2021. gadā NBS spēju attīstībā tiks aktīvi iesaistīta arī vietējā militārā industrija

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
militārā industrija
Foto: Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

2021. gada aizsardzības budžets paredz ieguldīt ievērojamus līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstībā, savukārt šo mērķu sasniegšanā tiks aktīvi iesaistīti vietējie aizsardzības nozares uzņēmumi. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle portālam “Sargs.lv” skaidro – aizsardzības nozares attīstības saglabāšana Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos ļaus ne tikai turpināt valsts aizsardzības spēju uzlabošanu, bet dos grūdienu attīstībai arī Latvijas aizsardzības rūpniecībai.

Pēdējo gadu gaitā nacionālā aizsardzības industrija ievērojami attīstījusies. Latvijā kopumā ir 52 komersanti, kuri saņēmuši Aizsardzības ministrijas licenci darbībai ar stratēģiski nozīmīgām precēm, savukārt trīs uzņēmumi ir Aizsardzības ministrijas sertificētie militārie ražotāji.

Jau šobrīd Latvijas aizsardzības nozares ražotāji piedāvā tādus produktus kā munīciju, individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, elektroniskās karadarbības risinājumus, kā arī ieroču un dažādu sistēmu komponentes.

Image
militārā industrija
Foto: Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Pēdējos gados veiksmīgi attīstīta arī militārā pētniecība tādās jomās kā bezpilota gaisa, sauszemes un jūras sistēmām, datu kriptēšanas risinājumiem, mīnēšanas un spridzināšanas sistēmās, kā arī komandvadības, pārtikas un virtuālās realitātes sistēmās.

Pašlaik Latvijas aizsardzības industrija iesaistās bruņoto spēku spēju stiprināšanā, nodrošinot ikdienas nemilitāros pakalpojumus, remonta, uzturēšanas un loģistikas risinājumus. Tāpat NBS vajadzībām Latvijā tiek šūti formas tērpi un ražots individuālais ekipējums. Izstrādāti arī speciāli NBS domāti bezpilota lidaparāti.

Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumi iesaistījušies arī pētniecībā par inženiertehniskā aprīkojuma, strēlnieku munīcijas izstrādi un piegādi, kā arī par iesaisti lielākos ārvalstu piegādes projektos, piemēram, prettanku raķešu iegādē.

Nozīmīgi ieguldījumi šogad plānoti infrastruktūras, tai skaitā Zemessardzes bataljonu infrastruktūras, būvniecībā.

Image
poligons
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Visvairāk naudas – 4 miljonus eiro nākamgad plānots ieguldīt Zemessardzes bāzes Valmierā attīstībā. Otra lielāko ieguldījumu pozīcija – ap 2,5 miljoniem eiro plānota poligona “Mežaine” attīstībā Skrundas apkārtnē, savukārt nedaudz mazāki – 2,1 miljons eiro ieguldījumi – Preiļu militārajā bāzē. Divus miljonus eiro plānots ieguldīt Alūksnes bāzē, 1,8 miljonus eiro Kuldīgas bāzē, 1,4 miljonus eiro bāzes “Meža Strautiņi” sakārtošanā Alūksnes novadā, bet vienu miljonu eiro – Aizkraukles militārajā bāzē.
Image
militārā industrija
Foto: Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Tikmēr paši apjomīgākie NBS pasūtītie būvobjekti būs kopumā četri. Visvairāk – 5 miljonus eiro plānots ieguldīt jauna helikoptera angāra būvniecībā Lielvārdes aviācijas bāzē, 3,8 miljonus eiro – primārā ekipējuma noliktavas celtniecībā Rīgā. Tikpat liela summa – 3,8 miljoni eiro tiks atvēlēta jauna sporta kompleksa celtniecībai NBS Kājnieku skolā Alūksnē. Savukārt 3,1 miljonu eiro plānots ieguldīt 12 jaunu munīcijas noliktavu celtniecībā Ādažu bāzē.

DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle sarunā ar “Sargs.lv” atzina, ka nule pieņemtais valsts budžets ar tajā paredzēto aizsardzības izdevumu pieaugumu ļaus Latvijas uzņēmumiem ieguldīt attīstībā.

“Mūsu federācijas biedriem – Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem – ik gadu ir tendence savus nodokļu maksājumus palielināt par 8% jeb 86 miljoniem eiro. Īpaši ārkārtas apstākļos tas ir nozīmīgi, lai stratēģiski svarīgā aizsardzības nozare turpinātu ģenerēt līdzekļus valsts budžetā. Tas ir jāpatur prātā, ja mēs runājam par aizsardzības izdevumiem. Ņemot vērā, ka 30% tiek atvēlēti attīstībai, ieguvēji ir gan Latvijas civilie, gan militārie uzņēmumi, kuri piedalās NBS apgādē. Tādējādi šis budžets caur cilvēku darba vietām un uzņēmumu nodokļu maksājumiem atgriežas atpakaļ valsts maciņā.”
Elīna Egle
DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja
Elīna Egle

E. Egle gan piebilda – Latvijas aizsardzības industrija līdz šim ar bažām skatījusies nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā, taču pēc tā pieņemšanas jūtas pārliecināta, ka būs iespēja turpināt savu produktu un pakalpojumu attīstību.

Viņa arī norādīja, ka virkni Latvijas uzņēmumu ražoto produktu nav iespējams integrēt civilajā rūpniecībā. Ņemot vērā, ka nedrošība pasaulē ir pieaugusi, karadarbības formas pieprasa arvien lielāku tehnoloģisko attīstību, un tas liek arī uzņēmumiem ieguldīt savā attīstībā.

Image
militārā industrija
Foto: Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
“Šis budžets ļauj turpināt arī Latvijas uzņēmumu attīstību. Runājot par investīciju piesaisti tas ir īpaši izšķirīgi, jo arī Eiropas līmenī tiek plānota virkne aizsardzības spēju attīstību programmu, kurās tiek atvēlēts finansējums no Eiropas Aizsardzības fonda, tomēr tas nozīmē, ka arī dalībvalstīm jānāk ar savu līdzfinansējumu. Ja mūsu budžets būtu vērsts tikai un vienīgi uz uzturēšanu, tad, protams, mēs zaudētu daudzus attīstības gadus. Tas arī industrijai liegtu tiekties uz tālāku izaugsmi,” viņa sacīja.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Saeima, pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, aizsardzības nozarei piešķīra kopumā 707,82 miljonu eiro, kas ir par 44,15 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā.

Image
aizsardzības budžets

Dalies ar šo ziņu