Svētdien, 2025. gada 28. septembrī, Moldovā notiks parlamenta vēlēšanas, kas tiek raksturotas kā nozīmīgākais pavērsiena punkts valsts jaunāko laiku vēsturē. Vēlēšanu rezultāti noteiks, vai Moldova turpinās savu proeiropeisko kursu un nostiprināsies kā Eiropas Savienības kandidātvalsts, vai arī atkal nonāks Krievijas ietekmes zonā. Vienā pusē ir prezidente Maija Sandu un viņas “Rīcības un solidaritātes partija” (PAS), kas sola reformu turpināšanu un ciešāku integrāciju ar Rietumiem, savukārt otrā pusē ir dažādi prokrieviski spēki, tostarp “Uzvaras bloks”, kuru vada Maskavas atbalstītais un korupcijā apsūdzētais oligarhs Ilans Šors. “Sargs.lv” skaidro, ar kādiem līdzekļiem Maskavas režīms cenšas mainīt Moldovas iespējamo nākotni.
Prezidente Maija Sandu kopš 2020. gada ir bijusi Moldovas politikas seja, kas centusies mainīt sistēmu un stiprināt valsts neatkarību. Viņas vadītā PAS 2021. gada vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 61 no 101 vietas parlamentā, kas deva iespēju īstenot proeiropeiskas reformas. Taču šie centieni saskārās ar spēcīgu pretestību no Krievijas, kura nekad nav samierinājusies ar Moldovas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Krievija ilgstoši izmantojusi Moldovu kā eksperimentālu poligonu, lai pārbaudītu savas ietekmes metodes – no dezinformācijas un ekonomiskā spiediena līdz tiešai atbalsta sniegšanai opozīcijas spēkiem.
Viens no redzamākajiem Krievijas instrumentiem ir informatīvie uzbrukumi. Pirms vēlēšanām Moldovā aktivizējušies simtiem sociālo tīklu kontu, kas izplata viltus ziņas par valsts tuvošanos ekonomiskajam sabrukumam, ja tā turpinās integrāciju Eiropas Savienībā. Šie vēstījumi tiek papildināti ar materiāliem, kuros slavē ciešākas attiecības ar Krieviju un tiek solītas zemākas cenas, ja Moldova atteiksies no uzsāktā politiskā kursa. Daudzi no šiem materiāliem ir radīti ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas padara tos vizuāli un stilistiski ticamus. Krievija šādi cenšas graut uzticību Moldovas demokrātiskajām institūcijām un valdībai, radot priekšstatu, ka valsts ir krīzes priekšā.
Ne mazāk nozīmīga ir reliģiskā dimensija. Atklāts, ka Krievija izmantojusi pareizticīgo baznīcu Moldovā kā ietekmes kanālu. Moldovas pareizticīgo baznīcas priesteriem tikuši piedāvāti ceļojumi uz Maskavu un izteikti aicinājumi izveidot prokrieviskus kanālus “Telegram” platformā. Baznīca Moldovā ir ļoti ietekmīga, un šāda taktika no Krievijas puses izmanto sabiedrības uzticību reliģiskajām autoritātēm, lai netieši ietekmētu politiskos lēmumus. Moldovā tā var būt īpaši efektīva, jo baznīca joprojām spēlē būtisku lomu sabiedrības vērtību sistēmā.
Krievija savas ietekmes stiprināšanai izmanto arī ekonomisko spiedienu. 2023. gadā, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādes Moldovai, sākās smaga enerģētiskā krīze. Transnistrijas separātiskais reģions, kurš līdz tam nodrošināja lielu daļu Moldovas elektroenerģijas, palika bez piegādēm, un Kišiņevai nācās steigā meklēt alternatīvus risinājumus Rumānijā un citās ES valstīs. Šī krīze izraisīja inflācijas kāpumu, dzīves dārdzības pieaugumu un neapmierinātību sabiedrībā, kas vēlāk pārvērtās protestos. Prokrieviskie spēki nekavējās izmantot šo situāciju, lai vainotu valdību un apgalvotu, ka ciešāka sadarbība ar Maskavu atrisinātu problēmas. Patiesībā tieši Krievijas rīcība radīja šīs grūtības, bet propagandas efekts bieži vien bija spēcīgāks par faktiem.
