Igaunijas izlūkdienests: Nozīmīgākos hibrīddraudus Baltijai rada Krievijas drošības dienesti

Ārvalstīs
Sargs.lv
Image
Kiberdrošība
Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas un Baltijas kibertelpas ietekmēšanā Krievija joprojām ir lielākais drauds, kas tiek īstenots ar specdienestu, tai skaitā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU), starpniecību, tā ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests. Izmantojot psiholoģiskās operācijas un kiberuzbrukumus, Krievijas specdienesti ne tikai grib savervēt ārvalstu pilsoņus Kremļa interešu īstenošanai, bet arī sabiedrībā radīt šķelšanos un mazināt uzticību valsts varai un Rietumvalstīm kopumā.

Igaunijas izlūkdienesta eksperti jaunākajā ziņojumā par drošības draudiem 2021. gadā atzīst –  viens no galvenajiem Krievijas specdienestu uzdevumiem līdztekus izlūkdatu vākšanai ir hibrīdkarš, ieskaitot psiholoģisko operāciju jeb psy-ops pielietošanu. Ar to palīdzību iespējams ietekmēt ārvalstu “ienaidniekus” – kā Krievija mēdz dēvēt pārsvarā visu Rietumvalstu iedzīvotājus – un sasniegt Kremļa stratēģiskos mērķus.

Saskaņā ar Krievijas bruņoto spēku doktrīnu, psiholoģiskais karš ir viens no trim “informatīvās konfrontācijas” paņēmieniem, pārējie divi ir informatīvi-tehniskā ārvalstu ietekme, piemēram, ar kiberuzbrukumu palīdzību un pašas Krievijas aizsardzība pret ārvalstu informācijas operācijām.

“Sargs.lv” jau rakstīja – arī atsaucoties uz domnīcas “Warsaw Institute” pētījumu, nozīmīgākos hibrīddraudus Eiropai un Baltijas valstīm rada Krievijas drošības dienesti – Federālais Drošības dienests (FSB), Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), kas ietekmē valstu politiskos, ekonomiskos, kultūras un diplomātijas procesus.

Par psiholoģisko operāciju veikšanu atbildīga ir tieši Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde jeb GRU un tās īpašā vienība “54777”. Tā regulāri monitorē ārvalstu medijus, pētot Krieviju interesējošos tematus. Tiek izceltas Kremlim draudzīgās publikācijas, un tālāk šī propaganda jau tiek mērķtiecīgi izplatīta un reklamēta ar viltus sociālo mediju kontu un GRU kontrolētu portālu starpniecību. Galvenās sociālo tīklu platformas joprojām ir “Facebook”, “Twitter”, “Reddit” un “VKontakte”.

2020. gadā GRU kontrolēto un angļu valodā rakstošo interneta portālu vidū bija, piemēram, “inforus.ru”, “infobrics.org” un “oneworld.press”. Tie visi izplatīja viltus ziņas par Covid-19 pandēmiju, apšaubot Rietumvalstu spējas tikt ar to galā, vienlaicīgi slavējot Krievijas veiksmīgos centienus cīņā ar vīrusu.

Viens no nepatiesiem vēstījumiem bija ziņas, ka patiesībā Covid ir ASV radīts bioloģiskais ierocis, jo Savienotajām valstīm pandēmijas radītais haoss ir izdevīgs.

Image
Kiberdrošība
Foto: Pixabay.com
Foto: Pixabay.com

Ar šādu un līdzīgu propagandas kanālu palīdzību Krievija cenšas ietekmēt ārvalstu iedzīvotāju prātus, noskaņojot tos negatīvi pret Rietumvalstīm, Eiropas Savienību un NATO. Viņu mērķis – panākt, ka viltus ziņas nomāc oriģinālo un patieso informāciju, padarot to nebūtisku. Tāpat Krievijai ir izdevīgi Rietumvalstu sabiedrībā radīt šķelšanos un mazināt uzticību valsts varai.

