Atv.pulkvedis Juris Dalbiņš: Valsts aizsardzība nav tikai šaut, tieši zināšanas ir drošības pamatā

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Juris Dalbiņš
Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

Izglītību un zināšanas neviens nevar atņemt, tāpēc tās jāvairo, lai sabiedrība būtu stipra un ienaidnieks ar to nevarētu manipulēt. Tā intervijā “Sargs.lv” saka bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, vēlāk politiķis atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš. Viņa militārā karjera Latvijas bruņotajos spēkos sākās tieši Zemessardzē, kurā iestājies drīz pēc tās izveides deviņdesmito gadu sākumā. Zemessardzes 30. pastāvēšanas gadā viņš vērš uzmanību uz to, ka sabiedrība ir jāgatavo dažāda veida krīzēm, apgūstot arī civilās aizsardzības pamatus. Tāpēc skolās plānotā valsts aizsardzības mācība var palīdzēt jauniešu sagatavošanā iespējamām neparedzētām situācijām, kā arī būt organizētākiem un drošākiem ikdienas dzīvē.

Sporta skolotājs un zemessargs

Pēc profesijas – sporta skolotājs atv. pulkvedis Juris Dalbiņš strādājis Īslīces pamatskolā, kur vienlaicīgi bijis gan pedagogs, gan iestādes direktors.

Viņš atceras, ka 90. gadu sākumā nepieciešamība pēc attiecīgas bruņotas struktūras Latvijā bijusi liela. Tādi notikumi kā 1991. gada barikādes to virzīja un steidzināja, līdz 1991. gada 23. augustā bija arī pavēle par Zemessardzes izveidi un vēlāk – par reģistrāciju.

“Atceros, bija saulaina diena, kad pavēle nonāca publiskajā apritē. Vēl īsti nebija pagājušas pat dažas stundas, kad Īslīces pagasta telpās jau pulcējās aptuveni 10 vīri un jautāja, kur ir tās lapas, lai varētu pieteikties Zemessardzē. Cilvēki izprata situācijas nopietnību, un paši bija gatavi aktīvi iesaistīties, veidot Zemessardzes struktūras,” atceras J. Dalbiņš.

Viņš piebilst, ka sākumā nebijis nekā, pirmās apmācības notikušas bez bruņojuma, bez formas tērpiem, taču daudziem dalībniekiem jau bijusi iepriekšēja militārā pieredze un rezerves virsnieka pakāpe no dienesta PSR bruņotajos spēkos. Tajā skaitā arī pašam J. Dalbiņam, kurš arī 1991. gadā iestājies Zemessardzes 53. kājnieku bataljonā Bauskā.

Sākumā ierindas zemessarga pienākumi tika savienoti ar pilna laika darbu skolā. Pa dienu darbs tiešajā profesijā, naktis – Zemessardzē, pildot dienesta pienākumus. Veidojās un komplektējās vadi un rotas. Viņš atceras – tolaik bija svarīgi tikt pie ekipējuma un bruņojuma, un ieroču meklēšana pašu spēkiem netika uzskatīta par nelikumīgu. Vēlāk atbilstoši prasībām ieroči tika reģistrēti un piesaistīti konkrētiem cilvēkiem.

Image
Juris Dalbiņš
J. Dalbiņš piedalās preses konferencē par Pasaules Rezerves virsnieku kongresa norisi 2007. gadā. Foto: Krists Spruksts/LETA
J. Dalbiņš piedalās preses konferencē par Pasaules Rezerves virsnieku kongresa norisi 2007. gadā. Foto: Krists Spruksts/LETA

 

Liek pamatus apmācības sistēmai

J. Dalbiņa militārā karjera attīstījusies tik strauji, ka no 1992. gada viņš pārtraucis pedagoga darbu skolā, pilnā apmērā iesaistoties dienestā Zemessardzes 53. kājnieku bataljonā – sākotnēji kā Operatīvās daļas vadītājs, tad štāba priekšnieks, vēlāk arī bataljona komandieris. Vienlaicīgi sadarbojies ar Zemessardzes štābu, kurā bijis atbildīgais par apmācību procesa organizēšanu, pēcāk arī štāba priekšnieka vietnieks.

