Krievija nerunās ar “vasaļvalsts” Ukrainas vadību. Tā savā komentārā, kas publicētas laikrakstā “Kommersant” uzsvēris bijušais Krievijas prezidents un premjerministrs, pašreizējais Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.
D. Medvedeva komentārs publicēts laikā, kad Ukrainas valdība un prezidents Volodimirs Zelenskis cenšas noorganizēt tikšanos ar Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu.
Iepriekš V.Zelenskis V. Putinam piedāvāja tikties, lai apspriestu Krievijas pretlikumīgi anektētās Krimas atgriešanu Ukrainas sastāvā, kā arī un atrisinātu septiņus gadus ilgo militāro konfliktu ar Maskavas atbalstītajiem teroristiem Ukrainas Austrumos.
Tomēr Kremlis šo piedāvājumu ir noraidījis, atsakoties apspriest Krimas statusu un norādot, ka tikšanās nav iespējama, jo “nesakrīt abu pušu piedāvātā darba kārtība”.
Savā rakstā, kas 11. oktobrī publicēts laikrakstā “Komersant”, D. Medvedevs kritizē V. Zelenski kā “vāju”, “nezinošu” un “neuzticamu” valsts vadītāju. Līdzīgi kā runājot par citiem Kremļa kritiķiem, arī V. Zelenska gadījumā D. Medvedevs izvēlējies Kremļa taktiku – nevienā brīdī Ukrainas prezidentu nesaukt vārdā.
Tāpat savā komentārā D. Medvedevs Ukrainu apvainojis “pilnīgā atkarībā” no ASV.
Bijušais Krievijas prezidents nekautrējās jau kārtējo reizi apvainot Ukrainu nacisma atdzimšanā. Vēl jo vairāk – savā komentārā bijušais Krievijas prezidents nekautrējās piesaukt V. Zelenska ebreju izcelsmi, apvainojot viņu “visnegantāko nacionālistisko spēku apkalpošanā Ukrainā,” un brīdinot, ka “tad, kad politiskā situācija mainīsies, viņam uz muguras tiks piešūta dzeltena [Dāvida] zvaigzne.”
Krievija kopš 2014. gada ilgstoši apsūdzējusi Ukrainu nacisma izplatībā, lai piesegtu pašas nelikumīgi veikto Krimas pussalas okupāciju un tai sekojošo pretlikumīgo aneksiju, kā arī kara sākšanu Austrumukrainā.
Savā komentārā D. Medvedevs ieteica oficiālajai Maskavai nogaidīt, līdz Ukrainas valdības augstākajos amatos tiks apstiprināti “saprātīgi” cilvēki, kuri aizvietotu gan V.Zelenski, gan citus Ukrainas valdības pārstāvjus. Tikai tādā gadījumā Kremlim vajadzētu apsvērt tikšanās iespēju.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Krievija ilgstoši cenšas likt šķēršļus Ukrainas rietumnieciskajam ārpolitiskajam kursam, ko valsts uzsāka pēc korupcijā un 2014. gada Maidana demonstrantu apšaušanā apsūdzētā bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas.
Īsi pēc V. Janukoviča gāšanas, Krievijas speciālo uzdevumu karavīri nelikumīgi iebruka Krimas pussalā, lai ieņemtu stratēģiski svarīgus objektus un atbruņotu tur esošās Ukrainas bruņoto spēku vienības. Lai gan sākotnēji V. Putins paziņoja, ka Krimā esošie bruņotie cilvēki nav Krievijas karavīri, pēc pussalas aneksijas viņš atzina, ka tie bijuši Krievijas speciālo operāciju vienību kaujinieki, savukārt pussalas pievienošana bijusi iepriekš plānota operācija.
Tā paša 2014. gada pavasarī Krievijas iesūtītie kaujinieki sagrāba valsts pārvaldes ēkas un citus stratēģiskus objektus vairākās Austrumukrainas pilsētās, cerot atkārtot “Krimas scenāriju”.
Ukrainas valdība to nepieļāva uzsākot pretterorisma operāciju. Jūtot, ka Kremļa atbalstītāji cīņu var zaudēt, Krievija saviem atbalstītājiem Austrumukrainā sāka piegādāt ieročus un iesūtīt kaujiniekus. Ukrainas karavīri iepriekš guvuši arī tiešus pierādījumus, ka konflikta laikā Krievija Ukrainas teritorijā izmantoja un turpina izmantot dažādu regulāro spēku vienības.
