"Sargs.lv" skaidro: kā ASV slepenībā apbruņo Taivānu pretstāvei ar Ķīnu

Ārzemju militārā finansējuma (FMF) programmas ietvaros kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma ASV jau nosūtījusi aptuveni 4 miljardus dolāru vērtu militāro palīdzību uz Ukrainu, un šī programma vēsturiski izmantota, lai nosūtītu miljardiem dolāru vērtu militāro ekipējumu uz Afganistānu, Irāku, Izraēlu, Ēģipti un citām valstīm. Taču Taivāna ir pirmā šīs palīdzības saņēmējvalsts, ko neatzīst ANO.

Kad ASV 1979. gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, tās turpināja tirgot bruņojumu Taivānai saskaņā ar Taivānas attiecību aktu. Mērķis bija pārdot pietiekamu apjomu, lai Taivāna varētu sevi aizstāvēt pret iespējamu Ķīnas uzbrukumu, taču vienlaikus saglabājot stabilas attiecības starp Vašingtonu un Pekinu.

Image

Tomēr pēdējo desmit gadu laikā militārais līdzsvars Taivānas šaurumā ir būtiski nosvēries par labu Ķīnai. Lai arī Vašingtona uzstāj, ka tās politika nav mainījusies, patiesībā ir gluži pretēji, un ASV Valsts departaments steigšus noliedza, ka Taivānai sniegtā palīdzība jebkādā veidā norādītu par tās valstiskuma atzīšanu. Tikmēr Taipejā nav šaubu, ka ASV vēlas pārdefinēt savas attiecības ar salu valsti, īpaši ņemot vērā steigu, ar kādu Vašingtona cenšas apbruņot Taivānu.

Viņš pauž, ka 80 miljoni ir tikai milzu aisberga redzamā daļa, un piezīmē, ka jūlijā Džo Baidens apstiprināja militāro pakalpojumu un aprīkojuma pārdošanu Taivānai 500 miljonu dolāru vērtībā. Saskaņā ar viņa teikto Taivāna gatavojas nosūtīt divus kājnieku bataljonus uz ASV militārajām apmācībām – nekas tāds nav noticis kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Kopumā tuvāko piecu gadu laikā ASV sniegtais atbalsts varētu sasniegt ap 10 miljardus dolāru.

Image

Taipejā bāzētās domnīcas “Prospect Foundation” prezidents Lai Čuns norāda, ka militārā aprīkojuma iegādes darījumu process mēdz aizņemt pat desmit gadus, līdz aprīkojums reāli tiek piegādāts, taču FMF programmas ietvaros ASV sūta ieročus tieši no saviem krājumiem, kas piegādes padara ievērojami ātrākas. Šobrīd Taivānai tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka militārais konflikts Gazā un karš Ukrainā pavisam noteikti samazinās ASV piegādes apjomus.

Domnīcas vadītājs uzskata, ka liela daļa no ASV sūtītā aprīkojuma varētu būt prettanku ieroči “Javelin” un pretgaisa aizsardzības raķetes “Stinger” – ļoti efektīvi ieroči, kuru lietošanu iespējams ātri apgūt.

Militāro analītiķu vērtējums par Taivānas iespējām sevi aizsargāt Ķīnas uzbrukuma gadījumā ir visai nesaudzīgs, un to nosaka vairākas būtiskas problēmas salas militārajās spējās. Taivānas armijai ir simtiem novecojušu tanku, taču ļoti maz mūsdienīgu, vieglu raķešu sistēmu. Tās armijas komandstruktūra, taktika un doktrīna nav atjaunota vismaz 50 gadus. Daudzām priekšējo aizsardzības līnīju vienībām ir tikai 60% no nepieciešamajām kaujas spējām. Tāpat Taivānai faktiski nav pretizlūkošanas Ķīnā, un arī tās obligātā dienesta sistēmā ir lielas problēmas.

Image

2013. gadā Taivāna samazināja obligāto militāro dienestu no viena gada līdz četriem mēnešiem, un tikai no nākamā gada dienests atkal ilgs 12 mēnešus. Tomēr paši Taivānas jaunieši, kas tiek iesaukti šajā dienestā, to pa jokam dēvē par “vasaras nometni”. Viņu ieskatā vecākajiem armijas virsniekiem nav nekādas intereses apmācīt šos jauniešus, jo viņi tik un tā pavada ļoti īsu laiku armijā.