“Tolaik kopā ar citiem virsniekiem sākām veidot Zemessardzes apmācību sistēmu. Faktiski tika ielikti pamati iestādei, ko tagad pazīstam kā NBS Instruktoru skolu Cēsīs. Apmācību sistēmas izveidē bija iesaistīti arī nu jau atvaļinātie pulkveži J. Hartmanis, J. Eihmanis, atv. brigādes ģenerālis G. Ābols, atv .ģenerālleitnants R. Graube, kuri veica arī pasniedzēju jeb instruktoru pienākumus,” saka J. Dalbiņš.
Image
Juris Dalbiņš
J. Dalbiņš ar bijušo NBS komandieri atv.plkv. J. Eihmani 2019. gadā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
J. Dalbiņš ar bijušo NBS komandieri atv.plkv. J. Eihmani 2019. gadā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Četri gadi NBS komandiera amatā

1994. gadā viņš tika apstiprināts par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, J. Dalbiņš bruņotos spēkus vadīja līdz 1998. gadam.

Šo laiku viņš raksturo kā sarežģītu, bijis daudz nezināmo, taču komandierim vienmēr jāpieņem atbildīgi lēmumi.

“Mans uzdevums bija apvienot Aizsardzības spēkus, Zemessardzi, Valsts Prezidenta un Saeimas drošības dienestu, izveidojot Nacionālos bruņotos spēkus ar vienotu vadību un štābu. Tas nebija vienkārši, jo nācās veidot komandu, kas, manuprāt, izdevās labi,” vērtē J. Dalbiņš, pateicoties visiem virsniekiem, kuri tolaik dienēja un bija iesaistīti šajā procesā.

“Protams, bija kļūdas, bet bez tām jau attīstība nav iespējama. Ja viss būtu gludi, tad mēs dzīvotu paradīzē,” smaidot saka J. Dalbiņš.

Image
Juris Dalbiņš
J. Dalbiņš ar bijušo NBS komandieri atv.viceadmirāli viceadmirālis Gaidi Andreju Zeibotu noliek ziedus pie O. Kalpaka pieminekļa 2009. gadā. Foto: Ieva Čīka/LETA
J. Dalbiņš ar bijušo NBS komandieri atv.viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu noliek ziedus pie O. Kalpaka pieminekļa Rīgā 2009. gadā. Foto: Ieva Čīka/LETA

Lēmumu, kuru nozīmēt šī uzdevuma izpildei, pieņēma Valsts prezidents, valdība un parlaments. Turklāt jāņem vērā, ka  aizsardzībai un bruņotajiem spēkiem netika atvēlēts daudz līdzekļu, un tas ietekmēja attīstības procesu un sadzīvi. “Man jau sajucis skaits, cik reižu mani atstādināja no amata un tad lika atkal atpakaļ. Ko darīt, tāds laiks bija. Pienākumi tik un tā bija jāpilda,” pauž J. Dalbiņš.

Obligātajā dienestā māca latviešu valodu

Jāņem vērā, ka tolaik Latvijā bija obligātais militārais dienests, no kura valsts atteicās vien 2007. gada janvārī, pilnībā pārejot uz profesionālo militāro dienestu.

Pulkvedis Dalbiņš atceras – toreiz sabiedrības attieksme pret visu militāro bijusi diezgan skeptiska, līdz ar to Militārā dienesta likums bija tāds, kas deva iespēju no dienesta izvairīties. Dienestā nonāca tie puiši, kuriem šādas iespējas nebija un tie, kuri paši bija motivēti aizstāvēt savu valsti. Tāpēc bijušas diezgan izteiktas disciplīnas problēmas un arī motivācijas trūkums.

