Svētdien uz Narvas upes, kas iezīmē Igaunijas un Krievijas robežu, pamanīts Krievijas robežsardzes kuteris ar algotņu grupējuma “Vagner” karogu. Par notikušo informēja Igaunijas Ārlietu ministrija, publicējot attēlu un ironisku ierakstu sociālajā tīklā “X”.
Ierakstā ministrija norādīja, ka “no mūsu puses izskatās, ka "Vagner" jau ir anektējuši Krievijas robežsargus”, piebilstot, ka “grūti pateikt, vai viņi atkal maršē uz Maskavu vai šoreiz sāk ar Sanktpēterburgu”.
Is Wagner marching on Moscow again, or starting with St. Petersburg this time? Hard to tell.
— Estonian MFA 🇪🇪 | 🌻 #StandWithUkraine (@MFAestonia) November 2, 2025
From our side it looks like they’ve already annexed the Russian border guards.
Who knows… @mfa_russia? pic.twitter.com/fJmENccVzC
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna skaidroja, ka šāds gadījums ir vēl viens apliecinājums Krievijas sistēmas vājuma un sadrumstalotības pazīmēm. Viņš norādīja, ka ministrijas rīcībā esošā informācija, kā arī attēli un video liecina par Krievijas robežsardzes kuteri, kas uz Narvas upes pacēlis “Vagner” karogu.
Ar ironiskiem komentāriem notikušo sociālajos tīklos vērtēja arī citas Igaunijas amatpersonas. Premjerministrs Kristens Mihals rakstīja, ka “Putinam, šķiet, vairs nav ideju – atkal izsauc ‘Vagner’”. Savukārt Aizsardzības ministrija norādīja, ka “Krievijas jaunā stratēģija esot iebrukums pašiem sevī”.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jonatans Vseviovs ierakstā jautāja, vai “Putinam vajadzīga palīdzība, lai savaldītu jaunāko ‘Vagner’ uzbrukumu FSB robežsardzei”, bet Igaunijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Svens Sakovs piebilda, ka “Sanktpēterburgas jūras parādē agrāk redzēja nedaudz lielākus kuģus”.
“Vagner” ir Krievijas valsts finansēta privātā militārā kompānija, kas kļuva plaši pazīstama pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Līdz 2023. gadam to vadīja Jevgeņijs Prigožins — bijušais prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais.
2023. gada jūnijā “Vagner” īstenoja neveiksmīgu bruņotu sacelšanos, īslaicīgi ieņemot Rostovu pie Donas un sākot virzīties uz Maskavu. Pēc vienošanās uzbrukums tika pārtraukts, daļa kaujinieku parakstīja līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju, bet pārējie devās uz Baltkrieviju.
Tā paša gada 23. augustā Prigožins kopā ar “Vagner” komandieriem Dmitriju Utkinu un Valēriju Čekalovu gāja bojā lidmašīnas avārijā Krievijā. Pēc tam grupas vadību pārņēma viņa dēls Pāvels Prigožins.
Grupa pirmoreiz parādījās 2014. gadā Donbasā un kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas uzbrukuma spēkiem Bahmutas kaujā 2022.–2023. gadā. “Vagner” kaujinieki vairākkārt apsūdzēti kara noziegumos Sīrijā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali.
Daudzi starptautiski ziņojumi liecina, ka “Vagner” tiek izmantota kā Krievijas valdības instruments militārām operācijām ārvalstīs, nodrošinot Maskavai iespēju saglabāt formālu noliedzamību.
