Aktuāli

Politologi: Notikumi Kazahstānā var radīt asāku dialogu no Krievijas puses gaidāmajās sarunās ar ASV

Konfliktu zonas
Sargs.lv/Atlantic Council
Kazahstānas drošības dienesti lieto ieročus nemieru apspiešanai
Foto: Foto: Valery Sharifulin/TASS/Scanpix

Notikumi Kazahstānā var ietekmēt gaidāmo ASV un Krievijas sarunu toni, dialogu no Kremļa puses padarot asāku. Tas skaidrojams, ka līdz ar šiem notikumiem Krievijai radušās ne tikai papildus problēmas Ukrainas jautājumu risināšanā, bet arī iezīmējušās vājuma pazīmes postpadomju telpā, par kuru Krievija nevar uzņemties tēvišķo atbildību, īpaši laikā, kad tā pieprasa dominanci par it kā savu atbildības teritoriju. Tā, komentējot plašos iedzīvotāju protestus Kazahstānā un Krievijas iesaisti “miera uzturēšanā”, norāda politologs Kārlis Daukšts. Tikmēr eksperti ASV domnīcai “Atlantic Council” norāda – Maskava situāciju varētu izmantot kā ieganstu, lai atgūtu Kazahstānas ziemeļus, kur atrodas lielākā daļa valsts ogļūdeņražu un liela etnisko krievu iedzīvotāju daļa, kamēr sacelšanās var novest pie Kazahstānas sabrukuma. Tikmēr pēdējais, ko Maskava vēlas, ir likumīgi protesti valstī, kuru tā uzskata par savā interešu sfērā esošu. Līdz ar to Krievija uzskata, ka protestus uzsākuši Rietumi, tādējādi novēršot uzmanību no Krievijas un ASV sarunām, Kazahstānas iedzīvotāju sacelšanos nepieņemot kā patiesu.

Šobrīd Kazahstānu pārņēmuši plaši nemieri, kur protesti pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu pēdējo dienu laikā pārtapa pret Kazahstānas valdību vērstās demonstrācijās, izraisot vardarbīgu policijas reakciju.

Jau ziņots, ka Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kurš, reaģējot uz protestiem, atlaida savu valdību, izsludināja ārkārtas stāvokli, kā arī paziņoja, ka plāno "rīkoties pēc iespējas stingrāk". Tas rezultējās, ka Krievijas vadītā bijušo PSRS valstu militārā alianse jeb Kolektīvās drošības līguma organizācija (ODKB) pēc K. Ž. Tokajeva lūguma uz Kazahstānu nosūtījusi savus karavīrus.

Politologs K. Daukšts, komentējot šos notikumus no Krievijas perspektīvas, norāda – grūti teikt, ka notiekošais bija pārsteigums Krievijai, bet tas visnotaļ izsauca apjukumu Krievijas Valdošajās aprindās. Tikmēr ir skaidrs, ka Kazahstānas notikumi, kā atzīmē politologs, paradoksālā veidā ietekmēs gaidāmo Krievijas un ASV sarunu toni, kas notiks Ženēvā.

“Krievijai ar šiem notikumiem radusies ne tikai papildus problēma Ukrainas jautājumu risināšanā, bet tie arī izveidojuši samērā redzamas vājuma pazīmes postpadomju telpā, īpaši laikā, kad Krievija pieprasa dominanci par savu it kā atbildības telpu. Tās faktiski ir tās sarkanās līnijas. Šie Kazahstānas notikumi parāda, ka Krievija tomēr nevar uzņemties tēvišķīgi pilnīgo atbildību par šo postpadomju telpu. Tas rada papildus argumentācijas sarežģījumus sarunās Ženēvā. Pēc manām domām tas ir ļoti nopietns starptautisks notikums, ne tikai lokāla Vidusāzijas problemātika,” viedoklī dalās K. Daukšts.

Viņaprāt, dialoga retorika varētu kļūt asāka tieši no Krievijas puses, tai cenšoties parādīt, ka to nekas nav iztraucējis realizēt tās ārpolitiskos uzstādījumus jeb, politologa vārdiem sakot, slavenās Krievijas pieprasītās “drošības garantijas” no ASV un NATO.

