Daudzi politiķi un novērotāji ziņo, ka Krievijas militārās agresijas būtiska eskalācija ir ļoti ticama. Tiek minēti dažādi scenāriji, jo īpaši plaši apspriestais scenārijs par pilna mēroga militāru operāciju ar lielas Ukrainas daļas vai visas valsts ieņemšanu. Tiek runāts par to, ka tas varētu notikt tuvāko nedēļu vai pat dienu laikā. To, cik reāls ir šāda veida iebrukums un kādi ir citi iespējamie scenāriji Krievijas radītajā krīzē Ukrainā, analizē Ukrainas Aizsardzības stratēģiju centrs (Centre for Defence Strategies).
Pašreizējā situācija ir ļoti sarežģīta un ārkārtīgi dinamiska. Katru dienu ir jauna informācija, kas ietekmē prognozes.
Cik reāls ir scenārijs, ka tuvākajā laikā varētu sākties pilna mēroga ofensīva visā Ukrainā vai lielākajā tās daļā?
Šobrīd pie Ukrainas robežām nav pietiekami daudz Krievijas karaspēka un nav pilnībā noformētu militāro grupu, kas būtu nepieciešamas, lai veiktu stratēģisku ofensīvu pret Ukrainu.
Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības stratēģijas centra aplēsēm, ko apstiprina daudzi turpmāk minētie rādītāji, plaša mēroga vispārēja militāra operācija nevar notikt vismaz tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā. Šobrīd nevar novērot nepieciešamo vairāku simtu tūkstošu karaspēka formēšanu ne tikai uz robežas ar Ukrainu, bet arī Krievijas teritorijā aiz frontes līnijas. Turklāt nav konstatēta ne stratēģiskās rezerves vienību veidošana, ne arī nepieciešamo savienojumu un vienību mobilizācija.
Krievijas karaspēks pārvietojas galvenokārt kā bataljonu taktiskās grupas (mehanizētās, tanku un gaisa desanta vienības) un taktiskās grupas (artilērija, raķešu sistēmas). Krievija nav pabeigusi karaspēka grupu formēšanu operatīvajos rajonos. Tā arī nav izveidojusi un izmēģinājusi savu kara laika pārvaldes sistēmu. Ja Krievija būtu veikusi sagatavošanās darbus liela mēroga iebrukumam, tas būtu bijis daudz pamanāmāks.
Tajā pašā laikā Krievija varētu palielināt savu karaspēku pie Ukrainas robežām, veidojot jaunus formējumus un vienības Krievijas dienvidu un rietumu militārajos apgabalos, pārvietojot karaspēku uz Baltkrieviju mācībām. Izvietojot sauszemes spēkus, Jūras spēkus un gaisa desanta spēkus militārajos poligonos pie Ukrainas robežas un okupētajā Krimā.
Krievijas karaspēka skaitu pie robežām var ievērojami palielināt, pārceļot pastāvīgas kaujas gatavības vienības un grupas, kurām ir atbilstoša kaujas pieredze un nepieciešamās iemaņas, lai darbotos nepazīstamās teritorijās. Taču arī tas prasa zināmu laiku, atzīst eksperti.
Tajā pašā laikā, saskaņā ar pieejamo informāciju, Krievijas Nacionālās gvardes vienības 2021. gadā veica virkni kaujas mācību Baltkrievijā un okupētajā Krimā. Tas var liecināt par Krievijas gatavošanos darbībām okupētajās teritorijās, jo īpaši Ukrainas austrumos. Tāpat tiek veikti aktīvi pasākumi, lai uzkrātu pārtikas, degvielas un smērvielu, kā arī citu materiālo resursu krājumus Krievijas armijai.
Viens no rādītājiem, kas liecina par Krievijas gatavošanos uzbrukumam, ir izvietoto mobilo slimnīcu skaits un medicīnas vienību komplektēšanas ātrums. Pašlaik nav pierādījumu par medicīnas infrastruktūras gatavību piedalīties iespējamā Krievijas bruņoto spēku operācijā.
Šobrīd var secināt, ka Krievijai trūkst spēku un resursu liela mēroga operācijas veikšanai, kā arī tā neuzrāda nepieciešamo visu pieejamo kaujas gatavības spēku koncentrāciju, kas prasa laiku un ievērojamu pasākumu un resursu apjomu.
