Eksperts: Uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju ir iespējama arī militāra eskalācija

Diskusijas laikā T. Rostoks norādīja, ka šis ir īstais mirklis, kad jāapsver visi iespējamie situācijas attīstības scenāriji uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, pieļaujot, ka tā pasliktināsies.

Viņš atzīmēja – A. Lukašenko Baltkrievijas iekšienē izplata nepārtrauktu stāstījumu, ka hibrīdkarš uz robežas ir vērsts pret Baltkrieviju un visapkārt ir ienaidnieki, kuri cenšas gāzt likumīgi ievēlēto valsts prezidentu. Līdz ar to gaidāms, ka viņš šo stāstījumu kultivēs, vēstot, ka vardarbība nāk no Polijas, Lietuvas un Latvijas. Nav gan zināms, vai Baltkrievijas diktators sakopos drosmi šādam solim.

NAA vadošais pētnieks gan piebilst – iespēja, ka kas tāds notiks, ir salīdzinoši neliela, bet tā ir jāapsver.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs diskusijā izteikumos par iespējamu militāru eskalāciju ir piesardzīgāks. Viņaprāt, A. Lukašenko neriskēs radīt konfliktu ar NATO dalībvalstīm.

Tas gan nenozīmē, ka Baltkrievijas diktators situāciju nesaasinās, viņš to vienkārši varētu darīt citās jomās. Piemēram, ņemot vērā A. Lukašenko nesen izteiktos draudus, kas vērsti uz gāzes tranzītu Eiropas Savienībā, sagaidām, ka, lai diktators panāktu savu, viņš varētu ierobežot gāzes padevi ES.

Savukārt Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis atzīmēja – uz situāciju jāraugās daudz plašāk, kur galvenajai uzmanībai nevajadzētu būt vien uz Baltkrieviju, bet gan Krieviju.

Situācija uz ES ārējās robežas, viņaprāt, saistīt kā ar “Nord Stream 2” gaidāmo sertifikāciju, gan arī Krievijas bruņoto spēku palielināšanu pie Krievijas robežas ar Ukrainu.

Viņš arī atzīmē – ne velti hibrīdkara situācija saasinājusies tieši pie Baltkrievijas robežas ar Poliju. Pēc žurnālista domām, tas izdarīts apzināti, jo Polijas robeža ir pēc uzbūves ir sarežģītākā no visu šajā migrācijas krīzē iesaistīto valstu robežām, no kuras iespējams uzņemt efektīvākos attēlus, ko izplatīt gan Baltkrievijas, gan Krievijas dezinformācijas medijos, demonstrējot, cik vardarbīgi šie patvēruma meklētāji tiek atgrūsti.

“Man ir sajūta, ka tas ir plašāk Krievijas īstenots plāns, kura atslēgas notikumi ir gan Klanu Karabahā, gan Dienvidosetijā, Abhāzijā, Piedņestrā, gan Baltkrievijā, gan arī Donbasā. Ar tiem tiek pārbaudīta Rietumu reakcija,” saka U. Lībietis.

Viņš arī atzīmē, ka Rietumi teju pēdējos astoņu gadus ir teju panikas stāvoklī, jo vienu reiz palaida garām spēku koncentrēšanos pie Ukrainas. Līdz ar to izveidojusies situācija, kādu to redzam tagad, un Rietumvalstis negrib un nedrīkst pieļaut atkārtoti to nepamanīt.

Tam piekrīt arī T. Rostoks, uzsverot, ka šīs provokācijas noteikti jāskata arī saitīti. Vienlaikus gan uz Baltkrievijas diktatoru nevar raudzītie kā tikai uz V. Putina marioneti.

Visticamāk, Lukašenko savu rīcību koordinē ar Kremli, bet maz ticams, ka saasināt situāciju uz ES ārējās robežas ir tieša Maskavas Tā visdrīzāk ir paša A. Lukašenko iniciatīva. Eksperts gan piebilda – nevar gan izslēgt, ka tā ir daļa Kremļa plāna.

Viņš gan piebilst – A. Lukašenko situāciju visdrīzāk varētu deesaklēt, tikmēr spiediens uz Ukrainu tuvākajos mēnešos varētu tikai palielināties.

Eksperti arī ir vienisprātis, ka, pat, ja situācija uz Latvijas robežas pasliktinātos, NATO pildītu savas saistības, kā arī Latvija izdarījusi savus “mājas darbus”, gan stiprinot valsts austrumu robežu, gan uzsākot militārās mācības pierobežā.

Viņi arīdzan pauž vienotu viedokli – pats Baltkrievijas diktators vēlas ātrāk atrisināt paša radīto situāciju, tomēr viņš to nedarīs līdz nebūs panācis savu, kas ir ES sankciju atcelšana, vai vismaz to mīkstināšana.

Tam piekrīt arī A. Bikovs, sakot – kaimiņvalsts diktatoru izbeigt hibrīdkaru mudina arī paša valstī esošie patvēruma meklētāji. Galu galā arī Baltkrievijā šo migrantu ir daudz, kas, protams, nepatīk vietējiem iedzīvotājiem, kas savukārt varētu radīt kārtējo pret A. Lukašenko režīmu vērsto protestu.

Tikmēr žurnālists U. Lībietis atzīmēja – Baltkrievijas diktators attiecībās ar Eiropas Savienību vienmēr gribējis iziet uz dialogu.

“Viņš vēlas sajūtu, ka ar viņu kāds runā un ka viņš ir tas, kurš tiek izlīdzina situāciju. Pirms vairāk nekā desmit gadiem jau bija šāda situācija. Toreiz Eiropas Savienība piekrita, sāka runāt, tika atbrīvoti politieslodzītie, mīkstinātas sankcijas. Šoreiz visi saprot, ka šādas sarunas vairs nevar notikt. Līdz ar to rodas jautājums – kāds ir Eiropas Savienības piedāvājums, jo runāt kā agrāk nevar, pa jaunam nesanāk, bet alternatīvu scenāriju arī īsti nav,” rezumē eksperts.

Tiešsaistes diskusijā “Krīze uz robežas ar Baltkrieviju: vai gaidāms pirmais šāviens”, kurā par Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīdkaru pret Latviju vadīja aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv” redaktors Kārlis Roķis, un tajā piedalījās Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks doktors Toms Rostoks, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs un Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis.