Notikumi Kazahstānā var ietekmēt gaidāmo ASV un Krievijas sarunu toni, dialogu no Kremļa puses padarot asāku. Tas skaidrojams, ka līdz ar šiem notikumiem Krievijai radušās ne tikai papildus problēmas Ukrainas jautājumu risināšanā, bet arī iezīmējušās vājuma pazīmes postpadomju telpā, par kuru Krievija nevar uzņemties tēvišķo atbildību, īpaši laikā, kad tā pieprasa dominanci par it kā savu atbildības teritoriju. Tā, komentējot plašos iedzīvotāju protestus Kazahstānā un Krievijas iesaisti “miera uzturēšanā”, norāda politologs Kārlis Daukšts. Tikmēr eksperti ASV domnīcai “Atlantic Council” norāda – Maskava situāciju varētu izmantot kā ieganstu, lai atgūtu Kazahstānas ziemeļus, kur atrodas lielākā daļa valsts ogļūdeņražu un liela etnisko krievu iedzīvotāju daļa, kamēr sacelšanās var novest pie Kazahstānas sabrukuma. Tikmēr pēdējais, ko Maskava vēlas, ir likumīgi protesti valstī, kuru tā uzskata par savā interešu sfērā esošu. Līdz ar to Krievija uzskata, ka protestus uzsākuši Rietumi, tādējādi novēršot uzmanību no Krievijas un ASV sarunām, Kazahstānas iedzīvotāju sacelšanos nepieņemot kā patiesu.
Šobrīd Kazahstānu pārņēmuši plaši nemieri, kur protesti pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu pēdējo dienu laikā pārtapa pret Kazahstānas valdību vērstās demonstrācijās, izraisot vardarbīgu policijas reakciju.
Jau ziņots, ka Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kurš, reaģējot uz protestiem, atlaida savu valdību, izsludināja ārkārtas stāvokli, kā arī paziņoja, ka plāno "rīkoties pēc iespējas stingrāk". Tas rezultējās, ka Krievijas vadītā bijušo PSRS valstu militārā alianse jeb Kolektīvās drošības līguma organizācija (ODKB) pēc K. Ž. Tokajeva lūguma uz Kazahstānu nosūtījusi savus karavīrus.
Politologs K. Daukšts, komentējot šos notikumus no Krievijas perspektīvas, norāda – grūti teikt, ka notiekošais bija pārsteigums Krievijai, bet tas visnotaļ izsauca apjukumu Krievijas Valdošajās aprindās. Tikmēr ir skaidrs, ka Kazahstānas notikumi, kā atzīmē politologs, paradoksālā veidā ietekmēs gaidāmo Krievijas un ASV sarunu toni, kas notiks Ženēvā.
Viņaprāt, dialoga retorika varētu kļūt asāka tieši no Krievijas puses, tai cenšoties parādīt, ka to nekas nav iztraucējis realizēt tās ārpolitiskos uzstādījumus jeb, politologa vārdiem sakot, slavenās Krievijas pieprasītās “drošības garantijas” no ASV un NATO.
Viņš gan atzīst – Krievijai notikumi Kazahstānā radījuši papildus galvassāpes, bet ne sevišķi būtiskas. Tomēr uz Kazahstānu nosūtītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijas “miera uzturētāju” kontingenta sastāvā ir ne tikai Krievijas gaisa desanta karaspēka vienības, bet ir arī Baltkrievijas, Armēnijas, Tadžikistānas un Kirgizstānas karavīri. Līdz ar to politologs ir skeptisks vērtējumā, ka tas būtiski varētu ietekmēt iespējamo uzbrukuma plānošanu Ukrainai.
Tikmēr, viņaprāt, pieļaujams, ka šie notikumi ļoti spēcīgi veicinās kazahu vienkāršās tautas antikrievisko noskaņojumu.
Savukārt eksperti, situāciju Kazahstānā vērtējot ASV domnīcai “Atlantic Council”, norāda – protestu iemesls ir daudz dziļāks, nekā vienkārši degvielas cenu kāpums, un tie globāli nozīmīgi. Tomēr maz ticams, ka nestabilitāte izplatīsies ārpus Kazahstānas.
Tikmēr “Atlantic Council” eksperte Emma Ešforda atzīmē – Kazahstānas prezidenta vēršanās pēc palīdzības pie ODKB, kas dažām Padomju Savienības bijušajām valstīm aizstāja Varšavas paktu, praksē nozīmē saucienu pēc Krievijas, kas ir militāri spēcīgākā no ODKB dalībvalstīm.
Viņasprāt, Maskavas vērienīga militārā iejaukšanās ir maz ticama, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo Krievijas militāro spēku palielināšanos ap Ukrainu, kas ap tās robežu novirzījis daudzus Krievijas bruņotos spēkus, kuri parasti atradās netālu no Kazahstānas robežas.
Tikmēr M. Haringa atzīmē, ka šis ir saspringts brīdis bijušajā Padomju Savienībā, kad Krievijas karaspēks un tanki ieskauj Ukrainu, un pēdējais, kas Maskavai vajadzīgs, ir likumīgi protesti valstī, kuru tā uzskata par savā interešu sfērā esošu.
“Kāds Krievijas laikraksts apgalvoja, ka “viņi” — ar to domājot Rietumus — uzsāka šo revolūciju, lai novērstu uzmanību lielo Krievijas un ASV drošības sarunu priekšvakarā. Maskava meklē apslēpto roku, un Kremlis protestus Kazahstānā nepieņem kā patiesus,” saka M. Haringa.