Image
Juris Dalbiņš
J. Dalbiņš ar aizsardzības ministru A. Slakteri Pasaules Rezerves virsnieku asociācijas kongresā 2007. gadā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
J. Dalbiņš ar aizsardzības ministru A. Slakteri Pasaules Rezerves virsnieku asociācijas kongresā 2007. gadā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Daudzi iesauktie nāca no vides, kurā valsts valoda netika lietota, tāpēc bruņotajiem spēkiem nācās viņus atsevišķi apmācīt latviešu valodā, lai varētu saprast komandas un pildīt dienesta pienākumus.

“Šajā projektā mums ļoti lielu un operatīvu atbalstu sniedza Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija ar savu bāzi un pasniedzējiem. Arī to atrisinājām, karavīri bija ar valodas pamata prasmēm un labu fizisko formu, kas tika trenēta paralēli. Karavīram jau vajag tēvu, māti, vecomāti, kuru vienā personā iemieso instruktors, kurš par karavīru tur rūpi un viņu apmāca,” saka J. Dalbiņš.

Viņš atceras, ka vēlāk saticis bijušos karavīrus, kuri teikuši: “Komandieri, mēs jūs atceramies! Esam vieni no pirmajiem, kuri stāvēja sardzē pie Brīvības pieminekļa”. Līdz ar to tas laiks daudziem devis arī pašvērtību un lepnumu.

“Arī šobrīd dienests NBS un Zemessardzē ir pārliecības un goda jautājums. Katrs, kurš to dara, rūpējas par šīs valsts stiprumu, drošību un spēju pastāvēt,” pārliecināts ir atvaļinātais pulkvedis Dalbiņš.

Zemessardze – neatņemama NBS sastāvdaļa

Pēc NBS komandiera pilnvaru beigām J. Dalbiņš pievērsies politikai, kurā bijis 12 gadus. Viņš pats šo laiku dēvē par militārā dienesta turpinājumu civilajā sadaļā, jo strādājis gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, ko vadīja 10 gadus, gan Nacionālās drošības komisijā. Savulaik pildījis arī Aizsardzības ministrijas un arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

Image
Juris Dalbiņš
Saeimas deputāts J. Dalbiņš ar iekšlietu ministri L. Mūrnieci 2009. gadā. Foto: Evija Trifanova/LETA
Saeimas deputāts J. Dalbiņš ar tā laika iekšlietu ministri L. Mūrnieci 2009. gadā. Foto: Evija Trifanova/LETA

Vērtējot bruņoto spēku un Zemessardzes attīstību šobrīd, pulkvedis Dalbiņš ir pārliecināts, ka iepriekš uzstādītie mērķi bijuši pareizi, lai arī to izpilde bijusi atkarīga no tobrīd pieejamajiem finanšu resursiem.

“Ja nav bijusi mētāšanās un vienmēr skaidri zināms sasniedzamais mērķis, tad arī ir rezultāts. Par to prieks. Pamatos lietas virzās pareizā virzienā – gan struktūras izveidē, gan apmācību līmenī. Zemessardze kļuvusi par neatņemamu NBS sastāvdaļu, kas pilda valsts aizsardzības plānos noteiktos svarīgos uzdevumus,” viņš uzsver, piebilstot, ka daudzi viņa bērnu draugi ir Zemessardzē, un viņu motivācija ir augsta.
Image
Juris Dalbiņš
Toreizējais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs J. Dalbiņš NBS Gaisa spēku bāzē Lielvārdē. Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
Toreizējais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs J. Dalbiņš NBS Gaisa spēku bāzē Lielvārdē. Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

Taču pulkvedis norāda, ka Zemessardzes vadības līmenī jādomā, kā dienestam piesaistīt arvien vairāk cilvēku – ne tikai ierindas zemessargus, bet arī atbalsta personālu, tai skaitā vietējā reģiona uzņēmumus un lielu saimniecību īpašniekus.

