A. Pabriks: NATO ir jāsadarbojas ar ES un jāveicina jauna stratēģijas koncepta izveidošana

VIEDOKLIS I 07.02.2022
Sargs.lv/ASV Vācijas Maršala fonds Baltija Krievija militārs konflikts NATO Ukraina

Foto: ekrānuzņēmums no intervijas ar aizsardzības ministru Arti Pabriku

Latvija daudz nopietnāk uztver Krievijas agresiju gan nesenās vēstures, gan Krievijas tuvās atrašanās dēļ. Ja Ukraina nenoturēs patvaļīgo agresoru, tad turpmākās darbības var tikt vērstas arī pret citām valstīm. Iepriekšējās Kremļa agresijas izpausmes netika pienācīgi sodītas, tāpēc autoritārais prezidents Vladimirs Putins vēlas spert soli tālāk, tā ASV Vācijas Maršala fonda rīkotajā intervijā atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

A. Pabriks skaidroja, ka šo militāro konfliktu, kurš sākās jau 2014. gadā ar Krimas okupāciju, Baltijas valstis uztver daudz nopietnāk nekā citas Rietumu valstis, jo tieši Baltija ievērojami ir cietusi no Krievijas agresijas pavisam nesenā pagātnē.

“Šis nav jautājums tikai par Ukrainu. Tas ir visu mazo Krievijas kaimiņvalstu jautājums par turpmāku pastāvēšanu. V. Putins ir pieradis palikt nesodīts par savu agresiju, jo līdzšinēji mēs esam viņam daļēji piekāpušies, taču tas tā nedrīkst turpināties,” norādīja ministrs.

Taujāts par Krievijas iespējamo plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, A. Pabriks atzina, ka šāda iespēja pastāv, tāpēc ir jāgatavojas sliktākajam – karam, taču vienlaikus piebilstot, ka ļoti cerams tas nenotiks un Rietumu valstis būs kļūdījušās.

“Putinam drīzumā ir jārīkojas. Ir zināms, ka šobrīd Krievijas karavīru dzīvošanas apstākļi Ukrainas pierobežā ir ļoti slikti gan no infrastruktūras, gan Covid-19 saslimšanas viedokļa. Kāda rīcība sekos, to mēs nezinām, bet jebkurā gadījumā, tas atstās sekas,” skaidroja A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs arī tika izvaicāts par Vācijas līdzšinējām darbībām saistībā ar Krievijas radīto krīzi, kuras līdz šim brīdim var vērtēt dažādi.

“Šajā gadījumā vairs nav jautājums par ieroču sūtīšanu vai nesūtīšanu, bet gan par Vācijas attieksmi pret situāciju. Nav, protams, tā, ka Vācija neko nedara, tomēr, ja ņem vērā tās militāro un ekonomisko kapacitāti, tad šīs darbības ir neatbilstošas. Vācijai būtu jābūt vienai no vadošajām valstīm šīs krīzes risināšanā,” uzskata A. Pabriks.

Ministrs sarunā uzsvēra, ka Baltijas valstis vēlas tikt sadzirdētas un saprastas ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Ukraina un Baltijas valstis šobrīd sargā Eiropas robežu, tāpēc būtu tikai loģiski saņemt alianses atbalstu.

A. Pabriks atgādināja: “Mēs nevaram pieņemt Krievijas radītos terminus un tos popularizēt. Mēs nevaram runāt par “NATO izplešanās draudiem”, jo tie nav draudi. Valstis NATO aliansei pievienojas labprātīgi, nevis ar varu kā to iepriekš ir darījusi Krievija pievienojot teritorijas pret savu gribu.”

Intervijas laikā arī tika apspriestas Krievijas un Ķīnas attiecības, kuras šobrīd izskatās tiek attīstītas. Ministrs gan apšaubīja šīs sadarbības ilgtspēju, jo, viņaprāt, Krievija nav pielīdzināma Ķīnas augošajai ekonomikai. Šobrīd Krievija virzās tieši uz pretējo pusi.

Jūnija beigās un jūlija sākumā līdzšinējam NATO ir iespējamas pārmaiņas, jo līdzšinējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vadīšanas termiņš būs beidzies. A. Pabriks intervijā atzina, ka būtu nepieciešams skatīties šajā amatā uz kādu no Baltijas valstu pārstāvjiem, taču to laiks rādīs.

“NATO šobrīd ir vēl svarīgāka nekā jebkad, taču, lai turpinātu veiksmīgi darboties, ir nepieciešams veidot jaunu stratēģijas konceptu. NATO un ES ir pastiprināti jādarbojas roku rokā, lai spētu uzturēt mieru un neļautu patvaļīgiem agresorvalstu valdniekiem to ietekmēt,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

A. Pabriks: NATO ir jāsadarbojas ar ES un jāveicina jauna stratēģijas koncepta izveidošana

Dalīties ar šīs lapas saturu!