Krievijas līdera Vladimira Putina 21. septembra paziņojums par daļēju mobilizāciju Krievijā, kas ir pirmā kopš Otrā pasaules kara, jau izpelnījies daudzu ASV un Eiropas amatpersonu nosodījumu. Tas arī viennozīmīgi liecina, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā šo mēnešu laikā ir cietuši vienu taktisku neveiksmi pēc otras un jau ilgstoši saskaras ar ievērojamām cilvēkresursu un apbruņojuma problēmām.
Ko nozīmē daļēja mobilizācija?
Daļēja mobilizācija ir tad, kad dienēt Krievijas bruņotajos spēkos tiek iesauktas konkrētas cilvēku grupas. Tā atšķiras no vispārējās mobilizācijas, kas ietver vispārēju iedzīvotāju, galvenokārt vīriešu, iesaukšanu, kā arī visas valsts ekonomikas pārorientēšanu, būtībā visu valsti netieši iesaistot karadarbībā.
Cik Krievijas rezervisti varētu tikt iesaukti?
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien pēc V. Putina uzrunas jau sacīja, ka saskaņā ar rīkojumu par daļēju mobilizāciju Krievija militārajā dienestā iesauks apmēram 300 000 rezervistu. Jau no pirmās mobilizācijas dienas, Krievijas vīrieši jau sākuši saņemt pavēstes par ierašanos kara komisariātā.
S. Šoigu sacīja, ka valsts kopējais “mobilizācijas resurss sasniedz 25 miljonus cilvēku, un nedaudz vairāk kā 1% no šī skaita ietilpst daļējā mobilizācijā”, kas izsludināta pašlaik.
Iepriekš ziņots, ka Krievija Ukrainas karu sāka ar aptuveni 150 000 karavīriem, ja tagad mobilizēti tiks vēl 300 000, tad tas ir uz pusi vairāk, kas ir ievērojams skaitlis.
Tomēr aprēķini par Krievijas militārajiem līderiem pieejamo rezervistu skaitu atšķiras. ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW), kas cītīgi seko līdzi karam Ukrainā, iepriekš norādīja, ka Krievijā ir vairāk nekā 2 miljoni rezervistu, tostarp bijušie iesauktie un tādi, kuriem ir līgums.
Cik nozīmīga ir Putina izziņotā daļējā mobilizācija?
Tikmēr Ārpolitikas pētījumu institūta Eirāzijas programmas vecākais pētnieks Robs Lī paziņojumu par mobilizāciju raksturoja kā “vienu no nozīmīgākajiem/riskantākajiem politiskajiem lēmumiem, kādu Putins jebkad pieņēmis”.
Īstermiņā daļēja rezervistu mobilizācija un jauni pasākumi, lai piespiedu kārtā pagarinātu pašlaik Ukrainā dienējošo brīvprātīgo līgumus, “varētu būt pietiekami, lai novērstu Krievijas spēku sabrukumu. Pretējā gadījumā Krievijas armijas cilvēkresursu jautājums šoziem varētu būt katastrofāls, jo daudzi brīvprātīgie, visticamāk, neparakstīs līgumu uz vēl vienu termiņu”.
Vienlaicīgi viņš piebilst, ka rezervistu iesaistīšana karā nav nekas jauns arī citu valstu pieredzē. Piemēram, ASV pēdējo 20 gadu laikā starptautiskajās operācijas Irākā un Afganistānā iesaistīja gan tos, kuri nāca no Nacionālās gvardes, gan rezerves karavīrus.
Kāpēc Krievijai būtu vajadzīga daļēja mobilizācija?
Nav noslēpums, ka par spīti pat cietumnieku nosūtīšanai uz fronti Ukrainā, Maskava patiesībā saskaras ar ievērojamu cilvēku trūkumu armijā.
“[Vladimirs] Putins, visticamāk, ar šādu rīkojumu cer uzlabot Krievijas bruņoto spēku kaujas spējas, aicinot Krievijas tautu pieteikties karam, lai “aizstāvētu” senās Krievijas teritorijas,” norāda ASV Kara izpētes institūts.
Tāpat Krievijas aizsardzības ministrs S. Šoigu trešdien sacīja, ka Krievija karā Ukrainā zaudējusi 5937 karavīrus, un tas ir pirmais oficiālais skaitlis par upuriem, ko Krievija devusi kopš marta beigām, kad tās Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka bojā gājis 1351 karavīrs. Tajā pašā laikā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karavīrus.
