Norvēģijas teritoriālās aizsardzības spēku “Heimevernet” karavīri militāro mācību laikā atklājuši, ka nomātie automobiļi filmē un saglabā ierakstus par viņu pārvietošanos. Video esot fiksēti arī militāro objektu piekļuves kodi, vēsta Norvēģijas mediji. Vismaz divi no izmantotajiem transportlīdzekļiem bijuši Ķīnas markas “Deepal” automobiļi. Nav zināms, vai ieraksti glabājušies tikai automašīnās vai arī nonākuši citās sistēmās.
Par incidentu 8. oktobrī ziņoja laikraksts “Dagens Næringsliv”. Tas noticis septembrī rīkotajās mācībās “Operasjon Hovedstad”, kuru laikā karavīri trenēja arī Oslo lidostas aizsardzību kara apstākļos. Automobiļi bija nomāti no “Hertz Norge”.
Mācību dalībnieks leitnants Fredriks Blanks laikrakstam stāstījis, ka karavīri automašīnās atraduši saglabātus video. Tajos varējis redzēt, kuri cilvēki iekāpj un izkāpj, kur transportlīdzekļi brauc un cik ilgi uzturas konkrētās vietās. Ierakstos bijuši redzami arī kodi, kas izmantoti vārtu un durvju atvēršanai, ziņo izdevums “Forsvarets forum”.
Neraugoties uz atklāto filmēšanu, automobiļus turpināja izmantot līdz mācību beigām, jo nebija pietiekami daudz alternatīvu transportlīdzekļu. Pēc mācībām ieraksti no automašīnām dzēsti. Tomēr nav noskaidrots, vai video kopijas saglabājušās arī ārpus transportlīdzekļiem. Publiski pieejamajos ziņojumos nav apstiprināts, ka šie dati būtu nodoti Ķīnas izlūkdienestiem.
Norvēģijas mediji uzmanību pievērsuši arī nomas pakalpojuma sniedzēja īpašniekiem. “Hertz Norge” operators ir uzņēmums “First Rent A Car Norway”, kura īpašnieku ķēde caur “Volvo Cars” ved pie Ķīnas koncerna “Zhejiang Geely Holding Group”.
Norvēģijas bruņoto spēku loģistikas organizācija 2024. gadā noslēgusi valsts mēroga automobiļu nomas pamatlīgumu laikposmam no 2024. gada jūnija līdz 2028. gada maijam. Tā maksimālā vērtība ir 350 miljoni Norvēģijas kronu, un “First Rent A Car Norway” ir galvenais pakalpojuma sniedzējs, vēsta “Forsvarets forum”.
Bruņoto spēku pārstāvji Norvēģijas medijiem norādījuši, ka apzinās ar elektroniku, transportlīdzekļiem, mobilajiem tālruņiem un viedpulksteņiem saistītos drošības riskus. Vienlaikus Norvēģijas bruņotajos spēkos nav vispārēja aizlieguma izmantot kādu konkrētu valstu ražotāju automobiļus. Bruņotie spēki uzsver, ka seko draudu novērtējumam un nepieciešamības gadījumā ievieš papildu aizsardzības pasākumus.
Savukārt “Volvo Cars”, komentējot nomas uzņēmuma īpašnieku struktūru, noraidījis apgalvojumu, ka Ķīnas īpašnieki paši par sevi radītu drošības risku. Uzņēmums norādījis, ka datu nodošanai “Geely” nepieciešams tiesisks pamats, ziņo laikraksts “VG”.
Norvēģijas Nacionālā drošības iestāde NSM jau ziņojumā “Risiko 2025” brīdināja, ka mūsdienīgs automobilis var būt aprīkots ar vairāk nekā 200 sensoriem un datu vākšanas funkcijām. Salona un ārējās kameras, mikrofoni un interneta savienojums var ļaut iegūt informāciju par cilvēkiem un viņu atrašanās vietām. Ja šiem datiem piekļūst apdraudējuma radītājs, tos iespējams izmantot novērošanai un izlūkošanai arī bez transportlīdzekļa īpašnieka ziņas.
NSM iesaka sensitīvas sarunas nerisināt mūsdienīgos automobiļos vai tādu ierīču tuvumā, kurām ir kameras un sensori. Iestāde arī aicina organizācijas izvērtēt, kā aizsargāt svarīgu informāciju un objektus pret novērošanu, noklausīšanos un kartēšanu ar šādu tehnoloģiju palīdzību.
Plašāku drošības kontekstu raksturo Norvēģijas Policijas drošības dienesta PST 2026. gada draudu novērtējums. Tajā secināts, ka Ķīnas drošības un izlūkošanas struktūras palielinājušas spējas veikt operācijas Norvēģijā gan kibertelpā, gan ar cilvēku avotu palīdzību. PST norāda, ka Ķīnas kiberoperāciju mērķi ir arī Norvēģijas organizācijas, kuru rīcībā ir sensitīva informācija.
Incidenta dēļ skaidrojumu aizsardzības ministram pieprasījis arī Norvēģijas parlamenta deputāts Himanšu Gulati no Progresa partijas. Viņa 8. oktobrī iesniegtajā jautājumā prasīts izvērtēt, vai Ķīnas automobiļu izmantošana militāros uzdevumos ir droša un vai pašreizējie riska novērtējumi un ierobežojumi spējuši novērst sensitīvu datu ierakstīšanu.
