Reportāža: Tīreļpurvā atdzimst Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcija

Vēsture
Evija Blumberga/Sargs.lv
Atklātais valnis
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tīreļpurva klusumā, vietā, kur pirms vairāk nekā gadsimta notika vienas no dramatiskākajām latviešu strēlnieku Pirmā pasaules kara cīņām, svinīgi atklāta atjaunotā Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcija. Tā stāsta par latviešu strēlnieku varonību un neatlaidību, kas kļuva par pamatu Latvijas neatkarībai. Arī "Sargs.lv" devās iepazīt jauno ekspozīciju, kur katrs var iejusties karavīra ādā un izdzīvot drošā vidē kara dzīvi. 

Pēc pusotra gada darba Latvijas Kara muzejs filiāle "Ziemassvētku kauju muzejs" atvēris ekspozīciju no jauna — ar plašāku, interaktīvu un izzinošu saturu. “Šodien mums ir lieli svētki,” sacīja Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere. “Es vēlos pateikt lielu paldies Aizsardzības ministrijai ne tikai par finansējumu, bet arī par ticību Latvijas Kara muzejam un mūsu darbam. Ziemassvētku kaujas un latviešu strēlnieku stāsts ir būtiska mūsu tautas atmiņas daļa.”

Direktore uzsvēra, ka jaunā ekspozīcija veidota ar īpašu domāšanu par jauniešiem un skolēniem, lai vēsture kļūtu par pieredzi, nevis tikai faktu uzskaitījumu. “Mūsu uzdevums ir stāstīt šos stāstus tā, lai tie būtu saistoši un interesanti. Jo tieši skolu jaunatne ir tā, kura šo atmiņu nesīs tālāk,” teica Skrīvere.

Image
Amatpersonas sniedz uzrunas klātesošajiem
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere uzsvēra, ka šī vieta ir dzīvs atgādinājums par brīvības cenu. “Ziemassvētku kaujas ir viens no nozīmīgākajiem un traģiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā. Šeit aizsākās stāsts par latviešu karavīru saliedētību, apņēmību un spēku – tās vērtības dzīvo arī šodien,” teica Gātere. “Jūs ļaujat apmeklētājiem iztaigāt, sajust laikmeta elpu, saprast, kā karavīri dzīvoja un cik liels bija viņu pārliecības spēks.”

Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Mārtiņš Bučs atgādināja, ka strēlnieku pieredze bija pamats Latvijas brīvībai. “Šo vietu varam dēvēt par vietu, kurā Pirmā pasaules kara tumsā dzima latviešu karavīra gods un slava,” viņš sacīja. “Strēlnieki bija skolnieki, zemnieki, strādnieki, kurus vienoja viena doma – aizstāvēt savas mājas. Viņu pašaizliedzība un drosme kļuva par simbolu tautas sīkstumam.”

“Mums šodien ir sava valsts, un patriotisms vairs nav tikai cīņa par ideju – tā ir atbildība par jau esošu valsti,” piebilda virsnieks. “Mūsu patriotisms ir mūsu bruņotie spēki, Zemessardze un gatavība aizstāvēt to, ko viņi izcīnīja.”

Image
Amatpersonas apskata ekspozīcijas
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

No ierakumiem līdz pieredzei uz savas ādas: ko tieši redzēsi un izmēģināsi

Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis skaidro, ka jaunā ekspozīcija tapusi laikā, kad Eiropā atkal plosās karš, un tās uzdevums ir ļaut cilvēkiem saprast kara realitāti ar visām maņām. “Šeit viss ir uzbūvēts pēc iespējas tuvāk realitātei — no šāviena trokšņiem līdz būvēm aiz nocietinājuma,” sacīja Dedumietis. “Jo vairāk iedziļinies, jo skaidrāk redzi līdzības starp tālaika karu un mūsdienu pozīciju cīņām.”

Brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā atjaunots vācu aizsardzības pirmās līnijas posms — vienīgais šāda tipa objekts Baltijā. Apmeklētāji soļo cauri dzeloņstiepļu aizžogojumam, ieiet zemes nocietinājumos un blindāžā, kur karavīri šeit pavadīja divus gadus.

Image
Ierakums
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ziemassvētku kauju muzeja jaunā ekspozīcija ļauj vēsturi ne tikai skatīt, bet arī piedzīvot. Apmeklētājs var ieņemt ložmetējnieka vietu, tēmēt un grozīt maketu, sajūtot, ko nozīmē noturēt uguni trieciena laikā. Blakus izvietots mīnmetēja punkts, kur var saprast tuvās artilērijas atbalsta nozīmi un redzēt, kā ieroči darbojās līdz pat kilometra attālumam.

Ekspozīcijā iespējams arī paņemt rokās īstu, deaktivizētu artilērijas lādiņu, kas sver apmēram 12,5 kilogramus, un patronu kasti ar tūkstoti patronu — aptuveni 20 kilogramus. “Ložmetējs šo kasti izšaus ap pusotras minūtes laikā, bet tev šis svars ir jānes simtiem metru,” norāda muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis, uzsverot, cik fiziski smaga un nogurdinoša bijusi karavīru ikdiena.
Image
Lielgabals
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Turpat iespējams salikt īstus šaursliežu dzelzceļa posmus, kas atrasti mežā un atdoti muzejam — tas palīdz saprast, kāpēc loģistika vienmēr bijusi kara nervs. Viena no iespaidīgākajām sadaļām ir “Bataljona siena”, kur 1 287 silueti parāda, cik daudz cilvēku veidoja vienu strēlnieku bataljonu. Katrs siluets simbolizē karavīra dzīvi, likteni un viņa vietu vēsturē — Ziemassvētku kaujās šādu bataljonu bija sešpadsmit.

Kopumā ekspozīcija rada dzīvu kara atmosfēru: ierakumi, aizžogojumi, dzeloņstieples un trokšņi palīdz iejusties pozīciju kara vidē, ļaujot apmeklētājam kaut uz brīdi nonākt strēlnieku pasaulē — starp aukstumu, dubļiem un neatlaidīgu ticību, ka viņu cīņai ir jēga.

Image
Uzbūvētās ekspozīcijas
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Iekštelpās — izstāde “Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas” ar 200+ fotogrāfijām, kauju shēmām un Tīreļpurvā atrastiem priekšmetiem. Redzēsi arī lielāko kauju vietu maketu Latvijā — vairākus kvadrātkilometrus ar Pirmā pasaules kara nocietinājumiem, lai saprastu telpu, attālumus un uzbrukuma maršrutus.

Dedumietis aicina apmeklētājus kļūt par stāsta līdzautoriem: “Ja jums patīk tas, ko esam izveidojuši, pastāstiet par to citiem. Aiciniet draugus, skolēnus, ģimenes braukt pie mums — izzināt un atpūsties,” sacīja muzeja vadītājs.

Ziemassvētku kauju muzejā atklāj atjaunotu ekspozīciju latviešu strēlnieku piemiņai

Ziemassvētku kauju muzejs aicina uz atjaunotās brīvdabas ekspozīcijas svētkiem “Varoņu laiks” sestdien, 1. novembrī. Dienas programmā — izzinošas spēles, ekskursijas vēsturnieku pavadībā, mājražotāju degustācijas un brīvdabas koncerts ar Zemessardzes orķestri, Suitu vīriem un Saldus akordeonistu ansambli. Ieeja bez maksas.

Dalies ar šo ziņu