ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien paziņoja, ka abas valstis ir vienisprātis par atbildes reakciju uz Krievijas iespējamu iebrukumu Ukrainā, kliedējot pieņēmumu, ka Berlīne ir neuzticams partneris Rietumu centienos risināt šo krīzi.
Savā pirmajā vizītē Vašingtonā kopš stāšanās amatā O. Šolcs vairākkārt izvairījās no jautājumiem par Vācijas gāzesvada “Nord Stream 2” nākotni, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins dotu rīkojumu uzbrukt Ukrainai. Kritiķi apgalvo, ka “Nord Stream 2” dod Krievijai pārmērīgu ietekmi Vācijas un Eiropas enerģijas tirgos.
"Mēs visu neizklāstām publiski," teica O. Šolcs.
Baltā nama preses konference kalpoja kā atbalsts O. Šolcam, kura valdība ir atteikusies sniegt Ukrainai militāru palīdzību, tā vietā izceļot Berlīnes ekonomisko atbalstu Kijevai. Šāda politika ir sadusmojusi kritiķus Ukrainā, Austrumeiropā un pašu mājās, kuri apsūdz Berlīni Rietumu apņēmības vājināšanā.
"Vācijai nav jāatgūst uzticība. Tā viņiem jau ir," sacīja Dž. Baidens.
Izteiktās runas par diplomātiju, visticamāk, sarūgtinās tos, kuri cerēja, ka O. Šolca vizīte novedīs pie militārākas Vācijas nostājas attiecībā uz Krieviju.
A. Pabriks skaidroja, ka Vācijai būtu jāpaplašina karaspēka iesaiste no Lietuvas uz pārējām divām Baltijas valstīm, proti, Latviju un Igauniju. Vācijai ir jāpalīdz apmaksāt pretgaisa aizsardzības ieročus, kas kalpotu kā Eiropas Savienības robežas stiprināšana.
Vācijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja, ka tā izvietos līdz 350 papildu karavīru, saskaņā ar NATO pastiprinātas klātbūtnes iniciatīvu, kas tika ieviesta pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas 2014. gadā.