Liela loma šajās vēlēšanās būs arī emigrējušā oligarha Ilana Šora vadītajam “Uzvaras blokam”. Šors, kurš ir apsūdzēts miljardiem dolāru izkrāpšanā no Moldovas bankām un kuram piespriests cietumsods, šobrīd dzīvo ārpus valsts, bet turpina ietekmēt politiku ar Maskavas atbalstu. Viņa vadītā kustība sola samazināt cenas, subsīdijas un ekonomikas “glābšanu”, kas tiek saistīta ar ciešākām attiecībām ar Krieviju. Šī populistiskā retorika atrod atbalstu daļā sabiedrības, kas cieš no dzīves dārdzības pieauguma un ir nogurusi no ilgstošām reformām.
Starptautiskie analītiķi no ASV Kara pētījumu institūta (ISW) brīdina arī par iespējamiem nemieriem saistībā ar vēlēšanu norisi. Krievija varētu plānot vardarbīgus protestus pēc balsošanas, lai apšaubītu rezultātus un radītu haosu Kišiņevā. Scenārijs paredz, ka prokrieviskie aktīvisti varētu organizēt masu demonstrācijas galvaspilsētā, radot iespaidu, ka sabiedrība noraida vēlēšanu iznākumu. Šāda taktika jau iepriekš izmantota Gruzijā un Ukrainā, kur protestu un vardarbības rezultātā tika vājinātas valdības ar proeiropeisku kursu. Moldovas valdība apzinās šo risku, un drošības dienesti pastiprinājuši gatavību, lai novērstu iespējamu destabilizāciju.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) 2025. gada 23. septembrī izplatīja nepamatotus apgalvojumus par it kā plānotu NATO iebrukumu Moldovā. Tiek norādīts, ka NATO karaspēks koncentrējas pie Moldovas robežas un gatavojas „desantam” no Odesas apgabala ar mērķi iebiedēt Krievijas okupēto Piedņestras reģionu. SVR arī apgalvo, ka Francijas un Lielbritānijas spēki jau esot ieradušies Odesā un ka Eiropas Savienība plāno ievest karaspēku Moldovā pēc 28. septembra vēlēšanām. Šie apgalvojumi ir nepamatoti un visticamāk domāti, lai attaisnotu Krievijas turpmākās agresīvās darbības un veicinātu antirietumniecisko noskaņojumu Moldovā.
Patiesībā Francijas un Lielbritānijas karavīri atrodas Rumānijā, piedaloties regulārās NATO mācībās, piemēram, “Steadfast Dart” un “Dacian Fall 2025”. Krievija šo klātbūtni apzināti sagroza, lai izplatītu dezinformāciju.
Vienlaikus Krievija, izmantojot Moldovā saistītos politiķus un aģentus, gatavo destabilizācijas kampaņu, kas ietver vardarbīgu protestu organizēšanu pēc vēlēšanām. Moldovas prokuratūra un drošības dienesti ziņo, ka jaunieši sistemātiski tika sūtīti uz Serbiju, kur Krievijas specdienestu pārstāvji viņus apmācīja masu nemieru un ieroču lietošanā. SVR varētu arī gatavot viltus karaspēka uzbrukumus Piedņestrai, lai vainotu Moldovu vai Rietumus.
28. septembra vēlēšanas būs pārbaudījums Moldovas demokrātijai un tās sabiedrības spējai pretoties ārējai ietekmei. Eiropas Savienība un ASV jau ir norādījušas, ka uzmanīgi sekos līdzi procesam, un aicinājušas nodrošināt godīgas vēlēšanas. Taču vienlaikus pastāv bažas, ka Krievija turpinās savus centienus arī pēc balsošanas, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem. Ja proeiropeiskie spēki saglabās vairākumu, Maskava, visticamāk, pastiprinās spiedienu caur dezinformāciju, ekonomiskajiem instrumentiem un separātisko Transnistrijas reģionu. Ja prokrieviskie spēki gūs virsroku, Moldovai draud nestabilitāte un palielināta Maskavas kontrole pār valsts iekšpolitiku.
Līdz ar to šīs vēlēšanas nav tikai valstiski svarīgs notikums, bet tās ir daļa no plašākas cīņas starp demokrātiju un autoritārismu Eiropas austrumu pierobežā. Tā ir izvēle starp nākotni Eiropā un atgriešanos pie Krievijas diktētas politikas. Moldovas vēlētāji 28. septembrī balsos ne tikai par partijām, bet arī par valsts stratēģisko kursu un nākotnes izredzēm.
