Vācijas ģenerālis Follmers: Vācija gatava aizstāvēt sabiedrotos pret Krievijas agresiju

Viņa militārā pieredze ir iespaidīga – no 2015. līdz 2020. gadam viņš bija Vācijas bruņoto spēku komandieris, savukārt no 2020. līdz 2022. gadam –  NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā, komandieris, atbildot tieši par austrumu flanga, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, aizsardzību.

Ģenerālis uzsver, ka NATO pēc Krievijas sāktā pilna apmēra kara Ukrainā piedzīvojusi paradigmas maiņu, un arī Vācija ir pilnībā gatava vajadzības gadījumā aizstāvēt savus sabiedrotos pret Krievijas agresiju

Raksturojot šī pašreizējo Vācijas bruņoto spēku spējas, viņš norāda – Vācija, līdzīgi kā citi NATO sabiedrotie, sāka stiprināt savas militārās spējas jau pēc Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Attiecīgi tam arī tika novirzīts finansējums, kā arī Vācija beidzot ir ceļā uz 2 % no IKP novirzīšanas aizsardzības izdevumiem. Taču viņš neslēpj, ka šādas reformas ir laikietilpīgas, taču jaunais parlaments jau apstiprinājis šo apņemšanos arī likumdošanā.

Arī tagadējais Vācijas armijas komandieris ģenerālleitnants Alfonss Mais (Alfons Mais) piekrīt, ka Vācijai ir jāpapildina karaspēks ar nepieciešamo personālresursu, aprīkojumu un krājumiem. Taču, līdzīgi kā citiem sabiedrotajiem, izaicinājums šobrīd ir tas, ka jāpapildina savi krājumi un tajā pašā laikā jāturpina sniegt atbalsts Ukrainai.

Vācija Ukrainai pašlaik nodrošina gan haubices, gan citu tehniku, piemēram, inženieru, tiltu likšanas tanku, kā arī apsolījuši piegādāt tankus "Leopard 1A5". Jau ziņots, ka Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss 7. februārī vizītē Kijivā paziņoja, ka Ukraina saņems vairāk nekā 100 tankus "Leopard 1A5" no vairākām Eiropas valstīm. Līdz 2024.gada pirmajam vai otrajam ceturksnim ar šiem tankiem būtu jāapgādā vismaz trīs bataljoni, paziņoja B. Pistoriuss, kura vizīte Kijivā drošības apsvērumu dēļ līdz pēdējam brīdim tika turēta noslēpumā.

Raksturojot Vācijas ieguldījumu alianses austrumu flangā, viņš min saistības, ko Vācija uzņēmusies pret Lietuvu. Jo Lietuvā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu vada Vācija, tāpat ir vienošanās, ka pastāvīgā kaujas gatavībā būs Vācijas bruņoto spēku brigādes lieluma vienība, un arī komandējošais elements atradīsies Lietuvā.

Viņš norāda, ka 2022. gada NATO samitā Madridē panāktā vienošanās paredz, ka “mums atkal ir reģionālā atbildība par NATO operācijas štābu Brunsumā, Neapolē un Norfolkā. […] Tagad šie plāni ir uzrakstīti, tie ir ceļā uz Briseli, lai tos valstis apstiprinātu.”

Jau ziņots, ka Vācijas kanclers O. Šolcs Madridē oficiāli paziņoja, ka Vācija nodrošinās divīzijas lieluma vienību līdz 2025. gadam ar gatavības statusu 30 dienas, papildus tam vēl 20 kuģus un 60 lidmašīnas. “Tā ir stingra apņemšanās. […] Neviens pat nedomā par saistību samazināšanu, saistības paliek, saistības tiek uzņemtas, saistības tiks izpildītas,” apstiprina Vācijas ģenerālis.

Viena no mācībām, kas gūta no Krievijas uzbrukuma Ukrainai – krieviem ir vajadzīgs laiks, lai palielinātu savus spēkus, sagatavotu tehniskos līdzekļus un gatavotos kārtējam uzbrukumam. “Un mums vienmēr ir jābūt šādam skaidram priekšstatam par notiekošo, lai mēs varētu sniegt padomu saviem politiskajiem līderiem, ko mēs redzam, kā to novērtējam un kad ir jāaktivizē karaspēks,” saka J. Follmers.

Uz jautājumu, vai Vācija tomēr varēja Ukrainai tankus nosūtīt agrāk, viņš atbild – rietumiem ir jādara viss, lai ukraiņi uzvar. Teju visi NATO sabiedrotie līdz šim daudz paveikuši, un atbalsts turpināsies. Taču ir jāatrod līdzsvars, lai saglabātu arī savu armiju kaujas spējas.

Tagad svarīgi ir panākt koordināciju starp visām valstīm, kuru bruņojumā ir tanki “Leopard”. Eiropā joprojām ir aptuveni 2500 šādu tanku dažādas variācijas un dažādos gatavības statusos. Tie ir jāorganizē tā, lai sagatavotu kaujas gatavas rotas, bataljonus, kuros ir visi šie tipi, lai organizētu mācības un pēc tam tos pēc iespējas ātrāk pārvietotu uz Ukrainu.

Izsakot minējumus par kara turpmāko gaitu, ģenerālis gan atturas prognozēt, kad tieši un kādas teritorijas ukraiņi atgūs, taču ir pārliecināts par viņu uzvaru.

“Ja Ukraina paliks suverēna valsts — un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas notiks —, tad mēs redzēsim, kā ritēs uz priekšu process par iestāšanos Eiropas Savienībā. NATO, manuprāt, šobrīd vēl Ukrainai ir pārāk tāls mērķis. Pēc kara mūsu uzmanības centrā būs valsts stabilizēšana un atjaunošana. Mēs zinām, ka tas prasīs kādu laiku un daudz atbalsta. Es domāju, ka šis atbalsts tiks arī sniegts,” viņš rezumē.