Eiropas Savienība (ES) strādā pie plāna izveidot tā dēvēto “dronu sienu” – aizsardzības sistēmu gar bloka austrumu robežu, lai pasargātu Eiropas gaisa telpu no Krievijas bezpilota lidaparātiem. “New York Times” skaidroja, kas līdz šim zināms par vērienīgo projektu.
Lai gan projekta detaļas vēl nav pilnībā skaidras, ideja kļuvusi aktuāla pēc nesenajiem Krievijas dronu ielidojumiem Polijas, Rumānijas un Igaunijas gaisa telpā. ES amatpersonas uzsver, ka ir jārīkojas ātri.
Kā radās ideja par “dronu sienu”?
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izvirzīja ieceri savā gada uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā, ierosinot "austrumu robežas novērošanu", kurā iekļauta arī dronu siena. Tās aktualitāti uzreiz pastiprināja fakts, ka Krievijas droni tajā pašā dienā pārkāpa Polijas gaisa telpu.
Citās valstīs situācija ir līdzīga – Rumānija un Igaunija nesen arī ziņojušas par Krievijas dronu un iznīcinātāju iekļūšanu to gaisa telpā.
“Mums jāreaģē tagad – Eiropai ir jāsniedz stingra un vienota atbilde uz Krievijas dronu iebrukumiem pie mūsu robežām,” šonedēļ paziņoja fon der Leiena. “Tāpēc mēs ierosināsim nekavējošus soļus “dronu sienas” izveidei.”
Kas ir “dronu siena”?
Iecerētā “dronu siena” realitātē nebūs fiziska siena, bet gan vienota koordinēta sistēma dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai. Tā varētu ietvert radarus, signālu traucētājus, akustiskos sensorus, kā arī uzlabotu informācijas un datu apmaiņu starp valstīm.
Dronu siena būs daļa no plašākas iniciatīvas, kuras mērķis ir pastiprināt kontroli pār Eiropas Savienības austrumu flangu. Tā var ietvert arī jūras drošības uzlabošanu Baltijas un Melnajā jūrā, kā arī reāllaika kosmiskās novērošanas sistēmu militāro pārvietojumu izsekošanai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka “mēs nevaram tērēt miljonus, lai ar dārgām raķetēm iznīcinātu dronus, kas maksā vien pāris tūkstošus.”
Projekts balstīsies arī uz Ukrainas pieredzi dronu karadarbībā, kas jau tagad sniedz konsultācijas Eiropas sabiedrotajiem.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena norādīja, ka plāns ietver “Eiropas mēroga pretdronu tīkla izveidi”, kas spēj detektēt un neitralizēt draudus.
Kāpēc Eiropai tas nepieciešams?
Krievijas militārās aktivitātes radījušas satraukumu visā Eiropā. Papildu nestabilitāti rada neziņa par ASV atbalstu Eiropai un Ukrainai, īpaši ņemot vērā iespējamās izmaiņas ASV politikā pēc nākamajām vēlēšanām.
Tāpēc Eiropa cenšas apliecināt gatavību aizsargāt savas robežas. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens brīdināja: “Mēs nevaram gaidīt gadu, lai šī sistēma sāktu darboties.”
Tomēr daži Eiropas līderi pauduši, ka pārliekam optimismam par ātru projekta realizāciju nav pamata. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja, ka projekts nebūs realizējams ātrāk kā tuvāko trīs vai četru gadu laikā.
Kā tiks segtas projekta izmaksas?
Pagaidām nav skaidrs, kā finansējums tiks organizēts. ES plāno izveidot speciālu finanšu mehānismu, un daļa dalībvalstu aicina uz pilnīgi jaunu atbalsta programmu ar dotācijām un subsīdijām, ne tikai aizdevumiem.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda vilšanos par birokrātisko procesu: “Dokumenti nemeklē dronus. Dokumenti neaizsargā Eiropas gaisa telpu.”
Savukārt premjere Frederiksena brīdināja, ka tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka viens risinājums nevarēs visu atrisināt: “Man patīk dronu sienas ideja, bet mums jābūt godīgiem — pat ar vismodernākajām tehnoloģijām droni turpinās iekļūt Eiropā.”
