Bartozs Fražka (Bartosz Fraszka) no domnīcas “Warsaw Institute” publicējis pētījumu par Krievijas hibrīddraudiem Baltijas valstīm. Pētījuma pamatu veido Baltijas valstīs publicētie ziņojumi par drošības situāciju valstīs.
B. Fražka uzsver – Krievijas hibrīdkarš pret Eiropas Savienību un NATO nav viegli definējams, jo pats vārds “hibrīdkarš” ietver ļoti plašu darbību loku, ko Eiropas Ārējo sakaru dienests (European External Action Service) definē kā “konvencionālas un nekonvencionālas, militāras un nemilitāras aktivitātes, ko valstiski vai nevalstiski aktori izmanto specifisku politisko mērķu sasniegšanai. Hibrīddraudi variē no kiberuzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai līdz uzticības graušanai valdības institūcijām un sabiedrības šķelšanai.” Hibrīddraudi izpludina robežu starp karu un mieru, sabiedroto un ienaidnieku, nacionālo un starptautisko līmeni.
Krievija Baltijas valstīm ir bīstamākais drošības drauds, kas rada valstiska līmeņa riskus Baltijas valstīm.
Ietekmes veicināšana Baltijā ir daļa no Krievijas starptautiskās politikas, kuras mērķi ir aizkavēt NATO paplašināšanos Baltijas jūras, Kaukāza un Balkānu reģionā, Eiropas Savienības vienotības un politiskās kārtības šķelšana, Krievijas un Eiropas valstu divpusējās sadarbības veicināšana ārpus Eiropas Savienības rāmja, Krievijas kā “ielenktā cietokšņa” filozofijas veicināšana ar mērķi vienot krievu valodā runājošās minoritātes un šķelt tās no pārējās sabiedrības.
Prokrieviskas nevalstiskās organizācijas, izmantojot politiskās un vārda brīvības principu aizsegu, mēģina veidot diskriminācijas naratīvu, kas vērsts pret Baltijas valstīs dzīvojošajām krievvalodīgo minoritātēm ar mērķi “pasargāt apspiestās minoritātes” – naratīvs, kas izmantots jau Gruzijas kara laikā 2008. gadā. Jebkāda vēršanās pret šādām grupām tiek pasniegta kā rusofobijas izpausme, vārda brīvības un cilvēktiesību aizskaršana un fašisms.
Kremlis aktīvi izmanto dažādus publiskās diplomātijas līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus. Tie variē no krievu jauniešu nometņu izveidošanas Krievijā un Krievijas pilsonības piešķiršanas līdz pat mēģinājumiem pārskatīt vēsturi, it īpaši Otrā pasaules kara kontekstā un mēģinot panākt sabiedrības viedokļa maiņu Krimas aneksijas leģitimitātes jautājumā. Vienlaikus Krievija mēģina diskreditēt lielos Baltijas valstu infrastruktūras attīstības projektus, piemēram “Rail Baltica” un mēģina palielināt Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas resursiem.