Eksperts: Eiropā varētu būt gaidāmi jauni antisemītisma viļņi

Ārvalstīs
LETA
Palestīnu atbalstošs protests
Foto: AFP/Scanpix

Eiropā varētu būt gaidāmi jauni antisemītisma viļņa un vērienīgāki protesti, aģentūrai LETA teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns, komentējot Izraēlas un Palestīnas konfliktu Tuvajos Austrumos.

Viņš pauda viedokli, ka tāda reakcija varētu būt gaidāma uz Izraēlas plānoto sauszemes iebrukumu Gazas joslā.

"Ņemot vērā to, ka sauszemes iebrukumā upuru skaits būs lielāks, varētu būt gaidāmi arī lielāki protesti. Lielākais risks ir antisemītisma viļņi - uzbrukumi sinagogām, kapu un svētvietu apgānīšana. Tāpat, iedvesmojoties no teroristiem, atbilde varētu būt arī ar vardarbību," sacīja Andžāns.

Komentējot kopējo diskursu, eksperts sacīja, ka Eiropas valstu nosliekšanās par labu Izraēlai "nav tīri reliģisks jautājums, bet politiski stratēģisks jautājums". Par to liecina divi aspekti - pirmkārt, daudzi jūtas parādā par ebreju tautas ciešanām holokaustā, un, otrkārt, Izraēlu atbalsta ASV. Ņemot vērā to, ka, piemēram, arī Baltijas valstis nepieciešamības gadījumā paļaujas uz ASV atbalstu, "nebūtu pareizi iebilst ASV". Tāpat jāņem vērā vēsturiskā saikne - 20.gadsimtā daudzi cilvēki no Padomju Savienības ieceļoja uz dzīvi Izraēlā, turpretī arābu un persiešu tautas eiropiešiem ir svešākas, situāciju skaidroja Andžāns.

Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka drošības situāciju Eiropā nevajadzētu pārspīlēt, jo "ir bijuši arī sliktāki laiki", piemēram, šī gadsimta pirmajā un otrajā desmitgadē, kad vairākās Eiropas valstīs notika plaša mēroga terorakti, spridzinot, braucot ar automašīnām virsū cilvēkiem un tamlīdzīgi.

Andžāns uzskata, ka Eiropas drošības dienesti šobrīd strādā pastiprinātā režīmā, kā arī dienestu profesionalitāte šo gadu laikā ir augusi. Tas redzams pēc tā, ka pēdējos Eiropā notikušajos teroraktos nav izmantotas sprāgstvielas, kurām parasti tiek dota priekšroka.

Lielbritānijā demonstrācijā palestīniešu atbalstam Šefīldā protestētāji 10.oktobra vakarā pie pilsētas domes norāvuši no masta Izraēlas karogu. Savukārt 14.oktobrī vairāki tūkstoši cilvēku piedalījās akcijā palestīniešu atbalstam Londonā, bet  ap 700 cilvēku - līdzīgā akcijā sestdien Vācijas rietumos, Diseldorfā.

Gājiena dalībnieki pulcējās pie Lielbritānijas sabiedriskās raidorganizācijas BBC galvenās mītnes, kuras ieeja sestdienas rītā bija noķēpēta ar sarkanu krāsu, protestētājiem iebilstot pret raidorganizācijas atteikumu "Hamas" dēvēt par teroristiem. Pēc tam gājiena dalībnieki ar plakātiem "Brīvību Palestīnai", "Izbeigt slaktiņu" un "Sankcijas Izraēlai" devās caur Londonu, lai piedalītos mītiņā pie parlamenta ēkas un premjerministra Riši Sunaka biroja un rezidences Dauningstrītā.

Teroristiskais grupējums "Hamas" 7.oktobrī sarīkoja bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, noslepkavojot vairāk nekā 1400 cilvēku. Vēl 199 cilvēkus kaujinieki ir sagrābuši par ķīlniekiem.

Izraēlas armijas atbildes triecienos Gazas joslā kopš 7.oktobra nogalināti vairāk nekā 2800 cilvēku un vairāk nekā 10 000 ievainoti, liecina Gazas joslas Veselības ministrijas sniegtā informācija.

Konfliktam attīstoties, Izraēlas armija gatavojas iespējamai sauszemes operācijai pret "Hamas" Gazas joslā. Uz Gazas joslas pierobežu jau pārvietoti simti tūkstošu rezervistu. Savukārt pašā Gazas joslā par pārvietotām personām kļuvis vairāk nekā miljons palestīniešu, kas pārcēlušies no Gazas joslas ziemeļiem uz dienvidiem.

Dalies ar šo ziņu