Lai lielas saimniecības īpašniekam būtu iemesls saviem darbiniekiem teikt: “Vēlētos, lai jūs, kuri strādājat pie manis, būtu saistīti ar Zemessardzi”. J. Dalbiņš norāda – tā ir ekonomiski politiska sadaļa, pie kā jāstrādā, un jābūt balansam starp valsts vēlmi sadarboties un uzņēmuma ieinteresētību to darīt. Visu nevar noreducēt tikai uz naudu, tai jābūt abpusēji izdevīgai sistēmai.

Savā laikā Zviedrijā tāda darbojusies, kad saimnieks devās uz Zemessardzes mācībām, tad bija cits kaimiņš, kurš tajā laikā rūpējās par viņa govīm, jo tas bija viņa uzdevums visaptveroša valsts aizsardzības sistēmas ietvaros.

“Piemēram, ja 53. kājnieku bataljonam Bauskā nepieciešams pārvietot smago tehniku, tad ideāli, ja vajadzīgo tehnisko atbalstu var izmantot no netālu esošā zemnieka vai uzņēmuma, nevis sūtīt ārpakalpojumu, kas brauc, piemēram, no Rīgas -  tas ir papildu laiks un izmaksas. Šāda sistēma ļautu labāk pārvarēt arī dažādas civilās krīzes, mobilizācijas uzdevumos iesaistot tehniku un cilvēkresursus, no valsts puses piedāvājot, piemēram, nodokļu atlaides,” saka J. Dalbiņš.

Image
Juris Dalbiņš
J. Dalbiņš ar citiem militārās jomas ekspertiem piedalās diskusijā „Par pašaizsardzību kolektīvās aizsardzības ietvaros", 2015. gads. Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
J. Dalbiņš ar citiem militārās jomas ekspertiem piedalās diskusijā „Par pašaizsardzību kolektīvās aizsardzības ietvaros", 2015. gads. Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

Valsts aizsardzības mācībai jābalstās civilajā aizsardzībā

Ārkārtas situācija Covid pandēmijas laikā parādījusi, cik svarīgi, ka krīzēm gatavas ir ne tikai valsts struktūras, bet arī sabiedrība, lai spētu atbilstoši reaģēt. J. Dalbiņš uzskata, ka tas Latvijas sabiedrībai vēl jāmācās – gan skolās, gan darba vietās, īpašu uzsvaru liekot uz civilās aizsardzības jautājumiem.

Jautāts par plānoto valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu Latvijas skolās no 2024. gada, Juris Dalbiņš uzsver – katram vecākam ir tiesības paust savu viedokli, bet, ja viņš uzskata, ka valsts drošība un aizsardzība ir tikai šaut, tad smagi kļūdās. Tas parāda, ka sabiedrībā kopumā ir vājš priekšstats par to, kas ir valsts drošība un aizsardzība.

Tas redzams arī ārkārtas situācijā – milzīga pretestība ierobežojumiem, vakcinācijai. “Cilvēki negrib saprast pamata lietas. Valsts aizsardzības mācība būtu tā, kas sagatavotu jaunieti dažādām ikdienā iespējamām neparedzētām situācijām, lai viņš spētu adekvāti reaģēt un pieņemt lēmumu. Piemēram, kā palīdzēt avārijā cietušajiem, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kā palīdzēt, ja kāds kaut kur ir iekritis, kā evakuēties trauksmes gadījumā, nevis panikā mesties prom. Tā jau ir tā mūsu kopējā drošība. Varbūt izklausīsies primitīvi, bet tad katrai mammai būs daudz lielāka drošības sajuta par savu bērnu, jo viņš būs apmācīts rīkoties nestandarta situācijās un pieņemt pareizus, uz zināšanām balstītus lēmumus,” saka J. Dalbiņš.

