Krievijas sabiedrībā paradokss ir tāds, ka lielākā daļa atbalsta Krievijas karu Ukrainā, taču paši tajā piedalīties un mirt negribētu, tā intervijā “Sargs.lv” norāda Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra dibinātāja un pirmā vadītāja Ļubova Cibuļska, kura ir viena no vadošajām ekspertēm hibrīddraudu jautājumos Ukrainā. Uz jautājumu, kā vēl Eiropas valstis varētu šobrīd palīdzēt Ukrainai, eksperte saka – turpināt apbruņot Ukrainu un ieviest pret Krieviju vēl bargākas sankciju, beidzot barot Kremļa režīmu. Taču uzdevums numur viens ir – apturēt diktatoru Vladimiru Putinu, tikai pēc tam var būt diskusija, vai un kā Eiropai un pasaulei turpināt sadarboties ar Krieviju.
Raksturojot šī brīža pretošanās kustību Ukrainā, viņa atsakās to saukt par informācijas operāciju kampaņu, kā to bieži lieto ārvalstu eksperti. Tāpēc, ka, atšķirībā no iepriekš plānotām informācijas operācijām, šajā karā iesaistījusies faktiski visa Ukrainas sabiedrība.
“Tā kā faktiski visa ukraiņu tauta negrib dzīvot zem krievu likumiem, iedzīvotāji cīnās, pretojas, un no malas varētu šķist, ka tā ir labi izplānota operācija. Protams, ir arī valdības komunikācija, taču arī to lielākoties nosaka Ukrainas sabiedrība,” saka eksperte.
Viņa ar nožēlu atzīst, ka diemžēl joprojām ir valstis, kuras turpina sadarboties ar Krieviju, kā līdz šim. Daudziem ir nepatīkami atzīt, ka kaut kas ir jāmaina. Ukraina visiem spēkiem mēģina pateikt šīm valstīm, ka biznesa turpināšana ar Krieviju tiešā veidā atbalsta Krievijas karu Ukrainā.
“Ja tiek pirkta Krievijas gāze un nafta, tad burtiski tādā veidā tiek finansēta nevainīgu cilvēku, tostarp bērnu, nogalināšana Ukrainā. Daudzi to negrib saprast. Šis spiediens ir jāturpina, lai Ukraina iegūtu vairāk sabiedroto,” saka Ļ. Cibuļska, piebilstot, ka tāpat ir atsevišķas valstis, kas uzskata, ka šis jau ir tikai Ukrainas karš.
Lai arī Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji vairāk vai mazāk ir vienoti Krievijas - Ukrainas jautājumā, ir atsevišķi indivīdi politiķu aprindās, kuri joprojām Ukrainai iesaka meklēt kompromisus izlīgšanai ar Krieviju, daži pat rosina padoties.
Tajā pašā laikā priecē, ka ir daudz sabiedoto, piemēram, Baltijas valstis, Polija, Skandināvija un citi, kuri ļoti labi apzinās un savā starptautiskajā komunikācijā uzsver, ka Ukraina pašlaik cīnās par demokrātiju un neatkarību visā Eiropā.
Tieši tāpēc Ukrainai ir svarīgi veidot koalīcijas un turpināt meklēt partnerus, jo Krievija, bloķējot Odesas ostu un neļaujot caur to eksportēt graudus, nu militarizējusi arī pārtikas jautājumu, kas tuvākajā laikā ietekmēs daudzas pasaules valstis.
“Visām nācijām būtu svarīgi iestāties pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu. Liela loma šajā ir sabiedrībai, konkrēto valstu iedzīvotājiem, kuri ar savu balsi valdību var piespiest. Pieredze rāda – kad politiķi izjūt sabiedrības spiedienu, viņi maina savu nostāju,” saka Ukrainas eksperte.
Uz jautājumu, vai, piemēram, tāds “vidējais Vācijas iedzīvotājs” izprot to, ka Ukraina tagad karo par visas Eiropas brīvību un vai viņš ir gatavs maksāt vairāk par gāzi un degvielu, ja tāda ir brīvības cena, viņa atbild – tas atkarīgs no katras konkrētās valsts. Turklāt jāņem vērā, ka daudzām valstīm ir sava iepriekšējā un sāpīgā pieredze ar Krieviju, un dažām Krievijas draudi joprojām ir klātesoši – šo valstu kopiena, iespējams, labāk izpratīs to, kādas šausmas šobrīd notiek Ukrainā, nekā, piemēram, tās valsts, kurai nav tiešas robežas ar Krieviju.
Tāpat, viņasprāt, ir svarīgi sekot līdzi, kas notiek pašā Krievijā. Ir daudzi ārvalstu mediji, kas caur dažādiem kanāliem cenšas aizlauzties līdz Krievijas iedzīvotājiem, rādot, kas patiesībā notiek Krievijā, taču bez īpašiem panākumiem.
Joprojām Krievijas propagandas mašīna turpina slavināt Ukrainā sākto karu, mēģinot iestāstīt iedzīvotājiem, ka ar to jālepojas un ka cilvēki Krievijā patiesībā dzīvo labi, tikai, nez kāpēc, citas valstis ir nostājušās pret Krieviju.
Viņa piebilst, ka Krievijas sabiedrībā paradokss ir tāds, ka viņi atbalsta karu, taču paši tajā piedalīties un mirt negribētu. Īpaši izteikti tas esot jauniešu vidū, kuri labprāt izvairītos no vispārējas mobilizācijas. Tikmēr gados vecāki iedzīvotāji karu atbalsta vēl aktīvāk, jo apzinās, ka viņus personīgi vairs uz Ukrainu karot nesūtīs, un viņi tajā varēs tikai noskatīties.
“Šis process Krieviju iznīcinās no iekšienes. Ja tiks izsludināta vispārēja mobilizācija, lai uz Ukrainu sūtītu papildspēkus, rezultāts tāpat netiks panākts. Nav salīdzināms tas, kāda motivācija būs šiem krievu “karotājiem” un kāda motivācija ir ukraiņiem, kuri cīnās par savu zemi un mājām!” rezumē L. Cibuļska.