Igaunijā aizvien trūkst pilnvērtīgas sprāgstvielu testēšanas laboratorijas, lai gan nepieciešamība pēc tās ir vispārzināma jau aptuveni astoņus. Šādas laboratorijas deficīts īpaši akūts ir pēdējos gados, kad arvien vairāk uzņēmumu, iegulda naudu aizsardzības nozares ražošanas attīstībā, ziņo Igaunijas Sabiedriskā medija “ERR” televīzijas raidījums "Aktuālā kamera".
Pēdējo gadu laikā vairāki uzņēmumi Igaunijā izrādījuši interesi ražot sprāgstvielas. Arī Igaunijas aizsardzības spēki vairākus gadus meklē iespējas iepirkt pretkājnieku mīnas tieši no vietējiem uzņēmējiem.
Šādi apstākļi sprāgstvielu testēšanas laboratorijas nozīmi palielina, tomēr, kā raidījumam atzinis Tartu Universitātes testēšanas fakultātes vadītājs Koits Herodess, ka šādas laboratorijas izveide ir dārga. Tas savukārt nozīmē, ka privātie investori paši pēc savas iniciatīvas nevēlas ieguldīt naudu testēšanas infrastruktūras radīšanā.
Nav arī skaidrs vai privātuzņēmējiem šādas laboratorijas izveidi spētu kompensēt valsts solītie bruņojuma piegādes līgumi.
Kā norādīja K. Herodess, šobrīd uzņēmumu solījumi un plāni par militārās nozīmes produkcijas ražošanas attīstību, ne allaž ietver produkcijas testēšanā nepieciešamo infrastruktūras pieejamību.
Kā piemēru eksperts minēja atsevišķu uzņēmēju iniciatīvu Igaunijā attīstīt raķešu degvielas ražošanu. Lai tā būtu kvalitatīva, produkta paraugi ir jātestē specializētās laboratorijās. Taču vietas, kur šādus testus veikt, Igaunijā aizvien nav.
"Es tās [ sprāgstvielu testēšanas laboratorijas] Igaunijā neatradu. Taču es atradu trīs ārvalstu laboratoriju kontaktinformāciju. Viena atradās Zviedrijā, viena Čehijā un viena Polijā," sacīja K. Herodess.
Kā norāda ERR, šobrīd uzņēmumiem, kas Igaunijā darbojas sprāgstvielu ražošanas jomā, nepieciešamās pārbaudes ir jāveic ārzemēs. No diviem aizsardzības nozares uzņēmumiem, ar kuriem runāja "Aktuālā kamera", viens atzina, ka pārbaudes veic ārzemju laboratorijās. Tās domātas, lai noteiktu saražotā produkta bīstamības klasi. Otrs uzņēmums tikai gatavojas savu produktu testēšanai ārvalstīs.
Lai Igaunijā uzņēmumi ražotu sprāgstvielas, tiem nepieciešama speciālā atļauja, standartiem atbilstoša ražošanas vieta un apdrošināšana. Turklāt apstrādājamajam materiālam ir jāpiešķir bīstamības klase, ko iespējams noteikt, veicot laboratoriskos spridzināšanas testus. Pagaidām šādas infrastruktūras Igaunijā nav.
Portāls “Sargs.lv” jau vēstīja, ka Igaunijā šobrīd tiek izskatītas vairākas privātuzņēmēju iniciatīvas industriālai sprāgstvielu ražošanai. Vēl šā gada janvārī Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs ziņoja, ka Igaunijas valdība kopā ar privātajiem investoriem plāno izveidot sprāgstvielu ražotni, kurā varētu tikt ražots heksamīns, kas ir sprādzien bīstamā RDX sastāvdaļa. Kā paskaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs, šis projekts Igaunijai varētu būt īpaši izdevīgs, jo heksamīns ir blakus produkts, kas tiek iegūts no Igaunijā atrodamā degslānekļa pārstrādes procesa.
Saskaņā ar Igaunijas aizsardzības ministra šā gada sākumā teikto, gan privātuzņēmēju, gan valsts ieguldījumi sprāgstvielu ražotnes projektā varētu sasniegt 100 miljonus eiro.
