Blinkens EDSO sanāksmē Stokholmā brīdina Lavrovu nemēģināt iebrukt Ukrainā

Ārvalstīs
Sargs.lv/The Moscow Times/Marc Preel/Francesco Fontemaggi/ AFP/ LETA
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Foto: Foto: REUTERS/Scanpix

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu tikšanās laikā Stokholmā oficiāli brīdināja Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nemēģināt iebrukt Ukrainas teritorijā.

Šāds brīdinājums izskanējis laikā, kad Kremlis paziņoja, ka jebkuri mēģinājumi tās nelikumīgi okupēto Ukrainai piederošo Krimas pussalu atgriezt Ukrainas sastāvā tiks uzskatīti par “tiešu draudu” Krievijai.

Pēdējo nedēļu laikā Rietumvalstis cēlušas trauksmi par to, ka Krievija masveidā savelk karaspēku gar Ukrainas robežu, vairojot spriedzi Ukrainā, kur karadarbībā pret Krievijas apbruņotajiem un iesūtītajiem teroristu grupējumiem, kā arī regulārajām Krievijas bruņoto spēku vienībām līdz šim bojā gājuši13 000 cilvēku.

Neraugoties uz Rietumvalstu brīdinājumiem Maskava, kuru Rietumi un Kijeva apsūdz Austrumukrainas separātistu bandu atbalstīšanā turpina noliegt uzbrukuma plānošanu, tā vietā spriedzes kāpināšanā apsūdzot NATO.

“Mums ir nopietnas bažas par Krievijas plāniem atsākt agresiju pret Ukrainu,” sarunās ar S. Lavrovu sacīja E. Blinkens, brīdinot, ka gadījumā Krievija “nolems turpināt konfrontāciju”, tai jārēķinās ar “nopietnām sekām”.

Vienlaikus ASV valsts sekretārs pauda arī samierniecisku toni, norādot, ka ASV ir gatava “veicināt” Minskas miera procesa nolīgumu “pilnīgu īstenošanu”. Tiesa, 2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās, kas uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju, tā arī nav ieviesta.

Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.

Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami. Tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā faktiski ir neiespējama.

“Labākais veids, kā novērst krīzi, ir diplomātija,” sacīja Blinkens.

S.Lavrovs ar E.Blinkenu Stokholmā tikās EDSO sadarbības formātā, kas ir viens no retajām organizācijām, kurā ietilpst gan ASV, gan Krievija.

Uzstājoties plenārsēdē, E. Blinkens aicināja Maskavu “deeskalēt” situāciju un atvilkt karaspēku “miera laika pozīcijās”.

Tikmēr S. Lavrovs brīdināja, ka Eiropā atgriežas “militārās konfrontācijas murga scenārijs”, apsūdzot NATO tās militārās infrastruktūras tuvināšanā Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministrs atkārtoti pauda savu nostāju, nosodot jebkuru NATO paplašināšanos Austrumu virzienā, tostarp Ukrainā, vienlaikus paziņojot, ka Krievija ir atvērta dialogam. “Mūs interesē kopīgi centieni atrisināt Ukrainas krīzi,” viņš piebilda.

Pēc ASV un Krievijas ārlietu ministru tikšanās oficiālā Maskava paziņojusi, ka tuvākajās dienās cer uz "kontaktu" starp Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Džo Baidenu.

"Par datumu vienošanās vēl nav. Ir grūtības saskaņot abu līderu kalendārus, taču kontakts ir ļoti nepieciešams. Mūsu problēmas vairojas," paziņoja S. Lavrova vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Nav virzības abpusējās attiecībās, kas arvien vairāk un vairāk tuvojas akūtas krīzes fāzei. Nav savstarpējās izpratnes, kā deeskalēt situāciju Eiropā. Situācija Eiropā ir ļoti satraucoša. Ir skaidrs, ka tas būs viens no galvenajiem sarunu tematiem prezidentu līmenī." S. Rjabkova teikto citē Krievijas ziņu aģentūras.

Neraugoties uz ārēji sirsnīgo toni, EDSO sanāksme notika pieaugošas spriedzes apstākļos.

Šonedēļ Rīgā notikušajā NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē E. Blinkens apsūdzēja Krieviju mēģinājumos gan destabilizēt situāciju Ukrainā, gan, ka Krievija gatavojas iebrukt Ukrainā.

“Lai gan mēs nezinām, vai viņš (Krievijas prezidents V. Putins) to darīs, taču viss liecina, ka sagatavošanās ir pabeigta. Atliek sagaidīt tikai pavēli,” sacīja ASV valsts sekretārs.

Blinkens brīdināja, ka gadījumā, ja Maskava iebruks Ukrainā, tai būs jārēķinās ar “tālejošām un ilgstošām sekām”, tostarp “virkni spēcīgu ekonomisku pretpasākumu, no kuriem ASV nesenajā pagātnē ir atturējušās”.

EDSO sanāksmes laikā E. Blinkens aizvadīja sarunas arī ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kurš apliecināja, ka Ukraina šajā saspringtajā situācijā “izrādīs savaldību”.

Vienlaikus D. Kuleba aicināja Ukrainas ārvalstu partnerus gatavoties sliktākajam scenārijam un “sagatavot preventīvu pasākumu kopumu”, kas liktu Krievijai divas reizes pārdomāt, vai vērts izmantot spēku pret Ukrainu.

EDSO sanāksme tika plānota jau ilgu laiku iepriekš, taču tagad tā notiek izšķirošā brīdī, ņemot vērā spriedzes pieaugumu Eiropā.

Līdztekus Ukrainas jautājumam, sanāksmes darba kārtība ietvēra arī Baltkrievijas hibrīduzbrukumu Eiropas Savienības valstīm, uz to robežām nosūtot Minskas režīma atvestos Tuvo Austrumu valstu migrantus. Izskatāmo jautājumu vidū bija arī sadursmju atsākšanās uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežām.

Paredzams, ka EDSO ministru plenārsēdes rezultātā netiks pieņemti nekādi būtiski nolīgumi, jo šādu dokumentu apstiprināšanai vajadzīga vienprātība.

Plānotā rezolūcija par Ukrainu tika noraidīta dalībvalstu vienprātības trūkuma dēļ.

Dalies ar šo ziņu