Kremļa skatījumā militārs spēks ir līdzeklis politisko ambīciju sasniegšanai, līdz ar to pavēle par iebrukumu citā valstī Maskavai ir tikai laika un iespējas jautājums, intervijā Ukrainas medijam “ZN.ua” vēstīja Ukrainas ārējā izlūkošanas dienesta priekšnieks Valērijs Kondratijuks.
V. Kondratijuks raksta - pašreizējā hibrīdkara fāzē Krievija pie Ukrainas robežām izvietojusi militāru grupējumu, kas iekļauj divas jaunas armijas un vienu korpusu: 20. armiju ar 24 tūkstošiem vīru, 8. armiju ar 45 tūkstošiem vīru (tai skaitā divus korpusus, kas izvietoti okupētajās Donbasa teritorijās), 22. armijas korpusu, kas pakļauts flotes piekrastes spēkiem 9000 vīru sastāvā. Visas šīs vienības drīzumā sasniegs pilnu kaujas gatavību.
Krievija gatavo ilgtermiņa draudus, tai skaitā veidojot jaunu militāro bāzi Rostovā, 60km no Ukrainas robežas, kurā paredzēts pastāvīgi izvietot 150. motostrēlnieku divīziju. Lai izdarītu spiedienu uz Rietumiem, Kremlis plānos izmantot mācības “Kaukāzs-2020”, kur piedalīsies 120 000 karavīru, 3000 bruņutehnikas vienību, 300 lidmašīnu, 250 helikopteru un 50 karakuģu. Mācībās “tiks izspēlēts scenārijs uzbrukumam Krievijas kaimiņvalstīm.”
Krimas pussala jau ir pārvērsta par militāro bāzi. Iespējams mācību rezultāts ir mēģinājums atrisināt saldūdens piegādes problēmu Krimai. V. Kondratijuks norāda – Krievijas Bruņotie spēki varētu izvērsties Ukrainai piederošajā Hersonas apgabalā, izmantojot kādu safabricētu iemeslu, lai iegūtu kontroli pār Ziemeļkrimas kanālu.
Tiesa, iespēju īstenot militāru agresiju pret Ukrainu ierobežo aizvien krītošās naftas un gāzes cenas, kas iecērt robu Krievijas budžetā. Tajā pašā laikā šādu scenāriju ierobežo Krievijas vēlēšanās uz Covid-19 pandēmijas bāzes uzlabot attiecības ar Rietumiem, vēlme pastiprināt prokremliskos spēkus Ukrainā pēc paredzētajām vēlēšanām, militāro resursu novirzīšana uz Tuvajiem Austrumiem un Krievijas vēlēšanas 2020. gada septembrī laikā, kad krītas Vladimira Putina popularitāte.
Iemesli šādam scenārijam varētu būt nepieciešamība novērst uzmanību no aizvien pieaugošajām Krievijas iekšējām problēmām, Ukrainas partneru koncentrēšanās uz to iekšējām ekonomiskajām un politiskajām problēmām, vajadzība pēc Krimas apgādes ar dzeramo ūdeni.
