Šodien, 14. janvārī, Rīgā, Dailes teātra Stikla zālē norisinājās augsta līmeņa konference “Latvijas–Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena”, kas pulcēja politikas veidotājus, militāros ekspertus, drošības politikas pētniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no abām valstīm. Pasākuma centrā bija reģionālās drošības stiprināšana, militārā sadarbība un kopīgu industrijas projektu attīstība.
Atklājot konferenci, Polijas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Tomašs Serotičs uzsvēra abu valstu sadarbības vēsturisko pamatu. “Poļu un latviešu karavīri 1920. gadā cīnījās plecu pie pleca, un bez Polijas atbalsta Latvijas robežas šodien, iespējams, izskatītos citādi,” sacīja Tomašs Serotičs. Viņš norādīja, ka šī pieredze apliecina - abu valstu stratēģiskā partnerība nav nejaušība, bet gan ilgstošas kopīgas vēstures rezultāts. “Mūsu stratēģiskā partnerība nav radusies tāpat vien - tā ir dziļi sakņojusies kopīgajā vēsturē, un arī šodien Latvija nav viena,” uzsvēra Tomašs Serotičs. Runājot par mūsdienu drošības situāciju, Serotičs akcentēja Polijas praktisko ieguldījumu Latvijas aizsardzībā.
Viņš uzsvēra arī Polijas straujo attīstību, norādot, ka valsts šobrīd piedzīvo jaunu zelta laikmetu, tās ekonomika ir sasniegusi viena triljona ASV dolāru apjomu un aizsardzībai tiek atvēlēti gandrīz 5% no IKP.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds savā uzrunā uzsvēra abu valstu likteņu ciešo saistību. “Kad Polija bija stipra un neatkarīga, arī Latvija bija stipra un neatkarīga, un, kad Polija zaudēja neatkarību, drīz to zaudēja arī Baltijas valstis,” sacīja Andris Sprūds. Viņš uzsvēra NATO sabiedroto vienotību un poļu karavīru nozīmi Latvijā. “Mēs Polijas karavīrus Latvijā uztveram kā savējos - tā ir viena sabiedroto ģimene, kas sargā kopīgas vērtības un mūsu cilvēku drošību,” uzsvēra Andris Sprūds.
Ministrs akcentēja arī aizsardzības finansējuma pieaugumu. “Šogad Latvija aizsardzībai tērēs gandrīz 5% no IKP, un vairāk nekā puse no aizsardzības budžeta tiek novirzīta tieši militāro spēju attīstībai,” norādīja Andris Sprūds. Viņš uzsvēra, ka šiem ieguldījumiem jāsniedz arī ekonomiska atdeve.
Īpašu uzmanību ministrs pievērsa tehnoloģiju attīstībai. “Latvija sevi mērķtiecīgi veido kā bezpilota tehnoloģiju un autonomo sistēmu centru - mums ir izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs, plaši testēšanas poligoni un 5G testēšanas vide,” uzsvēra Andris Sprūds. Viņš piebilda, ka Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti ir viena no dronu koalīcijas vadošajām valstīm un vēlas kopā ar Poliju veidot spēcīgu aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmu.
Ģeopolitisko kontekstu un reģionālās sadarbības nozīmi analizēja domnīcas “LaSER” pētnieks Roberts Kits. “Diskusijas par Baltijas un Polijas sadarbību nav nekas jauns - jau pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja Baltijas bloka ideja, taču toreiz bija vairāk runu nekā darbu,” sacīja Roberts Kits. Viņš uzsvēra, ka arī šodien drošības izaicinājumi prasa reālu rīcību. “Atturēšanu veido gan militārās spējas, gan politiskā apņemšanās, un, ja trūkst kaut viena no šiem elementiem, patiesas drošības nav,” uzsvēra Roberts Kits.
Runājot par hibrīddraudiem, pētnieks norādīja: “No 2022. gada līdz 2025. gadam Eiropā ir fiksēti vairāk nekā simts Krievijas organizētu hibrīduzbrukumu, un visbiežāk mērķis ir bijusi tieši Polija,” sacīja Roberts Kits. Viņš uzsvēra, ka tieši Baltijas valstis, Polija un Ziemeļvalstis šobrīd veido reģionālo kodolu, kas aizsardzību uztver visnopietnāk.
Par industrijas nozīmi runāja arī bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis. “Drošība, ekonomika un politika nav atdalāmas - tās visas ir vienas sistēmas daļas,” sacīja Māris Kučinskis. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar Poliju ir stratēģiska izvēle. “Mums ir viena ģeogrāfija un viena vēsture, un tas nozīmē, ka arī mūsu atbildība par reģiona drošību ir kopīga,” norādīja M. Kučinskis.
Bijušais premjers īpaši izcēla aizsardzības industrijas attīstību Latvijā. “Dronu tehnoloģiju attīstība Latvijā ir milzīga iespēja - tā vienlaikus stiprina drošību un dod impulsu ekonomikai,” sacīja Māris Kučinskis. Viņš uzsvēra, ka šī prioritāte jāatbalsta visām valsts institūcijām. “Ja kaut kas ir nepieciešams drošības stiprināšanai, parlamentam un valdībai ir jābūt gataviem pieņemt attiecīgos lēmumus,” uzsvēra Kučinskis.
Otrā konferences daļa sākās ar Varšavas Kara studiju universitātes Militārās stratēģijas institūta doktora Lukaša Pšibilo (Łukasz Przybyło) prezentāciju par Polijas un reģiona ekonomisko un aizsardzības saišu stiprināšanu. Tajā viņš analizēja, kā ciešāka industrijas, piegāžu ķēžu un investīciju sadarbība var kļūt par nozīmīgu drošības politikas instrumentu, kā arī uzsvēra, ka militārā drošība arvien ciešāk savijas ar ekonomisko noturību.
Pēc akadēmiskā ievada sekoja Polijas vadošo aizsardzības nozares uzņēmumu prezentācijas, kas deva praktisku ieskatu Polijas industrijas kapacitātē. Uzņēmums “WB Group” iepazīstināja ar savām tehnoloģiskajām spējām aizsardzības tehnoloģiju jomā, īpaši uzsverot bezpilota sistēmas, sakaru un kaujas vadības risinājumus, kā arī iespējamos sadarbības modeļus ar Latvijas partneriem.
Tam sekoja “Lubawa” un “Miranda” prezentācija, kas bija veltīta militārā ekipējuma ražošanai, individuālās aizsardzības līdzekļiem un piegāžu ķēžu sadarbībai. Uzņēmumu pārstāvji akcentēja, ka mūsdienu drošības situācijā izšķiroša nozīme ir ne tikai tehnoloģijām, bet arī spējai ātri palielināt ražošanas apjomus un nodrošināt stabilas piegādes bruņotajiem spēkiem.
Savukārt “PONAR Wadowice” prezentācijā uzmanība tika pievērsta augstas precizitātes mehāniskajai apstrādei, hidraulikas un citu inženiertehnisko risinājumu izstrādei, uzsverot uzņēmuma potenciālu gan tīri militāriem, gan tā sauktajiem divējāda pielietojuma projektiem.
Pēcāk norisinājās paneļdiskusija, kurā Latvijas un Polijas politikas veidotāji, drošības eksperti un industrijas pārstāvji diskutēja par Polijas straujo militāro un industriālo izrāvienu, reģiona drošības arhitektūras izmaiņām un to, kā Latvija var pragmatiski izmantot šo potenciālu savas aizsardzības un ekonomiskās noturības stiprināšanai. Konferenci moderēja un noslēdza Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
