Lai Nacionālie bruņotie spēki varētu ieviest vidējās darbības pretgaisa aizsardzības raķetes un izstrādāt krasta aizsardzības sistēmu, ikgadējam aizsardzības budžetam vajadzētu būt par 30% lielākam nekā pašlaik, intervijā portālam “Sargs.lv” skaidroja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš norāda – šīs sistēmas ir tehnoloģiski sarežģītas un dārgas. Tiesa, pamazām Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju turpina darbu pie to izstrādes un ieviešanas.
Kā vienu no piemēriem NBS komandieris minēja Gaisa telpas kontroles un ziņošanas centru izveidi katrā no Baltijas valstīm. Latvijā šāds centrs atrodas Lielvārdē.
Arī šādu kontroles un ziņošanas centru izveide ir daļa no kopējās pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo informācija no tiem nonāk NATO gaisa kontroles vadības centros, kas iespējamo draudu apstākļos spēj sniegt tūlītēju atbildi.
Tomēr, lai kopējā pretgaisa aizsardzības sistēmā ieviestu arī vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķetes, nepieciešams lielāks finansējums.
Kaut arī kopš 2018. gada valsts no Latvijas iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ik gadu piešķir vismaz 2%, akūtais līdzekļu trūkums iepriekšējo gadu laikā nav ļāvis novirzīt pietiekošas investīcijas modernu ieroču sistēmu un tehnikas iegādei. Tas nozīmē, ka tagad līdzekļi, kas nepieciešami šādu investīciju veikšanai, ir krietni lielāki.
Lai NBS savos spēju attīstības projektos jau tuvāko gadu laikā varētu paredzēt līdzekļus daudz sarežģītāku ieroču sistēmu, piemēram, vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu, iegādei vai arī krastā bāzēto pretkuģu raķešu iepirkumus, komandieraprāt, ikgadējam finansējumam jābūt vismaz par 30% lielākam.
"Sargs.lv" jau rakstīja - lai gan visas Baltijas valstis izpilda NATO noteiktos kritērijus par 2% izdevumu novirzīšanu aizsardzībai no IKP, pēc militāro ekspertu vērtējuma, šī summa ir par mazu, lai spētu stāties pretī neprognozējamajiem Krievijas draudiem.
Janvāra nogalē Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems pauda viedokli, ka ideālā gadījumā Igaunijas aizsardzības budžetam vajadzētu būt 6,5% apmērā no IKP. Tas ļautu attīstīt kvalitatīvus sauszemes spēkus, kā arī ieviest krasta un pretgaisa aizsardzības spējas tādā līmenī, lai būtiski mazinātu hipotētiskus Krievijas agresijas draudus.
Vienlaikus ģenerālis M. Herems atzina - maz ticams, ka tuvākajā laikā Igaunijas valdība un nodokļu maksātāji būtu gatavi novirzīt tik lielu finansējumu aizsardzības nozarei.
