"Sargs.lv" skaidro: Krievijas potenciālais iebrukums Baltijas valstīs – iebiedēšana vai reāls apdraudējums?

Pasaulē
Sargs.lv
Latvijas karavīrs
Foto: Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Arvien vairāk Rietumvalstu ekspertu vidū NATO un Krievijas attiecību kontekstā tiek pieļauti iespējami sliktākie nākotnes scenāriji. Šīs bažas visai veiksmīgi izmanto arī pati Krievija, kura savos kanālos organizē informatīvās kampaņas, apšaubot NATO dalībvalstu un Ukrainas spējas, kas rezultātā var kļūt par pamatu hibrīduzbrukumam pret Baltijas valstīm. Sarunā ar “Sargs.lv” NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins vienprātīgi uzsver – Rietumvalstīm un Latvijai nevajadzētu ļauties panikai, jo dažāda veida ietekmes operācijas Baltijas valstīs tikušas pastāvīgi īstenotas jau kopš 2014. gada. Savukārt plašo rezonansi izraisījušais “Bild” publicētais NATO 2024. gada mācību “Steadfast Defender” scenārijs ir vēl viens apliecinājums tam, ka Baltijas valstis un pārējā alianse ir spējīga pielāgoties visdažādākajiem Krievijas agresijas draudiem.

Brīdinājumi par iespējamiem hibrīdkara scenārijiem Baltijas valstīs nav nekas jauns

Dažādas Rietumvalstu domnīcas un to drošības eksperti jau izsenis spriež par iespējamajām hibrīdkara metodēm, kuras Krievija varētu pielietot pret Baltijas valstīm. To vidū ir prasmīgi īstenotas informatīvās kampaņas, kuru mērķauditorija ierasti bijušas ārvalstīs dzīvojošās krievvalodīgo kopienas. Caur šo kopienu uztveres ietekmēšanu Krievija allaž ir centusies izmantot radikālus grupējumus un ietekmēt arī plašākas sabiedrības domas Baltijas un Rietumvalstu kontekstā.

Ar Krieviju tiešā un netiešā veidā saistīti kibergrupējumi jau ilgstoši īstenojuši kiberuzbrukumus pret visām trim Baltijas valstīm. Vēl nesen aizsardzības ministrs Andris Sprūds konferencē “Kiberšahs 2023”, atsaucoties uz “Cert-EU” datiem, norādīja, ka 2022. gadā Baltijas valstis kopā piedzīvojušas 32% no visiem kiberuzbrukumiem pret Eiropas Savienību.

Image
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds atklāj konferenci “Kiberšahs 2023”
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds atklāj konferenci “Kiberšahs 2023”. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Jau 2017. gadā ASV pētniecības institūts “RAND” savā ziņojumā norādīja uz to, ka Krievija var izmantot hibrīdkara metodes Baltijas valstīs, ietverot tādus scenārijus kā nevardarbīgu sistēmas graušanu, slēptas vardarbīgas darbības un konvencionālu agresiju.

Savukārt saskaņā ar Varšavas institūta 2020. gada datiem jau tolaik Krievija hibrīduzbrukumos pret Baltijas valstīm izmantoja dažādus juridiskus un institucionālus instrumentus, piemēram, pasu izsniegšanu vai repatriācijas programmu uzsākšanu, lai palielinātu Krievijas pilsoņu īpatsvaru Baltijas valstīs.

Par Krievijas hibrīdā kara ieroci pret Baltiju uzskatāma arī apzinātas nelegālās migrācijas virzīšana pāri Latvijas un Lietuvas Austrumu robežai, kā arī pērn piedzīvotā imigrantu iepludināšana Igaunijā un Somijā.

Kremļa “kritiķi” vai ietekmes operāciju līdzdalībnieki?

Krievu politologs un vēsturnieks, bijušais Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta profesors un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Valērijs Solovejs (Валерий Соловей) jau vairākus gadus nodarbojas ar konspirāciju teoriju izplatīšanu. Dažas no tām ir realizējušās, bet lielais vairums nepieredz savu nokļūšanu dienasgaismā. Viņš jau kopš 2020. gada ir vēstījis, ka Krievija veiks plaša mēroga hibrīdkara uzbrukumu pret Baltijas valstīm.

Ārēji V. Solovejs atgādina klasisku tā saukto “režīma opozicionāru”. Tam par labu kalpo viņam piemērotais ārvalstu aģenta statuss, kā arī amata zaudēšana Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtā. Vaicāts – kāpēc tieši viņš, nebaidoties no režīma atriebības, profesors ir vairākkārt atbildējis, ka viņa labvēļi ir “ārkārtīgi ietekmīgi cilvēki visaugstākajos varas ešalonos”.

Image
Kremļa "opozicionārs" Valērijs Solovejs
Valery Solovei/Facebook

Politologs un ilggadējais Krievijas pētnieks Andis Kudors norāda, ka V. Solovejs nāk no krievu nacionālistiem, kurus savukārt aktīvi vervē Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Ir iespējams, ka V. Solovejs ir saistīts ar elites pārstāvjiem Kremlī, taču A. Kudoram ticamāka šķiet versija, ka viņu savos mērķos izmanto FSB.

“Kad bijušais PSRS spiegs Vašingtonā Jurijs Šveds “Youtube” raidījumā sacīja, ka Solovejs noteikti ir saistīts ar FSB, un tāpēc vēl neatrodas aiz restēm, tad neilgi pēc tam Soloveju aizturēja uz neilgu laiku. Iespējams tas bija speciāli, lai parādītu, ka viņš it kā ir opozicionārs. Šādus "opozicionārus" Kremlis var izmantot X stundā, kad notiek apvērsums vai revolūcija, lai noskaņotu demokrātisko sabiedrības daļu FSB labvēlīgā gultnē, taču to nevaru apgalvot droši,” savu vērtējumu portālam “Sargs.lv” norāda politologs.

Viņš uzskata, ka, ja FSB tomēr izmanto V. Soloveju, tad galvenais mērķis ir iebiedēt Rietumus. “Es teiktu, ka viņš ir slīpēts vīrs, nav zināms, kam no teiktā ticēt, kam ne. Bet līdz šim, manuprāt, viņš vairāk ir maldinājis. Tas gan nenozīmē, ka viņš nekad nesaka patiesību,” skaidro A. Kudors.

Arī šī gada pirmajā dienā viņš aktualizēja savu teoriju par Krievijas iespējamo hibrīduzbrukumu 2024. gada nogalē. Savā “Youtube” kanālā viņš apgalvo, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina izstrādāto plānu uzbrukt Baltijas valstīm bija paredzēts realizēt 2020. gada pavasarī, taču tas nenotika Covid-19 pandēmijas dēļ.

Image
Latvijas Krievu savienība 2018. gadā rīko protestu pret izglītības reformu
Latvijas Krievu savienība 2018. gadā rīko protestu pret izglītības reformu / Foto: AFP/Scanpix

V. Solovejs nosauc dažus iespējamos veidus, kā tas tiktu īstenots – nelegālo migrantu iepludināšana, banku sistēmu bloķēšana ar datorvīrusu palīdzību, Kremļa ietekmē esošu cilvēku izmantošana protestos un visu rietumu virzienā esošo ceļu bloķēšana ar smagajām mašīnām. Tā, neizmantojot vardarbību un tikai dažās vietās izvietojot bruņotos spēkus, pēc V. Soloveja domām, sāktos plaša mēroga hibrīduzbrukums.

“Kas var būt casus belli? Kā man teica, uz kāda krievvalodīgā iedzīvotāja galvas var uzkrist lāsteka, par ko Baltijas valstis var tikt apvainotas genocīda veikšanā pret krievvalodīgajiem. Krievijas Federācija šādam uzbrukumam ir gatava, un tie var sākties pat 2024. gadā. Tas, ka var sākties, nenozīmē, ka sāksies,” savā “Youtube” kanālā 12. janvārī pauda V. Solovejs.

Arī Jānis Sārts norāda, ka, ņemot vērā V. Soloveja pastāvīgo uzturēšanos Krievijā, kā arī darbību valsts universitātē, Krievijas specdienestiem, iespējams, ir sava interese viņa izmantošanā.

“Šis pilnīgi droši ir neuzticams avots, mēs nevaram pateikt, kāda ir viņa dienaskārtība, bet tā ir no vienkāršas pasaku stāstīšanas līdz varbūt mērķtiecīgam mēģinājumam veidot informācijas telpu Krievijas interesēs. Šis nebūtu nekas jauns, ja raugās uz kopējo Krievijas dienestu rokrakstu,” sarunā ar “Sargs.lv” norāda J. Sārts.

