Pētnieks: Somija ievērojami palielina aizsardzības spējas un modernizē armiju

Par to, ka Somija, pat nebūdama NATO dalībvalsts, strauji modernizē savus bruņotos spēkus, liecina kaut vai fakts, ka tā no ASV plāno iegādāties 64 ultramodernos ASV kompānijas “Lockheed Martin’s” iznīcinātājus “F-35”, lai aizstātu novecojošos “Hornet” gaisa kuģus. Plānots, ka pirmās lidmašīnas Somijai tiks piegādātas 2026. gadā.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šo pirkumu atzinīgi vērtēja arī kaimiņvalsts Igaunija. Igaunijas vēstnieks Somijā un drošības politikas eksperts Svens Sakkovs norādīja – Somijas lēmums iegādāties jaunākās paaudzes iznīcinātājus “F-35” ir ieguvums arī Igaunijai un plašākam reģionam, jo ir labi, ja “mūsu draugiem ir vislabākie un vismodernākie ieroči, tādi, kādus mēs nekad nevarēsim atļauties”.

Savukārt ICDS  pētnieks atzīst, ka Somija savu noturību stiprina arī citos veidos, attīstot kiberdrošības spējas, palielinot sadarbību starp valsts iestādēm, kā arī palielinot armijā nodarbināto cilvēku skaitu.

Tāpat gan Somijas premjerministre Sanna Marina, gan prezidents Sauli Nīniste savās Jaungada uzrunās pauduši, ka Somija reiz varētu pievienoties NATO aliansei, ja tādu ceļu tā izvēlēsies nākotnē.

M. Hurts pieminēja arī Zviedrijas piemēru – tās jaunais attīstības plāns paredz līdz 2030. gada beigām palielināt bruņoto spēku personāla skaitu no 60 000 līdz vismaz 90 000. Tomēr Zviedrijas jaunā valdība, kas darbu sāka tikai pērnā gada novembrī, potenciālo dalību NATO jau izslēgusi kā tuvāko gadu mērķi.

“Tas ir zīmīgi, jo Zviedrijā parlamenta vairākums faktiski atbalsta Somijas pieeju – atstāt durvis atvērtas iespējamam pievienošanās procesam. Taču pēc 2022. gada septembrī gaidāmajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, iespējams, pie varas nāks jauna valdība, kur atbalstīs šo atvērto durvju politiku, neesot tik kategoriska par Zviedrijas dalību NATO,” sacīja pētnieks.