Kopš teroristiskās organizācijas “Hamas” plašajiem uzbrukumiem Izraēlas teritorijai internetā aktīvi izplatās safabricēti video ar apgalvojumiem par NATO ieroču nokļūšanu “Hamas” kaujinieku rokās. Kā avoti šiem videomateriāliem norādīti mediji “BBC” un “Bellingcat”.
Internetā publicēto video autori apgalvo, ka pastāv tieša saikne starp Krievijas uzsākto karu Ukrainā un “Hamas” teroraktiem Izraēlā. Savukārt citi video autori veiksmīgi safabricējuši “BBC” sižetu, kurā, atsaucoties uz “Bellingcat” apkopotajiem pierādījumiem, tiek apsūdzēta Ukraina par NATO sniegto ieroču nodošanu “Hamas” kaujiniekiem.
Šiem vēstījumiem, iespējams, ir cieša saikne ar Krievijas centieniem izmantot Izraēlas un Palestīnas konflikta eskalāciju savā labā.
Medijs “Insider” vēstīja, ka uzreiz pēc “Hamas” iebrukuma Izraēlā saspīlēto situāciju Kremlis izmantojis, lai uzsāktu apjomīgu dezinformācijas kampaņu pret Rietumu atbalstu Ukrainai. Medijs “Ukrainska Pravda” norāda, ka Krievija, manipulējot ar teroristu iebrukumu Izraēlā, provocēja Ukrainu, apgalvojot, ka tā apgādājusi “Hamas” ar ieročiem.
Vienlaikus Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas dienests ziņo par Krievijas okupantu plānu nodot Ukrainā sagrābtos ASV un Eiropas Savienībā ražotos ieročus, lai grautu Rietumu atbalstu Ukrainai. Pamatojoties uz izlūkdienesta ziņojumu, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzējis Krieviju par tās plānu nodot ieročus “Hamas” kaujiniekiem.
Krievijas potenciālais plāns nodot NATO ieročus Tuvo Austrumu reģiona agresoriem nešķiet neiespējams. 2023. gada 10. martā amerikāņu telekanāla “CNN” rīcībā nonāca informācija par iespējamu Krievijas sagrābto ASV un NATO ieroču, tostarp prettanku raķešu “Javelin”, nosūtīšanu Irānai, kas ir tuvākā sabiedrotā “Hamas”. Teherāna Krievijas piegādātos ieročus plānoja izjaukt un izpētīt, lai potenciāli radītu šī bruņojuma replikas.
Lai gan līdz šim nav iegūti skaidri pierādījumi tam, ka Irānai būtu izdevies veiksmīgi pārprojektēt Krievijas piegādātos NATO ieročus, iepriekš tā ir demonstrējusi savas spējas ārvalstu, tostarp ASV, ieroču atdarināšanā.
Turklāt Krievija jau sen ir turēta aizdomās par sava bruņojuma nodošanu Tuvo Austrumu reģiona kaujiniekiem. Vienā no “Hamas” publicētajiem video redzams PSRS ražojuma “PG-7VR Resume” prettanku granātmetējs, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma strauji tika izplatīts Tuvajos Austrumos. Kopš Krievija 2015. gadā piegādāja šo bruņojumu kaujiniekiem Sīrijā, tālāka to nonākšana citu kaujinieku rokās kļuva nekontrolējama.
Izraēla jau 2011. gadā apsūdzēja Krieviju par citas prettanku sistēmas “Kornet ATGM” piegādi “Hamas”, pēc tam, kad no šīs sistēmas raidīta raķete trāpīja skolēnu autobusam. Papildus minētajām Krievijas prettanku sistēmām “Hamas” plaši izmanto arī Irānas un Ziemeļkorejas ražoto Krievijas ieroču sistēmu replikas.
Jo skaidrāk Rietumi saredz Krieviju kā plašāku drošības apdraudējumu, jo lielāka ir Ukrainas iespēja ilgtermiņā nostiprināt sabiedroto militāro atbalstu, kas ir vitāli nepieciešams tās uzvarai karā pret Krievijas okupācijas spēkiem.
Pentagons jau vairākas reizes ziņojis, ka nav liecību par Ukrainai nodotā bruņojuma nonākšanu melnajā tirgū. “Hamas” teroristisko organizāciju plaši atbalsta Irāna, tāpēc iespējamo Krievijas iesaisti teroristu apgādāšanā un apmācīšanā nevajadzētu pārvērtēt.
Izraēlas un Krievijas attiecības jau vēsturiski bijušas sarežģītas. Izraēlā ir ieceļojuši vairāk nekā 1 miljons ebreju no Krievijas un bijušajām PSRS valstīm. Maskava allaž ir balansējusi starp palestīniešu un izraēliešu atbalstīšanu, vienlaikus Izraēlas un Krievijas attiecības Tuvo Austrumu kontekstā ieņem pretējas puses.