Image
Juris Dalbiņš
J. Dalbiņš (otrais no kreisās) ar tā laika Valsts prezidentu V. Zatleru un NBS komandieri J. Maklakovu un Valsts prezidenta drošības dienesta komandieri pltn. T. Majoru 2007. gadā. Foto: Ieva Čīka/LETA
J. Dalbiņš (otrais no kreisās) ar Valsts prezidentu V. Zatleru, NBS komandieri J. Maklakovu un Valsts prezidenta drošības dienesta komandieri pltn. T. Majoru 2007. gadā. Foto: Ieva Čīka/LETA

Viņš gan uzsver, ka pamatā valsts aizsardzības mācībā vajadzētu iekļaut civilās aizsardzības un izdzīvošanas apmācības jautājumus, kas ir arī skautu apmācības programmā. Ja kādam rodas papildu interese par militāro dienestu, drošības struktūrām, tad vienmēr ir iespēja iestāties Jaunsardzē, vēlāk arī Zemessardzē vai Nacionālajos bruņotajos spēkos vai pievienoties Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām drošības struktūrām.

Zināšanas – drošības pamats

Raksturojot šī brīža situāciju informatīvajā telpā, pulkvedis Dalbiņš norāda – mēs nedzīvojam norobežotā vidē, apkārt ir draugi, kaimiņi, sabiedrotie, arī ienaidnieki. Nav nevienas minūtes, kurā katrs no viņiem nerealizētu savus uzdevumus, intereses un mērķus.

“Mūsu nedraugu intereses ir, lai mēs būtu vāji un viegli ietekmējami, pat muļķi, jo ar tādiem vieglāk manipulēt. Tad nemaz nevajag braukt ar bruņutehniku vai iesūtīt karavīrus, pietiek palaist viltus ziņu, uz kuras visi uzķeras. Izglītība un zināšanas ir svarīgas, jo tās neviens nevar atņemt. Tāpēc tās jāvairo, lai sabiedrība būtu stiprāka un drošāka. Ar gudriem un izglītotiem cilvēkiem arī rēķinās,” saka J. Dalbiņš.

To, ka ar Latviju rēķinās, demonstrē arī NATO sabiedroto klātbūtne reģionā. Viņi solidāri palīdz šeit uzturēt drošību, bet J. Dalbiņš ir pārliecināts – ja Latvija pati nebūtu spējīga līdzdarboties alianses interešu aizstāvībā citās valstīs, tad diez vai mēs šādu palīdzību saņemtu. Tas liecina, ka līdzšinējais bruņoto spēku un sabiedrības attīstības virziens bijis pareizi.

“Vai mēs šobrīd esam gana droši un cieti un mūsu ievainojamība ir zema? Vēl neesam sasnieguši to līmeni, kādu gribētos, un runa nav tikai par militārām spējām, jo operācijas pret valstīm neplāno tikai militāri. Vājākais posms šobrīd ir mazspēja kontrolēt un vadīt norises informatīvajā telpā atbilstoši sabiedrības un valsts drošības interesēm. Svarīgs ir arī sabiedrības noskaņojums un informētība, tāpēc ļoti rūpīgi jādomā par vienotas informatīvās telpas pārklājumu un stiprināšanu visā Latvijā, lai pārbaudīta informācija nonāktu pie iedzīvotājiem arī tālajā Krievijas pierobežā,” saka J. Dalbiņš.

Šobrīd atv. pulkvedis J. Dalbiņš ir Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona veterānu vienībā. Viņš gandarīts, ka esošā bataljona vadībai – komandierim majoram Kasparam Kokinam un virsseržantam štāba virsseržantam Helmutam Dežurovam – ir idejas, kā iesaistīt veterānus, jo tas ir ļoti svarīgi.

Image
53. bataljons
53. kājnieku bataljona bāzes atklāšana Bauskā 10.11.2020. No kreisās-Zemessardzes komandieris brig.ģenerālis Egils Leščinskis, 53. kājnieku bataljona komandieris majors K. Kokins attēlā vidū. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija .
53. kājnieku bataljona bāzes atklāšana Bauskā 10.11.2020. No kreisās-Zemessardzes komandieris brig.ģenerālis E.Leščinskis, 53. kājnieku bataljona komandieris majors K. Kokins (attēlā vidū). Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija .

“Sargs.lv” jau rakstījis, ka Zemessardzes 53. kājnieku bataljons dibināts 1991. gada 25. septembrī, taču 2003. gadā tas tika reorganizēts un pievienots Zemessardzes 54. bataljonam. Savukārt 2018. gada 3. janvārī Zemessardzes 53. kājnieku bataljons tika atjaunots un nu atrodas Zemessardzes 1. Rīgas brigādes sastāvā. Bataljona bāzes atklāšanas ceremonija notika 2020. gada novembrī.

Tāpat J. Dalbiņš kopā ar citiem bijušajiem NBS komandieriem – biedrības „Latvijas ģenerāļu klubs” dalībniekiem, tai skaitā arī fonda valdes priekšsēdētāju atv. ģenerālleitnantu R. Graubi – darbojas Valsts aizsardzības un patriotisma fondā “Namejs”.

Fonda galvenie mērķi ir atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku veterānus un viņu ģimenes, uzturēt starptautiskajās operācijās bojā gājušo karavīru piemiņu, kā arī veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā.

Viens no fonda jaunākajiem projektiem, par ko iepriekš rakstījis arī “Sargs.lv”, ir ziedojumu vākšana portatīvo datoru iegādei, lai atbalstītu karavīru un zemessargu ģimenes attālināto mācību laikā. Kopumā bruņotajos spēkos, tostarp Zemessardzē, apzinātas 108 ģimenes, kurās vēl viens dators būtu liels atspaids kvalitatīvam mācību procesam. Lielākoties tās ir vai nu daudzbērnu ģimenes, vai tādas, kurās šāds atbalsts Covid-19 pandēmijas laikā ir ļoti nozīmīgs.

Image
Juris Dalbiņš
Pieņemšanā pie NBS komandiera ģltn. L.Kalniņa viesojas bijušie NBS komandieri-atv. pulkv D. Turlais, J. Dalbiņš (otrais no labās), J. Eihmanis, viceadmirālis G.A.Zeibots, ģenerālmaj. J. Maklakovs, ģltn.R. Graube. Foto: srž. Ēriks Kukutis
Pieņemšanā pie NBS komandiera ģltn. L.Kalniņa viesojas bijušie NBS komandieri-atv. plkv. D. Turlais, J. Dalbiņš (otrais no labās), J. Eihmanis, viceadmirālis G.A.Zeibots, ģenerālmaj. J. Maklakovs, ģltn.R. Graube. Foto: srž. Ēriks Kukutis

Stipri cilvēki – stipra valsts

Juris Dalbiņš atzīst, lai arī valstiskā līmenī šobrīd ir problēmas ar krīzes menedžmentu, nevajag baidīties sēsties visiem pie viena galda un krīzi vadīt. Jāizmanto jau savulaik veiksmīgi darbinātos mehānismus, piemēram, 2006. gada NATO samita organizēšanā Rīgā, kā arī lielās vētras postījumu novēršanā 2005. gadā.

“Lai būtu griba, ir jābūt drosmei. Lai būtu drosme, ir jābūt zināšanām un prasmēm, pretējā gadījumā cerētais var beigties ar katastrofu,” saka J. Dalbiņš.  

Jautāts par vēlējumu Zemessardzei 30. pastāvēšanas gadadienā, atvaļinātais pulkvedis saka – lielākais gandarījums ir redzēt darba rezultātu.

“Skaidrs skats nākotnē, precīzi komandiera uzstādījumi, tad arī struktūra nezaudēs tautas uzticību un mīlestību. Bruņotie spēki ir daļa no tautas. Rezumējot šī brīža situāciju, gribas teikt, ka grūti laiki rada stiprus cilvēkus, savukārt stipri cilvēki veido labus laikus,” saka J. Dalbiņš.

Dalies ar šo ziņu