Psiholoģiskās karadarbības galvenie potenciālie upuri ir ārvalstu politiķi, bruņoto spēku pārstāvji un viņu ģimenes, kā arī dažādu sabiedrības grupu – gan etnisko, gan reliģisko – pārstāvji. Taču Krievijas specdienesti par ietekmēšanas mērķi var izvēlēties ikvienu sabiedrības locekli, redzot, ka tas var palīdzēt sasniegt vēlamo rezultātu.

Tāpat būtiska mērķauditorija ir ārvalstīs dzīvojošie tautieši un krievvalodīgie, kurus ar propagandas vēstījumiem sasniegt ir daudz vieglāk, izmantojot Krievijai svarīgus naratīvus. Lai piekļūtu izvēlētajiem upuriem, GRU izlūkošanas virsnieki nereti izliekas par neatkarīgiem ārvalstu žurnālistiem vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tādā veidā iegūstot uzticību un iegūstot nepieciešamo informāciju.

Līdztekus ārvalstu pilsoņu vervēšanai arī kibertelpas ietekmēšanā Krievija joprojām ir lielākais drauds, arī Baltijai un Igaunijai, norāda Igaunijas izlūkdienests. Lai iegūtu nepieciešamos datus, adresātiem tiek sūtīti inficēti e-pasti, kā arī notiek uzbrukumi interneta mājas lapām. Paredzams, ka Krievija nākotnē arvien vairāk izmantos t.s. deepfake (no angļu val. – dziļi viltots) tehnoloģiju, ar kuras palīdzību iespējams manipulēt video, dažas tā daļas reālistiski aizvietojot ar citām.

Tas nozīmē, ka nevērīgāks skatītājs var pat neievērot, ka informācija tiek nodota ar viltus personu izmantošanu. Attīstoties tehnoloģijām, viltojumu no īstā kļūs aizvien grūtāk atšķirt, līdz ar to Krievijas specdienesti šos paņēmienus izmantos, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus, pat klaji neiejaucoties citas valsts iekšpolitikā.

Image
Kiberdrošība
Foto: Pixabay.com
Foto: Pixabay.com
Piemērs, kā darbojas Krievijas hakeri. Viņi “uzlauž” interesējošo mājas lapu, tajā ievieto informāciju ar Krievijai svarīgiem vēstījumiem, un tālāk šo saiti uz konkrēto rakstu izplata visās sociālajās platformās, blogos, forumos, arī krieviski rakstošajos medijos. 2020. gadā šādi gadījumi tika konstatēti Lietuvā un Polijā, kad atsevišķās interneta platformās parādījās viltus ziņas, nomelnojot NATO un alianses karavīrus ārvalstīs.

Savukārt, lai ietekmētu citas valstis politiski nozīmīgos notikumos, piemēram, vēlēšanas, Krievijas dienesti izmanto t.s. piekļuves lieguma (Denial-of-Service jeb DoS) uzbrukumu, padarot konkrētu interneta resursu nepieejamu tā lietotājiem.

Šādi uzbrukumi tika izmantoti Melnkalnes parlamenta vēlēšanās 2016. gadā, ietekmējot valsts un plašsaziņas līdzekļu interneta vietnes. Tāpat līdzīgi uzbrukumi atkārtojās 2017. gadā, kad Melnkalne kļuva par NATO dalībvalsti.

Igaunijas izlūkdienests atgādina – viens no galvenajiem Krievijas kiberuzbrukumu mērķiem ir citu valstu sabiedrībā radīt šķelšanos un mazināt uzticību valsts varai. Tā, piemēram, 2019. gadā GRU Galvenais Speciālo tehnoloģiju centrs veica uzbrukumu Gruzijas interneta nodrošinātāju sistēmai, ietekmējot tūkstošiem mājas lapu. Tajās tika ievietots safabricēts bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili foto ar tekstu – “Es atgriezīšos”.

Dalies ar šo ziņu