Baltkrievijā atgriezies diktatora Josifa Staļina terors, uzrunājot Saeimas deputātus, ceturtdien akcentēja Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska.
Tāpat viņa norādīja, ka Latvija bija otrā valsts pēc Lietuvas, kas ieviesta sankcijas pret Baltkrievijas autoritāro vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Cihanouska uzsvēra, ka baltkrievi nekad neaizmirsīs latviešu palīdzību. Viņa pateicās Latvijas tautai par solidaritāti ar baltkrieviem un Ukrainu.
Viņa vērsa uzmanību, ka Latvija un Baltkrievija ir ne tikai kaimiņi. Valstis vieno kopēja vēsture. Lukašenko terora laikā patvērumu Latvijā rod baltkrievu masu mediji un nevalstiskās organizācijas.
Cihanouska akcentēja, ka abas tautas ir piedzīvojušas tumšus laikus - Krievijas impēriju, padomju okupāciju, inteliģences nogalināšanu un masveida deportācijas. Viņa norādīja, ka atšķirībā no latviešiem, kuri ir brīvi 32 gadus, Baltkrievijā brīvība bija salīdzinoši īsu brīdi.
Viņa iebilda, ka cilvēkus, kuri iestājas par demokrātiskiem principiem, soda. Tādi cietumnieki ir mūsdienu Baltkrievijā. Savukārt likums paredz nāves sodu par jebkādu protestu. Šī likuma mērķis ir ieviest cilvēkos bailes. Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere uzsvēra, ka tad, kad sākās represijas, baltkrievi sauca pēc palīdzības, bet viņus nesadzirdēja.
Pēc Cihanouskas paustā, Eiropas Savienība ieviesa sankcijas pēc desmit mēnešiem, kas bija par vēlu un deva iespēju režīmam pārorientēties. Viņas ieskatā, ja būtu izdevies apturēt Lukašenko, Baltkrievija nekļūtu par arēnu Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzbrukšanai Ukrainai.
Viņa norādīja, ka patlaban Baltkrievija "de facto" ir okupēta. Lukašenko izpilda nevis baltkrievu vēlēšanos, bet Putina, kurš palīdz viņam turieties pie varas. Lukašenko ir kara atbalstītājs un viņam jānes par to atbildību. Cihanouska atzīmēja, ka 86% baltkrievu ir pret karu Ukrainā.
Viņa uzsvēra, ka baltkrievi ir izvēlējušies pirmo ceļu un cer uz Latvijas palīdzību un atbalstu. Cihanouska aicināja rast iespēju izsniegt baltkrieviem vīzas un uzturēšanās atļaujas. Viņas ieskatā, tas palīdzētu politiskajiem bēgļiem un baltkrievu jaunatnei.
Tāpat viņa lūdza paplašināt studentu stipendiātu skaitu, kā arī piedāvāt programmas baltkrievu zinātniekiem, žurnālistiem un kultūras pārstāvjiem. Cihanouska uzsvēra, ka neatkarīgo masu mediju un baltkrievu kultūras pārstāvji iestājies pret autoritāro Lukašenko režīmu un Kremļa propagandu.
Viņa arīdzan lūdza atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri pārcēlušies uz Latviju. Pēc Cihanouskas paustā, daudzi no viņiem piedalījušies protestos, tādēļ režīms tos ierobežo.
Viņa aicināja rast iespēju jaunajiem baltkrievam stažēties Saeimā. Šādu pieredzi baltkrievu jaunatne izmantošot nākotnē Baltkrievijas, Latvijas un Eiropas labā.