Vašingtona ir apjautusi, ka Taivānai atlicis maz laika, lai veiktu reformas savā armijā un pārveidotu to atbilstoši mūsdienu prasībām. Desmitiem gadu Taivānas politiskā un militārā vadība paļāvās uz uzskatu, ka Ķīnai īstenot šādu uzbrukumu būtu pārāk riskanti un sarežģīti. Tāpēc lielākie ieguldījumi tika veikti jūras un gaisa spēku attīstībā.

“Tolaik mūsu plāns bija iesaistīties kaujās ar Ķīnas spēkiem Taivānas šaurumā un iznīcināt viņus pludmalēs. Tāpēc lielus resursus ieguldījām gaisa un jūras aizsardzībā,” norāda Lai Čungs.

Taču šobrīd Ķīnai ir pasaulē lielākā jūras kara flote un ievērojams pārspēks arī gaisa spēkos. Pagājušogad Lai Čuna vadītās domnīcas izspēlētajā kara scenārijā tika secināts, ka, sākoties militāram konfliktam ar Ķīnu, Taivānas jūras un gaisa spēki tiktu pilnībā iznīcināti jau 96 stundu laikā.

Image

Tādējādi Vašingtonas spiediena iespaidā sala pāriet uz “Taivānas cietokšņa” militāro stratēģiju, kas padarītu salas ieņemšanu par ārkārtīgi smagu izaicinājumu. Tagad Taivāna koncentrējas uz kājniekiem, mehanizētajiem sauszemes spēkiem un artilēriju, lai atvairītu uzbrukumu pludmalēs un, ja nepieciešams, cīnītos ar Ķīnas armiju arī pilsētās, izmantojot bāzes salas ar džungļiem klātajos kalnu apvidos.

Pēdējās desmitgadēs Taivāna un ASV attīstīja ekonomisko sadarbību ar Ķīnu, cerot, ka tas pasargās no Ķīnas imperiālistiskajām ambīcijām. Tomēr Sji Dziņpina arvien pieaugošā nacionālisma politika kopā ar Krievijas uzsākto iebrukumu Ukrainā ir būtiski satricinājusi šīs cerības, liekot mainīt attieksmi pret potenciālu militāru konfliktu šajā reģionā.

Taivānai no Ukrainas kara gūtās mācības izrādījušās šokējošas, jo tajā militāro pārsvaru nodrošina artilērija ar lielu intensitāti un precizitāti, tāpēc ukraiņu artilēristiem jābūt arī ārkārtīgi mobiliem, lai izbēgtu no Krievijas pretuguns. Tikmēr Taivānas artilēristi lielākoties ir bruņoti ar Vjetnamas vai pat Otrā pasaules kara laika ieročiem, kas jāpielādē manuāli un ir grūti pārvietojami.

Image

Neraugoties uz ASV instruktoru klātbūtni Taivānas armijas spēju attīstīšanai, kļuvis skaidrs, ka Taivāna nespēs vienatnē atvairīt Ķīnas uzbrukumu. Tā ir vēl viena mācība no kara Ukrainā.

Šobrīd Ķīna atklāti demonstrē savu vēlmi paplašināt ietekmi Dienvidķīnas jūrā un Austrumķīnas jūrā, un tas ir radījis starptautisku reakciju. Noticis vēsturisks samits starp ASV, Japānu un Dienvidkoreju, arvien pieaug dažādu militāro alianšu nozīme – QUAD (Japāna, ASV, Austrālija un Indija) un AUKUS (Apvienotā Karaliste, ASV un Austrālija), kas vēlas būvēt nākamās paaudzes kodolzemūdenes, vai arī ciešākas saites starp ASV un Filipīnām.

Image

Vašingtonā norisinās asas debates, cik lielā mērā ASV vajadzētu atbalstīt Taivānu. Daudzi Ķīnas politikas vērotāji norāda, ka jebkādas publiskās saistības no ASV puses drīzāk izprovocēs Pekinu, nevis to atturēs. Taču Vašingtonā zina, ka Taivāna nevar cerēt uz aizsardzību tikai pašas spēkiem.