Lietuva plāno būtiski uzlabot transporta savienojumus un stiprināt aizsardzību Suvalku koridorā — stratēģiski svarīgā posmā starp Lietuvu un Poliju, ko uzskata par vienu no iespējamiem Krievijas uzbrukuma mērķiem pret NATO un Eiropas Savienību. Plānots modernizēt otru galveno ceļu caur šo teritoriju un uzstādīt pretmobilitātes šķēršļus uz robežas ar Kēnigsbergu un Baltkrieviju, vēsta “Politico”.
Lietuvas valdība sadarbībā ar Poliju plāno modernizēt un nostiprināt otru nozīmīgāko transporta maršrutu caur Suvalku koridoru — teritoriju, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju un tiek uzskatīta par vienu no visneaizsargātākajiem alianses punktiem.
Pašlaik Suvalku koridoru šķērso divi galvenie ceļi - viens maršruts no Kauņas uz Varšavu, kas ietilpst militārajā koridorā Via Baltica jeb E67, un parastais ceļš starp Viļņu un Polijas pilsētu Augustovu.
Tagad Lietuva plāno modernizēt Viļņas–Augustovas ceļu, pielāgojot to gan civilajām, gan militārajām vajadzībām, paplašinot militārās infrastruktūras tīklu ārpus Via Baltica maršruta.
Ātrāka karavīru un tehnikas pārvietošana
Līdz šim galvenās militārās mobilitātes ass Baltijā ir bijušas Via Baltica un topošā ātrgaitas dzelzceļa līnija “Rail Baltica”. Šo transporta koridoru uzlabošana ļaus ātrāk pārvietot preces, karavīrus un, ja nepieciešams, veikt civiliedzīvotāju evakuāciju.
"Tas būs vēl viens papildu risinājums, lai nodrošinātu labāku loģistiku krīzes situācijā," uzsver Godļausks.
Pretmobilitātes šķēršļi un elektroniskā aizsardzība
Suvalku koridora attīstības projektā paredzēts ne tikai uzlabot ceļus, bet arī ieviest papildu drošības pasākumus, tostarp uzstādīt pretmobilitātes šķēršļus — ceļu bloķēšanas sistēmas, kontrolpunktus un barjeras — pie robežas ar Kēnigsbergu un Baltkrieviju.
"Pašlaik tiek apspriesta iespēja izvietot dažādus pretmobilitātes elementus pie robežas," skaidro Godļausks. Viņš uzsvēra, ka Krievija šādas aktivitātes rūpīgi vēros, jo tās skar īpaši sensitīvu informāciju par sabiedroto spēku pārvietošanās iespējām.
Tāpat Lietuva plāno risināt problēmas, kas saistītas ar Krievijas īstenoto GPS signālu traucēšanu, kas jau šobrīd ietekmē civilās aviācijas un navigācijas sistēmas.
Projekta īstenošana līdz 2028. gadam
Plānots atjaunot ceļu 113 kilometru garumā un rekonstruēt astoņus tiltus. Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Roderiks Žiobaks sacīja, ka darbus plānots pabeigt līdz 2028. gadam, taču Godļausks atzina, ka starptautiskos projektos nereti rodas kavēšanās.
"Mēs ceram, ka ģeopolitiskā situācija, mūsu intereses un Polijas spēja darboties ātri ļaus šo termiņu sasniegt," viņš norāda.
Lai gan projekts ir saskaņots ar ES un NATO militārās mobilitātes mērķiem, to īsteno Lietuvas un Polijas satiksmes un aizsardzības ministrijas kā divpusēju iniciatīvu.
"Mēs finansēsim ceļa posmu līdz Lietuvas robežai un ceram, ka Polija modernizēs savu Augustovas ceļa posmu atbilstoši militārās mobilitātes prasībām," uzsver Godļausks.
