Apvienotie reaģēšanas spēki pārbauda gatavību Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona aizsardzībai

ĀRVALSTĪS I 14.06.2023
Sargs.lv Aizsardzības ministrijaaizsardzības ministrsBaltijasabiedrotievalsts drošībaZiemeļvalstis
Ināra Mūrniece un Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna
Foto: Ināra Mūrniece un Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna / AP/Scanpix

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece otrdien, 13. jūnijā, piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary force) aizsardzības ministru sanāksmē Amsterdamā, Nīderlandē, portālu "Sargs.lv" informēja Aizsardzības ministrija. Sanāksmes laikā aizsardzības ministre ar Lielbritānijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas, kā arī Islandes kolēģiem pārrunāja pašreizējo situāciju Ukrainā, kā arī diskutēja par veidiem, kā Apvienotie reaģēšanas spēki turpmāk efektīvāk varētu atbildēt uz šodienas izaicinājumiem un mazināt mūsu valstu drošības apdraudējumus, tostarp hibrīddraudus.

Aizsardzības ministre pēc tikšanās uzsvēra: “Mums ir vienots redzējums, kā kopīgi rīkoties, lai novērstu jebkādu apdraudējumu Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Notiek gan plānošanas, gan praktiskās mācības dažādiem scenārijiem. Mēs nepārprotami demonstrējam kolektīvu apņemšanos turpināt ieguldīt kopējā reģiona drošībā un darām to ciešā sazobē ar NATO.”

Apvienoto reaģēšanas spēku valstu aizsardzības ministri pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas brutālo agresiju un apstiprināja savu gatavību sniegt arī turpmāk Ukrainai militāro un humāno palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Tikšanās laikā Amsterdamā Apvienoto reaģēšanas spēku valstu ministri piedalījās arī mācību vingrinājumā, kurā izspēlēja drošības apdraudējumu un dalībvalstu rīcības uz to. “Šādas mācības ļauj mums ne tikai praktizēt sadarbību krīzes situācijās, bet arī stiprina mūsu valstu spējas uz tiem adekvāti reaģēt,” uzsver I.Mūrniece.

Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un pārējām Ziemeļvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja starptautiskās militārās mācībās attīstīt praktisko partnerību, jaunas spējas un pilnveidot bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

Lielbritānijas vadītie Apvienotie reaģēšanas spēki ir augstas gatavības spēki, kas spēj ātri reaģēt uz jebkuru krīzi jebkurā vidē, spēj īstenot pilna spektra operācijas un reaģēt uz jebkuras krīzes attīstību, lai novērstu tās iespējamo eskalāciju, tostarp, piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās.

Apvienotos reaģēšanas spēkus 2015. gada 30. novembrī izveidoja Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija, parakstot dibināšanas līgumu. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās Somija un Zviedrija, bet 2021. gada 20. aprīlī par Apvienoto reaģēšanas spēku desmito dalībvalsti kļuva Islande.