Viņaprāt, pašlaik informācijas telpā notiek trīs lietas. Pirmkārt, lēnā kara gaita Ukrainā un Rietumu gausais atbalsts ir licis aizvien vairāk amatpersonām un ekspertiem īpaši Eiropā brīdināt par aizvien pieaugošām sliktāko scenāriju iespējamībām. Otrkārt, Krievija šo retoriku izmanto savām informācijas operācijām, mēģinot radīt sajūtu, ka drīzumā Krievija vērsīsies pret NATO un Ukrainas situācija būs bezcerīga, lai grautu ukraiņu morāli un iebiedētu Rietumus. Treškārt, daļa mediju šīs spekulācijas labprāt izmanto, lai radītu sensāciju, iegūtu klikšķus, reakcijas un tādējādi ieņēmumus.

“Suvalku koridora bloķēšanu bez militāra spēka es neredzu kā iespējamu. Lietuvā un Polijā arīdzan nav tik lielas krievvalodīgo kopienas, lai nodrošinātu vērienīgus protestus. Nopietni runājot, šis izklausās nenopietni. Protams, vienīgais destabilizēšanas faktors ir izmantot krievu kopienu Baltijas valstīs, bet pēc diviem gadiem karā ir vairāki apstākļi, kas šo padara sarežģītāku. Mūsu dienesti saprot, ka viņiem jāstrādā aktīvi – es neredzu šeit neko diži jaunu,” uzsver J. Sārts.
Image
Lietuvas karavīrs ar robežsargu stāv pie Baltkrievijas robežas / Foto: Reuters/Scanpix
Lietuvas karavīrs ar robežsargu stāv pie Baltkrievijas robežas / Foto: Reuters/Scanpix

Arī V. Kuzmins ir kritisks par V. Soloveja izteikumiem un uztver tos kā informācijas kampaņu. Viņš uzsver, ka iespējas īstenot hibrīdkaru būs pastāvīgas, neatkarīgi no situācijas Ukrainā. Tas, kam viņaprāt šobrīd būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir Baltijas valstu plāns līdz 2025. gadam atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, kas savieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrosistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju.

“Ar ES finansējumu mēs vairāk nekā 10 gadus īstenojam projektu, lai atslēgtos no šī tīkla un pieslēgtos Centrāleiropas elektrības tīklam. Lai to īstenotu, mums būs jāveic dažādu infrastruktūras objektu izbūve, tostarp ļoti jaudīgi starpsavienojumi starp Poliju un Lietuvu, kas būtu jūras kabeļi,” skaidro V. Kuzmins.

2023. gadā bojātais elektrotīkla un “Balticconnector” gāzes vada savienojums starp Igauniju un Somiju, kuru, kā izrādījās, “netīšām” īstenoja Ķīnai piederošs kuģis, ir konkrēta epizode, kas var atkārtoties. V. Kuzmina ieskatā Krievija noteikti nelaidīs garām jebkuru nākamo iespēju ar tehnisku vai kiberlīdzekļu palīdzību pierādīt V. Putina iepriekš minētos apgalvojumus par to, ka Baltijas valstu plāns atslēgties no BRELL loka “var izmaksāt ļoti dārgi”.

Vācu tabloīda aprakstītie NATO mācību plāni izraisījuši nepamatotu rezonansi

Vēl 2023. gada novembrī “Financial Times” vēstīja par NATO plānu 2024. gadā rīkot vērienīgākās militārās mācības kopš Aukstā kara laika – “Steadfast Defender”, lai atstrādātu aizsardzību pret iespējamo Krievijas militāro agresiju, kas būtu vērsta pret kādu no NATO dalībvalstīm. Mācību mērķis ir sagatavot dalībvalstis ātrai pārejai krīzes situācijas gadījumā no reaģēšanas uz pilnvērtīgu militāru alianses pretdarbību.

Jau tad NATO pārstāvji norādīja, kā mācībās piedalīsies no 500 līdz 700 alianses dalībvalstu lidmašīnām, vairāk nekā 50 kuģi un aptuveni 41 000 militārpersonu. Mācību norise ietvers Vāciju, Poliju un Baltijas valstis.

Pieejamā informācija liecināja, ka mācību mērķis ir “potenciālo manevru modelēšana, kas vērsti pret pretinieku, ko veido agresīvu valstu koalīcija Krievijas vadībā”. Pēc mācību scenārija šai koalīcijai esot piešķirts nosaukums “Occasus” jeb “Noriets”.

