Igaunijas bruņoto spēku komandieris uzskata, ka aizsardzības izdevumiem jāatvēl 6,5% no IKP

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR.ee
Image
Igaunijas bruņoto spēku komandieris Martins Herems
Foto: Igaunijas bruņoto spēku komandieris Martins Herems/ERR.ee

Lai Igaunija spētu sekmīgi izturēt iespējamo Austrumu kaimiņvalsts iebrukumu, aizsardzības nozarei būtu jāatvēl 6,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šādu viedokli intervijā Igaunijas sabiedriskajam radio paudis šīs valsts bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems, vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls “ERR.ee”.

Šobrīd NATO savām dalībvalstīm aizsardzībai iesaka novirzīt vismaz 2% no IKP. Tik lielu apjomu ik gadu aizsardzības nozarei novirzījusi arī Igaunija. Ģenerālmajora M. Herema vērtējumā aizsardzības izdevumu palielinājums līdz 6,5% no IKP Igaunijā visticamāk nav sagaidāms.

Igaunijas bruņoto spēku komandiera ieskatā jaunajai valdībai, ko Igaunijā veidos Reformu un Centra partiju koalīcija, nevajadzētu veikt būtiskus grozījumus iepriekšējās valdības veidotajā un nesen apstiprinātajā valsts aizsardzības attīstības plānā.

Lai novērstu iespējamo Krievijas bruņoto spēku iebrukuma draudus, pēc ģenerālmajora M. Herema domām, turpmāko gadu laikā Igaunijas bruņotajos spēkos jāattīsta artilērijas, vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības un piekrastes aizsardzības spējas, kā arī jāizveido sešas jaunas bruņoto spēku brigādes blakus jau esošajām divām brigādēm. Šīm brigādēm Igaunijas armijas rezerves karavīri iebrukuma gadījumā cilvēki jāspēj mobilizēt dažu dienu laikā.

Tiesa, šādas ieceres nav lētas. Kā norādīja ģenerālmajors M. Herems, šādas vienības būtu jāapgādā ar bruņutehniku, transportu, mūsdienīgiem sakaru un izlūkošanas līdzekļiem. Tai pat laikā jau esošo vienību transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas vien gadā Igaunijas nodokļu maksātājiem izmaksā 30 miljonus eiro.

Ģenerālmajors M.Herems atzina, ka vēl aizvien Igaunijas bruņoto spēku galvenais uzdevums ir atturēšana, lai jebkurš ienaidnieks apzinātos, ka uzbrukums Igaunijai izmaksās ļoti dārgi.

Viņš piebilda, ka lielākos drauds Igaunija joprojām rada Austrumu kaimiņš. Par šiem draudiem liecina gan 2008. gada Krievijas iebrukums Gruzijā, 2014. gada Krievijas iebrukums Austrumukrainā un tur esošo bruņoto grupējumu atbalstīšana, kā arī lielās atšķirības starp Krievijas Rietumos koncentrēto karaspēku un militārajām spējām Rietumos esošajās Krievijas kaimiņvalstīs.

Dalies ar šo ziņu