Cik ticams ir iebrukums 2022. gadā?
Kopumā liela mēroga Krievijas uzbrukuma operācija pret Ukrainu 2022. gadā, spriežot pēc daudziem rādītājiem, šķiet maz ticama, pat ņemot vērā tikai militārās prasības.
Pirmkārt, par to liecina šādai operācijai nepieciešamā karaspēka skaita trūkums, kam būtu jābūt simtos tūkstošu apmācītu militāro līgumnieku, kas būtu spējīgi piedalīties aktīvās karadarbībā pret Ukrainu.
Otrkārt, būtu nepieciešams apmācīt un koordinēt jaunizveidotās militārās grupas, kā arī nodrošināt uzticamu to vadības sistēmu.
Treškārt, ir nepieciešams nodrošināt karaspēku ar ieročiem un militāro aprīkojumu, tostarp munīciju, degvielu un smērvielām. Tam nepieciešamas stratēģiskās rezerves un uzticama loģistika, tostarp okupētajās teritorijās.
Ceturtkārt, ir apšaubāma Krievijas spēja noturēt okupētās teritorijas nacionālās pretestības apstākļos, kur daudzu ukraiņu kaujas pieredze ievērojami pārsniedz to Krievijas karavīru kaujas pieredzi, kuri karoja Sīrijā vai citos bruņotos konfliktos pēdējās desmitgadēs.
Kopumā plaša mēroga uzbrukuma operācija ar mēģinājumu noturēt lielas okupētās teritorijas ir azarts, kuram Krievijai nav izredžu uz pozitīvu iznākumu. Šādas operācijas gaitu nav iespējams aprēķināt, un, kad tā tiks īstenota, tā ātri vien pāries nekontrolējamā stadijā.
Ja šai formulai pievienojam nemilitārus komponentus, piemēram, starptautisko izolāciju un sankcijas, tad Kremlim iebrukuma rezultāts būs politiski pašnāvniecisks. Mēs uzskatām, ka, ja Putins un viņa komanda nav zaudējuši spēju racionāli domāt, viņi šādu scenāriju neizvēlēsies.
Kādi ir iespējamie scenāriji?
Ņemot vērā dinamiku, eksperti saskata vairāku scenāriju iespējamību, kas var tikt īstenoti atsevišķi vai vienlaikus. Hibrīda iebrukums ir pamata scenārijs. Tas jau tiek īstenots, un tas būs galvenais variants attiecībā uz visām turpmākajām iespējām.
Tas sastāvētu no kiberuzbrukumiem, kas jau notiek, un tiek prognozēts, ka tie turpinās pastiprināties. Tās būtu arī psiholoģiskās operācijas, piemēram, aktīva dezinformācija, masveida spridzināšanas draudi skolās, metro sistēmās, administratīvās iestādēs un citos objektos, kā arī dezinformācijas izplatīšana un citas metodes.
Mērķis var būt arī psiholoģiski nogurdināt tiesībaizsardzības iestāžu, armijas pārstāvjus un iedzīvotājus kopumā pastāvīga augsta apdraudējuma līmeņa un periodisku saasinājumu dēļ. Eskalācijas līmeni var ātri paaugstināt. Tas var būt gan hibrīdkara pamatveids, gan sagatavošanās vēl aktīvākiem karadarbības pasākumiem.
Plaša mēroga bruņota eskalācija Ukrainas austrumos ar Krievijas bruņoto spēku oficiālu ienākšanu šobrīd okupētajās teritorijās ir ļoti reāla. Iespējami mēģinājumi pārraut Ukrainas līnijas un vispārēja karadarbības pastiprināšanās.
Tās visas ir provokācijas, un Ukraina neplāno nekādas agresīvas darbības, taču to var vainot jebkurā izdevīgā lietā. Šo scenāriju kā iespējamu aktīvi apspriež Ukrainas partnervalstu valdības.
Iespējama arī būtiska drošības situācijas pasliktināšanās Azovas un Melnās jūras reģionā, kas ietver Kerčas šauruma un Ukrainas jūras ceļu bloķēšanu. Tas kavēs valsts ekonomisko darbību.
Šajos scenārijos, par kuriem tiek runāts jau divus gadus, var tikt minēta Zmijnijas salas Melnajā jūrā okupācija vai, piemēram, plašs desants Melnās jūras piekrastē, lai novērstu uzmanību no citiem scenārijiem vai palīdzētu to īstenot.
