Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko tikšanās Maskavā 9. septembrī radušies vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Lai arī tika lemts par abu valstu ciešāku ekonomisko, enerģētisko un militāro sadarbību, politiskās integrācijas jautājums, radot “Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valsti”, pagaidām netika skarts, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”.
Krievijas un Baltkrievijas prezidenti 9. septembrī divpusējās sarunās Kremlī vienojās par vairākiem, uz abu valstu ekonomisko integrāciju vērstiem pasākumiem, tai skaitā par 28 programmām abu valstu ekonomikas apvienošanai. Putins šo vienprātību konkrētajā jomā nosauca vienotu “makroekonomisko politiku”.
Jaunās ekonomiskās vienošanās ir daļa no 1999. gadā noslēgtās lielās vienošanās par "Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valsti" īstenošanas. Tā paredzēja izveidot vienotu parlamentu, vienotu valūtu un kopīgus valsts simbolus.
Taču līdz šim abu valstu politiskā integrācija nav rezultējusies vienotā veidojumā, un arī šajās sarunās politiskā integrācija, ko tik ilgi mēģina panākt Maskava, nav tikusi apspriesta. Lukašenko gan norādījis, ka Krievija nekādā gadījumā "neaprīs" Baltkrieviju un ka centienos izveidot Savienoto valsti ir panākts “lūzums”.
Tikmēr Putins atzina, ka Baltkrievija ir "labs kaimiņš", kam ar Krieviju ir kopīga "vēsture un garīgās vērtības", taču, pirms sākt apspriest politisko integrēšanos, vispirms ir nepieciešams "radīt ekonomisko bāzi".
Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”, atsaucoties uz “Radio Brīvā Eiropa” analīzi, pēc abu valstu līderu tikšanās izdalījis piecus galvenos punktus.
Kopīgās Savienības neskaidrā nākotne
Bija paredzēts, ka 9. septembrī Kremlī Putins un Lukašenko parakstīs virkni “ceļa karšu”, kas ir galvenie dokumenti kopīgās Savienības līguma īstenošanai, ko abas valstis parakstīja 1999. gadā un kopš tā laika turpina sarunas. Tomēr Lukašenko, kurš Baltkrievijā pie varas ir no 1994. gada, jau sen bijis piesardzīgs, iespējams, viltīgs partneris, it kā šķietami baidoties, ka dziļāka Baltkrievijas integrācija ar Krieviju viņu – pašreizējo vadoni – varētu atstāt tikai kā reģionālo gubernatoru Maskavas vadītā supervalstī.
Tomēr neviens dokuments tikšanās laikā nav ticis parakstīts, vismaz publiski, lai arī Putins apliecināja, ka par visiem 28 jautājumiem panākta abpusēja vienošanās.
Taču sarunās ar presi pēc vairāk nekā trīs stundu ilgām sarunām Putins atzina, ka daži darbi vēl jāpaveic. Neminot konkrētas detaļas, viņš teica, ka ar Lukašenko ir vienojušies koordinēt valstu makroekonomikas politiku, ieviest kopīgus nodokļu un muitas pasākumus un saskaņot citas finanšu kontroles. Tikmēr Lukašenko sacīja, ka konkrētāka 28 pasākumu pakete varētu tikt parakstīta oktobra beigās.
Visa pamatā – nauda
Abu valstu līderi arī pēc šīs tikšanās sacīja, ka pie vienotas valūtas izveides vēl priekšā daudz darba, liekot domāt, ka šis jautājums pagaidām varētu tikt atlikts.
Kā Lukašenko citējusi Baltkrievijas ziņu aģentūra “BelTA” – “Kad mēs pārbaudījām šo jautājumu, Krievijas Centrālā banka un Baltkrievijas Republikas Nacionālā banka vienbalsīgi lūdza mūs atstāt visu, kā ir.”
Arī Putins piebilda, ka abām centrālajām bankām “jāsaskaņo monetārā pārvaldības politika, jānodrošina maksājumu sistēmu integrācija, kā arī informācijas drošība finanšu jomā”.
Enerģijas muskulis
Tāpat Putins un Lukašenko paziņoja par plāniem integrēt abu valstu enerģijas tirgu. Lukašenko vadībā lēta nafta un dabasgāze no Krievijas jau sen bijis glābiņš Baltkrievijas neefektīvajai ekonomikai.
