ASV piesardzīgi vērtē Krievijas–Ukrainas pārrunās panākto “progresu”

Arī Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs norādīja, ka ASV neuzticas Maskavas paziņojumiem par tās gatavību samazināt militārās aktivitātes, paužot pārliecību, ka šobrīd notiek Krievijas spēku pārdislocēšana, nevis atvilkšana.

Šobrīd nav vērojama ne Ukrainas politiskās vadības kopumā optimistiskās retorikas maiņa, tādējādi mēģinot sagatavot sabiedrību sāpīgiem kompromisiem, ne arī Krievijas līdera Vladimira Putina paziņojumi par gatavību atteikties no sākotnējām ultimatīvajām prasībām Ukrainai. Tāpat arī vismaz pagaidām V. Putins neko kardināli jaunu par Krievijas mērķiem Ukrainā nav izteicies, arī valsts propagandas galvenie vēstījumi nav mainījušies.

Vienlaikus ir kritiski vērtējamas iespējas realizēt Ukrainas delegācijas pēc 29. marta Stambulas sarunām publiskoto plānu par Kijivas gatavību atteikties no virzības uz NATO apmaiņā pret starptautiskām drošības garantijām, nostiprinot valsts ārpusbloku statusu.

Ir apšaubāma ne tikai Rietumvalstu vēlme uzņemties konkrētas saistības Ukrainas drošības nodrošināšanai pēc NATO 5. panta parauga, bet arī Krievijas gatavība tam piekrist, jo šāda notikumu attīstība potenciāli sniegtu Kijivai reālas drošības garantijas, faktiski neitralizējot Maskavas stratēģiskā mērķa par Ukrainas integrācijas Rietumu struktūrās apturēšanas un tās atgriešanas Krievijas ietekmes sfērā realizāciju ar militāra un politiska spiediena līdzekļiem.

Turklāt Ukrainas varasiestāžu vēlme pēc Krievijas spēku izvešanas par visiem šiem jautājumiem rīkot referendumu, no Maskavas pozīcijām raugoties, rada pamatotas bažas, vai šos Ukrainas politiskās vadības kompromisa piedāvājumus atbalstīs arī šīs valsts sabiedrība.