Ņemot vērā pašreizējo karaspēka pārvietošanos, aizbildinoties ar kopīgām mācībām, šāds scenārijs ir ļoti iespējams. Baltkrievijā izvietotie karaspēki var veikt dažādas provokācijas un darbības pret Ukrainu. Iespējama arī Moldovas okupētajā Piedņestras reģionā izvietoto Krievijas karaspēka izmantošana.
Iespējami raķešu vai gaisa triecieni militārajai vai kritiskajai infrastruktūrai kā daļa no gatavošanās ierobežotam sauszemes iebrukumam un Ukrainas bruņoto spēku atbildes reakcijas izprovocēšanai.
Vai ir iespējama atsevišķu pilsētu sagrābšana?
Krievijas spēki ir pietiekami, lai ieņemtu atsevišķas Ukrainas pilsētas. Tomēr galveno pilsētu sagrābšana Krievijas bruņotajiem spēkiem ir maz ticama, ņemot vērā to uzturēšanas sarežģītību, ierobežotās apgādes iespējas un iespēju, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu aplenkt šādas pilsētas. Tāpat ir sagaidāma aktīva pretošanās, kas varētu iznīcināt vai būtiski kaitēt jebkuram okupācijas spēkam.
No praktiskā viedokļa raugoties, pilsētu ieņemšana nedos politiskas priekšrocības Kremlim, bet gan izraisīs negatīvu sabiedrības pretestību. Drīzāk tā izraisīs aktīvu Ukrainas aizsardzības spēku, pilsoņu un starptautiskās sabiedrības reakciju, kas pastiprinās atbalstu Ukrainai un noteiks sankcijas.
Eksperti uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš Kijevas aizsardzības stiprināšanai. Galvaspilsētai ir izšķiroša nozīme kā stratēģiskam pārvaldības centram, daudzu kritiski svarīgu infrastruktūru koncentrācijas punktam, kā arī Ukrainas finanšu, ekonomikas un politikas centram.
Tas nozīmē, ka Ukrainai ir jāpiešķir visaugstākā prioritāte galvaspilsētas aizsardzībai, tostarp pastiprinot bruņotos spēkus, tostarp Teritoriālās aizsardzības spēkus, Nacionālo gvardi, tiesībaizsardzības un drošības spēkus. Tāpat ir nepieciešams arī plaši iesaistīt vietējos iedzīvotājus.
Diplomātiskā fronte
Diplomātiskajā frontē jau notiek asas cīņas. Ukrainas diplomāti cītīgi strādā, lai ievērojami palielinātu ārkārtas palīdzību no partnervalstīm, kas stiprinās Ukrainas spējas. Valsti atbalsta bijušie karavīri un diplomāti Rietumos, kā arī ideju laboratorijas, kas koncentrē savus centienus atbalsta konsolidēšanai.
Vairākas Rietumvalstu valdības aktīvi atbalsta Ukrainu. Amerikas Savienotās Valstis pagājušajā gadā sniedza rekordlielu 650 miljonu ASV dolāru palīdzību drošības jomā un plāno to ievērojami palielināt šogad. Apvienotā Karaliste aktīvi palīdz attīstīt Ukrainas Jūras spēkus un nesen piegādāja arī prettanku ieročus.
Arī Kanāda, Polija, Lietuva, Igaunija, Latvija un Turcija ir izrādījušās atbalstošas Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Kā Ukraina var sevi aizsargāt?
Ukrainai ir ievērojams iekšējais pašaizsardzības potenciāls pret jebkuru no reāliem Krievijas uzbrukuma scenārijiem.
Pirmkārt, Ukrainai ir armija, ko tās aizmugurē atbalsta Teritoriālās aizsardzības vienības un citas Aizsardzības un drošības spēku sastāvdaļas. Koordinēti un ātri rīkojoties, tās spēj apturēt ienaidnieku un nodarīt tam ievērojamus zaudējumus vai pilnībā iznīcināt.
Gatavojoties bruņotai cīņai, ir svarīgi savlaicīgi informēt iedzīvotājus un iesaistīt tos aktīvās darbībās, lai mazinātu paniku un nodrošinātu psiholoģisko noturību.