Maskava Minskai naftu bez eksporta maksas piegādāja līdz pat 2019. gadam, kad Krievija grozīja nodokļu politiku, lai apturētu šo vienošanos. Šīs izmaiņas Baltkrievijai 2019. gadā izmaksājušas 330 miljonus ASV dolāru. Jāpiebilst, ka lielākā daļa naftas un tās produkti, ko Baltkrievija ieguva no Krievijas, tālāk tika pārdota Rietumiem jau par augstākām cenām.
Līdz ar to Krievija 2020. gada sākumā pirmo reizi samazināja un ierobežoja naftas piegādes Baltkrievijai, tādējādi mudinot ASV veikt savus pirmos naftas pārvadājumus uz Baltkrieviju, jo Lukašenko meklēja jaunus enerģijas piegādes partnerus.
9. septembrī Putins Lukašenko piedāvāja mazliet atvieglot gāzes cenas, paziņojot, ka arī 2022. gadā Maskava atstās Baltkrievijai nemainīgu dabasgāzes cenu – līdzšinējos 128,5 ASV dolāros par 1000 kubikmetriem.
"Un mēs pat neindeksēsim Baltkrievijas cenu dolāra inflācijas izteiksmē, lai gan tā ir ievērojama," piebilda Putins.
Taču tas neatbilst Lukašenko prasībām, jo, viņaprāt, dziļāka integrācija saskaņā ar Savienības valsts līgumu nozīmētu, ka Baltkrievija par enerģiju maksā tikpat, cik Krievijas reģioni. Piemēram, Krievijas Smoļenskas apgabalam, kas robežojas ar Baltkrieviju, gāze esot aptuveni uz pusi lētāka, nekā par to maksājot Baltkrievija.
Neskaidri militārie plāni
Tāpat abi līderi paziņoja par plāniem izveidot “kopīgu valstu aizsardzības telpu”, taču nesniedza sīkāku informāciju vai laika grafiku. Taču Krievija un Baltkrievija jau tagad ir militāri cieši saistītas – tām ir integrēta pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma, kā arī reģionāla spēku grupa, kurā ir četras Baltkrievijas brigādes un īpašie spēki, kā arī Krievijas 20. gvardes armija. Turklāt Baltkrievija ir Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) locekle.
Putins jau sen ir centies izveidot pastāvīgu gaisa spēku bāzi Baltkrievijā, un daži analītiķi ir teikuši, ka mācību centrs Hrodnā būtībā varētu kalpot šim mērķim.
2015. gadā Putins pieprasīja vienošanos par Krievijas iznīcinātāju “Su-27” bāzi Baltkrievijas teritorijā, taču Lukašenko šo ideju nobloķēja.
Šobrīd Krievija uz kopīgu militāro mācību centru Baltkrievijas rietumos ir nosūtījusi iznīcinātājus “Su-30”, lai veiktu kopīgas misijas un patrulētu abu valstu gaisa telpā, 8. septembrī paziņoja Baltkrievijas Aizsardzības ministrija.
Lukašenko arī nesen paudis gatavību “nepieciešamības gadījumā” aicināt Krievijas armiju Baltkrievijas aizstāvēšanai, paziņojot, ka drīzumā sagaida lielu Krievijas militārā aprīkojuma sūtījumu.
Abpusēji solījumi
Ja nekas citu, tad šo sarunu laikā Lukašenko guva pārliecību, ka Kremlis arī turpmāk ir gatavs Baltkrieviju atbalstīt.
Putins slavēja Baltkrieviju, sakot, ka situācija pēc vairāku mēnešu politiskā satricinājuma tagad tur esot "stabilizējusies". Tāpat Krievija sola līdz nākamā gada beigām sniegt Baltkrievijai aizdevumu aptuveni 640 miljonu ASV dolāru apmērā un ka atcelt ierobežojumus gaisa pārvadājumiem starp Krieviju un Baltkrieviju.
Savukārt Lukašenko, iespējams, centās iepriecināt Putinu, sakot, ka krievi un baltkrievi ir “praktiski viena tauta”. Taču šķiet, ka viņš ir atgriezies mājās, nesniedzot Putinam konkrētus solījumus un vienošanos, ko viņš varētu uzskatīt par savu personīgo sasniegumu 17. septembrī gaidāmajām Krievijas Domes vēlēšanām.