“Bild” publicētā informācija no slepeniem Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentiem šoreiz atklāj vien papildu detaļas, kas iezīmē šī gada NATO mācību scenāriju. Tajā tiek atainoti Krievijas kiberuzbrukumi un cita veida hibrīdkara metodes, kas vērstas pret Baltijas valstīm 2024. gada jūlijā. Savukārt trīs mēnešus vēlāk Krievija Kēnigsbergas apgabalā ieved papildu karaspēku un vidējas darbības rādiusa raķetes. Tam sekotu “robežkonflikts” Suvalku koridorā.

Image
Polijas un Čehijas karavīri desantējas no lidmašīnām C-130E
Polijas un Čehijas karavīri desantējas no lidmašīnām C-130E. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Jānis Sārts un kādreizējā NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže sociālās saziņas platformā “X” skaidroja situāciju, uzsverot, ka publicētais “Bild” scenārijs nav nākotni paredzoša izlūkinformācija, bet gan ikgadēju NATO mācību scenārijs. Viņu pausto skaidrojumu apstiprina arī V. Kuzmins.

“Varu viņiem piekrist – stratēģiska mēroga mācības Eiropā notiek katru gadu. Ja mēs paskatāmies, kādi bija iepriekšējie scenāriji, sākot ar 2014. gadu – tie vienmēr ir bijuši faktiski identiski. Kas mainās – līdz 2022. gadam šajos scenārijos Krievija netika saukta vārdā,” norāda NAA pētnieks.

Viņš atminas, kā pāris gadus atpakaļ ASV jūras kājnieki militāro mācību ietvaros īstenoja desanta izsēšanās operāciju Liepājas krastā un uzsāka uzbrukumu Saldus virzienā. Savukārt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri veica aizkavēšanas operācijas.

“Kā mēs to zinām? Latvijas armijas “Flickr” kontā joprojām ir atrodamas bildes, kur Latvijas NBS īsteno aizkavēšanas operācijas, kamēr ASV jūras kājnieki veic uzbrukumu. Vai tur bija minēta Krievija – nē, bet, ja mēs analizējam šo scenāriju, mums ir skaidrs, ka ne jau pret marsiešiem mēs stiprinām savu aizsardzību,” pauž V. Kuzmins.

Savukārt Jānis Sārts sarunā uzsver, ka šādas NATO militārās mācības pašas par sevi ir signāls Krievijai par to, ka alianse ir gatava iesaistīties kolektīvajā aizsardzībā. Vērtējot pēdējo divu gadu laikā gūtās mācības no kara Ukrainā, J. Sārts norāda, ka Krievijas draudi Suvalku koridorā vairs nav tik būtisks izaicinājums, kā tas kādreiz varēja šķist.

Image
ASV desantēšanās operācija ar amfībijām no ASV desanta kuģa USS Arlington
ASV desantēšanās operācija ar amfībijām no ASV desanta kuģa "USS Arlington". Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
“Es teiktu, ka attiecībā uz Suvalku koridoru mums ir labas ziņas – mēs redzam, ko ukraiņi spēj izdarīt Melnās jūras akvatorijā. Mūsdienās kuģi iepretim raķešu un dronu sistēmām nav pietiekami aizsargāti un viņu operācijas ir pietiekami sarežģītas. Līdz ar Somijas un Zviedrijas dalību NATO, manuprāt, Krievijas kuģu operācijas Baltijas jūrā būtu ārkārtīgi apgrūtinātas. Tas nozīmē, ka šie piegādes ceļi pavērstos arī citos veidos un formās,” atzīst J. Sārts.

V. Kuzmins uzsver, ka kopš 2022. gada pilnīgi visas NATO dalībvalstis militāro mācību kontekstā ir atmetušas spēles elementu, kurā Krievija netiek saukta vārdā. Šobrīd tiek atklāti definēts, ka tā ir Krievija, pret kuras agresiju NATO plāno savu aizsardzību. Savukārt Latvijas NBS kontekstā jau kopš 2014. gada konsekventi tiek darīts viss, lai palielinātu kaujas spējas pret iespējamo Krievijas agresiju.

“Mēs varam pārskatīt visu, ko “Sargs.lv” šo gadu laikā ir rakstījis, un mēs redzēsim konsekventu attīstību šo spēju veicināšanā, un tās tikai turpinās palielināties – palielinās temps, palielinās finansējums un palielinās Rietumeiropas valstu iesaiste šādu scenāriju praktiskajā īstenošanā. Bet šie [NATO kolektīvo mācību] scenāriji pēc būtības pēdējo 10 gadu laikā nav mainījušies,” rezumē NAA pētnieks.

Dalies ar šo ziņu