.
Tikmēr Krievijas ekonomika aizvien vairāk slīd bezdibenī. Saskaņā ar oficiālās statistikas “Rosstat” datiem, nedēļas laikā, no 26.februāra līdz 4.martam, inflācija Krievijā pieaugusi par 2,2%, gada griezumā sasniedzot 10,4%.
Lielākais cenu pieaugums fiksēts precēm, pret kuru importu noteiktas sankcijas - automašīnām (par 17,1%), televizoriem (par 15%) un putekļsūcējiem (par 14,6%). Cena aug arī pārtikas produktiem – tomātiem (par 7,7%), banāniem (par 7,2%), cukuram (par 3,3%). Cenas augušas virs 6% apmērā arī farmaceitiskajiem izstrādājumiem. Tikmēr sociālos tīklus pārpludina attēli ar lielveikaliem, kuros redzamas tukšas vitrīnas, norādot uz būtiskām problēmām produktu piegādē.
Čikāgas universitātes ekonomikas profesors Konstantīns Soņins gan aģentūrai “Bloomberg” , gan Rīgā bāzētajam Krievijas neatkarīgajam medijam “Meduza” paudis, ka kopš Krievijas iebrukuma sākšanas Ukrainā, Krievijas ekonomikas attīstību nav iespējams prognozēt pat īstermiņā, nemaz nerunājot par vidēju termiņu un ilgtermiņu. Taču vairāki ekonomisti lēš, ka Krievijas ekonomikas kritums varētu būt amplitūdā no 10% līdz 35%, bet inflācija varētu pārsniegt 20%.
Līdz šim Krieviju ir atstājušas vairāk nekā 300 ārvalstu kompānijas. Kremlis uz to reaģējis paziņojot, ka iespējama no Krievijas aizgājušo ārvalstu kompāniju aktīvu nacionalizācija. Šobrīd Krievijas Ģenerālprokuratūrā ir iesniegts saraksts ar 59 ārvalstu kompānijām un to ražotnēm, kuras varētu nacionalizēt. To vidū ir tādi Rietumu uzņēmumi kā “Volkswagen”, “Porsche”, “Toyota”, “Apple”, “IKEA”, “Microsoft”, “IBM”, “H&M” un citi.
Līdz ar lielāku starptautisko izolāciju Krieviju sākuši atstāt augtas raudzes profesionāļi – inženieri, kultūras cilvēki un uzņēmēji. Nepilnu divu nedēļu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā no Krievijas devušies prom 200 000 līdz 300 000 cilvēku. Šis aizvadīto desmit gadu laikā ir trešais migrācijas vilnis. Pirmais bija pēc opozīcijas protestu apspiešanas 2011./2012.gadā un Krievijas pirmās agresijas Ukrainā 2014.gadā
Tiesa, gaidāms ka krīze vienlīdz smagi neskars visus Krievijas pilsoņus. Domājams, ka no krīzes iegūs spēka struktūrās un militārajā rūpniecībā nodarbinātie. Viņu atalgošanai finansējums, visticamāk, tiks atrasts. Tikmēr kopējie bezdarba rādītāji un iedzīvotāju reālais dzīves līmenis Krievijā turpinās pasliktināties. Tas, savukārt, pasliktinās kriminogēno situāciju, veicinot organizētās noziedzības attīstību.