Taču S. Šoigu teiktais izgaismo acīmredzamu pretrunu starp salīdzinoši zemo upuru skaitu, ko norāda Kremlis, un tā plāniem mobilizēt rezervistus.
Arī ASV aizsardzības sekretāra vietnieks politikas jautājumos Kolins Kāls pagājušajā mēnesī sacīja, ka “krievu armija, iespējams, mazāk nekā sešu mēnešu laikā ir zaudējusi 70 līdz 80 000 karavīru, un tas ietver gan nogalinātos, gan ievainotos.
Kuri Krievijas iedzīvotāji tiks mobilizēti?
Pēc Putina un Šoigu teiktā mobilizācija skars tos krievus, kuri kādreiz bijuši militārajā dienestā un tagad ir uzskaitīti kā rezervisti, kā arī tos, kuriem ir militāras specialitātes, tostarp, medicīnas darbinieki un dažādi tehniskie speciālisti.
Krievijas Parlamenta aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs sacīja, ka rezervistu ģeogrāfiskais sadalījums balstīsies uz iedzīvotāju skaitu konkrētā reģionā. Tas nozīmē, ka valsts apdzīvotākajiem reģioniem, tostarp galvaspilsētai Maskavai, būs jāsūta vislielākais karavīru skaits.
“Katrs Krievijas Federācijas [reģions] saņems sadales pasūtījumu, balstoties uz tā iespējām,” trešdien paziņoja Kartapolovs.
Cik ilgi mobilizētajiem karavīriem būs jādien?
Kremlis trešdien tā arī neprecizēja, cik ilgi iesauktajiem būs jādien armijā, kā jau iepriekš norādīts - prezidenta dekrēts ir slepens
“Netiek sniegtas nekādas sīkākas ziņas par mobilizāciju un arī formulējums ir pēc iespējas plašāks, tāpēc V. Putins detaļas ir atstājis aizsardzības ministra ziņā,” telekanālā “Telegram” rakstīja starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Agora" advokāts Pāvels Čikovs.
Kā darbosies daļējā mobilizācija?
Cilvēktiesību advokāts P. Čikovs norāda, ka process sāksies ar to, ka iesaucamie saņems savus mobilizācijas rīkojumus jeb pavēstes. Process jau ir sācies, jau 21. septembrī vairāki iedzīvotāji dažādās Krievijas pilsētās ziņojuši, ka vai nu paši saņēmuši pavēsti, vai arī redzējuši, kā virsnieki tās pasniedz kolēģiem vai radiniekiem.
Pēc viņa teiktā, Krievijas Aizsardzības ministrija veidos kvotas mobilizācijai katram no 85 Krievijas reģioniem, kuru amatpersonas būs atbildīgas par šo kvotu ieviešanu.
Pagājušajā nedēļā vairāki reģioni arī atbalstīja Čečenijas Republikas vadītāja Ramzana Kadirova priekšlikumu “pašmobilizēties”, apņemoties nosūtīt uz karu brīvprātīgo vienības ar 1000 karavīriem.
Kā krievi reaģēja uz paziņojumu par mobilizāciju?
Runas par iespējamu mobilizāciju pirmo reizi Krievijā parādījās neilgi pirms kara sākuma – jau februārī, martā, un jau tad daudzi krievi masveidā pameta valsti, bēgot uz tuvējo Turciju, Gruziju un Armēniju.
Taču jāņem vērā, ka daudzi Krievijas iedzīvotāji, kas vēlas izvairīties no iesaukšanas, var būt nepatīkami pārsteigti, ka citu valstu robežas viņiem ir ciet. Tā, piemēram, Latvijas, kurai ir kopīga sauszemes robeža ar Krieviju, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas “neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas”.
Viņš arī sacīja, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, jau ieviesti robežšķērsošanas ierobežojumi lielākajai daļai Krievijas valstspiederīgo ar Šengenas vīzām.
Arī Eiropas Savienība iepriekš jau aizliedza Krievijas lidojumus no ES gaisa telpas un nesen piekrita apturēt vīzu režīma atvieglojumus, padarot Krievijas tūristiem vīzu saņemšanu grūtāku un dārgāku.
Taču pagaidām nav skaidrs, vai pašas Krievijas pašas robeža tiks slēgta visiem potenciāli iesaucamajiem pilsoņiem vai pagaidām tikai tiem, kuri jau saņēmuši pavēstes. Kremlis trešdienas pēcpusdienā atteicās to komentēt, vien sakot, ka “precizējumi būs pieejami vēlāk”.