Plaša mēroga uzbrukuma varbūtība būs daudz lielāka, ja ienaidnieks jutīsies psiholoģiski spēcīgāks. Ukraiņiem ir jāsaglabā veselais saprāts, jādomā kritiski un jāpretojas dezinformācijai un iespējamiem normālas dzīves traucējumiem. Ukraina zina, kā to darīt, tā ir bijusi karā astoņus gadus.
Krievijas draudi Ukrainai ir sistēmiski, un, kamēr šie draudi pastāv, ukraiņiem ir jāmācās ar tiem sadzīvot, nezaudējot prātu. Mierīgums un apņēmība ievērojami pieaug, ja ir pašpārliecinātība. Lai šī pašapziņa būtu, ir jāsaprot, ka Ukrainas bruņotie spēki kopā ar saviem partneriem un ar tautas pretestības atbalstu ir spējīgi novērst veiksmīgu Ukrainas teritorijas un atsevišķu reģionu sagrābšanu. Ir jāsaprot, ka valsts nopietni uztver šos draudus un gatavojas tiem - gatavojas jau tagad un dara to nopietni.
Ukrainas bruņotie spēki izturēs un neitralizēs ienaidnieku. Kad Krievija redzēs to gatavību, tā meklēs citas iespējas savu mērķu sasniegšanai, bet izvairīsies no plaša mēroga iebrukuma Ukrainas teritorijā.
Taču armija un citi aizsardzības un drošības spēki nav vienīgie, kam jāgatavojas. Tas attiecas arī uz iedzīvotājiem, vietējām kopienām, uzņēmumiem un visiem pārējiem. Bruņotie spēki ir gatavi atvairīt ienaidnieku, cik vien iespējams. Tie var darīt daudz, taču ar to nepietiek, lai pilnībā apturētu ienaidnieku.
Laiks ir neatjaunojams resurss, un mums tas ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk. Kad sāksies aktīvas darbības, Ukrainai nebūs laika. Ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi jau tagad.
Starp ekspertu ieteiktajiem pasākumiem ir šādi:
- teritoriālās aizsardzības spēku izvietošana nepieciešamajos reģionos;
- rezervistu, Nacionālās gvardes un Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta izvietošana;
- pastiprināt kontroli pār kritiskās infrastruktūras objektiem, jo īpaši tiem, kas nodrošina iedzīvotāju iztiku ziemas apstākļos;
- Valsts ārkārtējo situāciju dienesta un Valsts speciālā transporta dienesta kapacitātes palielināšana, lai aizsargātu vitāli svarīgu infrastruktūru, drošības stiprināšana, tostarp pretgaisa aizsardzības, lidostu, lidlauku. Patrulēšana potenciālajās ienaidnieka izkraušanas vietās, kas varētu kalpot par ienaidnieka desantlaukumiem;
- pasākumu veikšana, lai novērstu strauju ienaidnieka uzlidojumu virzīšanos visos iespējamos virzienos, tiltu un citu pārvadu sagatavošana iznīcināšanai, materiālu krājumu uzkrāšana, lai izveidotu krustojumus, zonas un barjerzonas, gatavošanās ceļu bloķēšanai no ziemeļu un ziemeļaustrumu robežas uz Kijevu;
- protokolu ieviešana mobilo sakaru un interneta atslēgšanas gadījumā, saziņa ar iedzīvotājiem par nepieciešamo rīcību kritiskās situācijās, atbildīgās iestādes noteikšana, pie kuras iedzīvotājiem vērsties krīzes gadījumā;
- nepieciešams apmācīt valsts iestādes reaģēšanai krīzes situācijās.
Pēc ekspertu uzskatiem šādu uzdevumu ir nebeidzami daudz.
Visbeidzot, ņemot vērā ārējos draudus, nesenās Vienotības dienas garā ir svarīgi un nepieciešami atlikt malā iekšpolitiskos strīdus un kopīgi iestāties par Ukrainas, tās suverenitātes un valstiskuma aizsardzību. Šodien kopība ir svarīgāka par individuālām cīņām.
Stipra, apņēmīga, mērķtiecīga valsts ar mierīgiem un informētiem iedzīvotājiem, vienotu sabiedrību un spēcīgiem aizsardzības spēkiem, kas ir sistemātiski un pārliecinoši sagatavoti atvairīt ienaidnieku, ir neuzvarama, skaidro Ukrainas Aizsardzības stratēģiju centra eksperti.