Viņš gan atzīst – Krievijai notikumi Kazahstānā radījuši papildus galvassāpes, bet ne sevišķi būtiskas. Tomēr uz Kazahstānu nosūtītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijas “miera uzturētāju” kontingenta sastāvā ir ne tikai Krievijas gaisa desanta karaspēka vienības, bet ir arī Baltkrievijas, Armēnijas, Tadžikistānas un Kirgizstānas karavīri. Līdz ar to politologs ir skeptisks vērtējumā, ka tas būtiski varētu ietekmēt iespējamo uzbrukuma plānošanu Ukrainai.

“Protams, ka Krievijai tas noteikti rada papildus galvas sāpes, zināmā mērā atvelkot uzmanību, sevišķi iekšpolitiski, no Ukrainas notikumiem un iespējām tās risināt. Tomēr esmu diezgan skeptisks vērtējumam. Manuprāt, tās pāris “miera uzturētāju” grupas Krievijas stratēģiskos spēkus un militārās spējas neietekmē globāli,” saka K. Daukšts.

Tikmēr, viņaprāt, pieļaujams, ka šie notikumi ļoti spēcīgi veicinās kazahu vienkāršās tautas antikrievisko noskaņojumu.

“Atcerēsimies, ka Kazahstāna nav viendabīga, arī pēc etniskā sastāva, kā arī krievu valoda šajā valstī ir otra oficiālā valoda, bet tajā pašā laikā naids, kas ir jūtams kazahu sabiedrībā pret Krieviju var iegūt nacionālistiskas formas un rezultēties ar daudz asākiem uzbrukumiem no kazahu puses, kas tiks veltīti Krievijas karaspēkam,” viedoklī dalās politologs K. Daukšts.

Savukārt eksperti, situāciju Kazahstānā vērtējot ASV domnīcai “Atlantic Council”, norāda – protestu iemesls ir daudz dziļāks, nekā vienkārši degvielas cenu kāpums, un tie globāli nozīmīgi. Tomēr maz ticams, ka nestabilitāte izplatīsies ārpus Kazahstānas.

“Patiesais jautājums ir par to, kā reaģē Maskava un Pekina. Krievija to varētu izmantot kā ieganstu, lai atgūtu Kazahstānas ziemeļus, kur atrodas lielākā daļa valsts ogļūdeņražu un liela etnisko krievu iedzīvotāju daļa,” norāda “Atlantic Council” Eirāzijas centra direktora vietniece Melinda Haringa.

Tikmēr “Atlantic Council” eksperte Emma Ešforda atzīmē – Kazahstānas prezidenta vēršanās pēc palīdzības pie ODKB, kas dažām Padomju Savienības bijušajām valstīm aizstāja Varšavas paktu, praksē nozīmē saucienu pēc Krievijas, kas ir militāri spēcīgākā no ODKB dalībvalstīm.

Viņasprāt, Maskavas vērienīga militārā iejaukšanās ir maz ticama, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo Krievijas militāro spēku palielināšanos ap Ukrainu, kas ap tās robežu novirzījis daudzus Krievijas bruņotos spēkus, kuri parasti atradās netālu no Kazahstānas robežas.

“Tomēr Krievijai Kazahstānā ir spēcīgas intereses – sākot no tās Baikonuras kosmodroma līdz faktam, ka Krievija bieži vien paļaujas uz Kazahstānas gāzi, kad Krievijas ražošanas apjomi ir nepietiekami,” vērtē E. Ešforda.

Tikmēr M. Haringa atzīmē, ka šis ir saspringts brīdis bijušajā Padomju Savienībā, kad Krievijas karaspēks un tanki ieskauj Ukrainu, un pēdējais, kas Maskavai vajadzīgs, ir likumīgi protesti valstī, kuru tā uzskata par savā interešu sfērā esošu.

“Kāds Krievijas laikraksts apgalvoja, ka “viņi” — ar to domājot Rietumus — uzsāka šo revolūciju, lai novērstu uzmanību lielo Krievijas un ASV drošības sarunu priekšvakarā. Maskava meklē apslēpto roku, un Kremlis protestus Kazahstānā nepieņem kā patiesus,” saka M. Haringa.

“Traģēdija ir tāda, ka šī sacelšanās notiek, kad Krievija ir pilna spara impērijas veidošanas režīmā rietumos un austrumos, [..] un Kazahstāna pēkšņi lūdz “Mātei Krievijai” aizsardzību pret “ārvalstu apmācītiem teroristiem”. Tas var novest pie Kazahstānas sabrukuma,” vērtējumā dalās “Atlantic Council” vecākais pētnieks Ariels Koens.

Dalies ar šo ziņu