Eiropas Aizsardzības fondu kā finansiālu atbalstu pētniecībai un aizsardzības industrijai Eiropas Komisija izveidoja, lai dalībvalstis varētu pienācīgi reaģēt uz drošības izaicinājumiem un attīstīt konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu aizsardzības industriju visā Eiropas Savienībā. Plānots, ka šī fonda ietvaros no 2021. gada dalībvalstu uzņēmumiem projektu konkursu kārtībā būs pieejams apmēram viens miljards eiro gadā.
2016. gada 30. novembrī Eiropas Komisija (EK) apņēmās veicināt dalībvalstu sadarbības centienus attīstīt efektīvu aizsardzības industriju, līdz ar to – arī aizsardzības spējas visā Eiropas Savienībā (ES).
Eiropas Aizsardzības fonda (European Defence Fund – EDF) mērķis ir sekmēt ES dalībvalstu investīcijas kopīgā pētniecībā, tehnoloģiju izstrādē, ražošanā, kā arī sadarbību aizsardzības iekārtu kopīgā iegādē. Oficiāli pats fonds ar jauno finansējumu sāks darboties no 2021. gada, taču līdz šim atbalsts tiek sniegts caur šī fonda iniciatīvu – Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmu (EDIDP).
Šīs programmas ietvaros 2019. – 2020. gadā ES dalībvalstu uzņēmumiem pieejamais finansējums grantu veidā sasniedz 500 miljoni eiro.
Saskaņā ar jaunizveidotā Eiropas Aizsardzības fonda nosacījumiem finansiālam atbalstam var pieteikties industrijas izveidots konsorcijs jeb apvienība, kurā pārstāvēti vismaz triju dalībvalstu uzņēmumi vai pētniecības iestādes. Papildu atbilstības kritērijs fonda projektiem ir konsorcija pārstāvēto dalībvalstu aizsardzības nozaru vienošanās par kopīgām tehniskām prasībām, kā arī apņemšanās par projekta papildu atbalstu un tā rezultātu turpmāku izmantošanu.
Ar fonda atbalstu paredzēts finansēt sekojošas darbības jomas: pētījumus, jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi vai esošo uzlabošanu, riska mazināšanas testus, prototipu izstrādi, produktu vai tehnoloģiju testēšanu, kvalifikāciju, sertifikāciju un tādu tehnoloģiju izstrādi, kuras veicina produktu dzīves ciklu.
No Latvijas Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas līdzfinansējumam 2020. gada uzsaukumam šobrīd tiek gatavots virtuālās realitātes militārās medicīnas jomas projekts “Traumas simulators”. Plānots, ka konsorcijā ar Igaunijas, Spānijas, Vācijas, Francijas un Somijas uzņēmumu ietilps arī Latvijas medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus". “Traumas simulators” ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām.
Publicitātes foto
Par Eiropas Aizsardzības fondu un tā sniegtajām iespējām dalībvalstu, tostarp Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem, portālam “Sargs.lv” vairāk stāsta EK Aizsardzības un kosmosa ģenerāldirektorāta pārstāvis Miha Komniks (Micha Comnick).
Kādēļ tika izveidota šī programma un Eiropas aizsardzības fonds?
Reaģējot uz aizsardzības jomas mainīgo vidi pasaulē un Eiropā, viens no Eiropas Komisijas pirmajiem soļiem bija veicināt lielāku sadarbību dalībvalstu un to industriju vidū. Un šī EDIDP programma, kas no nākamā gada būs Eiropas Aizsardzības fonds, ir fokusēta tieši uz industrijas iesaisti kopējās aizsardzības stiprināšanā.
Fondam ir divas daļas, viena ir izpētes daļa un otra ir spēju daļa. Izpētes daļa pagaidām tiek testēta caur PADR ( Preparatory Action for Defence Reaserch) programmu.
Kādas ir EDIDP un Aizsardzības fonda galvenās atšķirības, salīdzinot to ar citiem finanšu instrumentiem?
Pirmkārt, Eiropas Aizsardzības fonda jeb šobrīd vēl – Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas – mērķauditorija ir specifiski uzņēmumi – militāru produktu un tehnoloģiju ražotāji. Tā ir viena no galvenajām atšķirībām, salīdzinot šo programmu, piemēram, ar programmu “Horizon Europe”, kas ir ES lielākā izpētes un inovāciju programma ar teju 100 miljardu eiro finansējumu tuvāko septiņu gadu periodam.
2019. un 2020. gadam EDIDP programmai piešķirti 500 miljoni, no kuriem ap 90 miljoniem tika piešķirti tieši aizsardzības izpētes testa programmai. Sākotnējais Aizsardzības fonda finansējuma priekšlikums laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam bija 13 miljardi eiro, lai tādējādi stiprinātu izpētes un industrijas jomas. Aptuveni 4,1 miljards eiro tika plānots izpētei, bet 8,9 miljardi eiro – spēju attīstībai. Taču, ņemot vērā, ka ES daudzgadu budžets vēl nav pieņemts, kopējais fonda finansējums var arī mainīties.
Kas jāzina Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie vēlas izmantot fonda iespējas šogad un nākošgad?
Atkarībā no mazo un vidējo uzņēmumu skaita un tā, vai tie ir apakšuzņēmumi kādā lielākā projektā, mainās arī mūsu finansētās daļas lielums.
Tāpat mēs vēršam uzmanību uz to, vai pašām dalībvalstīm ir vēlme līdzfinansēt šos projektus, jo ir tādi projekti, kurus ES finansē tikai daļēji. Tāpat skatāmies, vai dalībvalstīm ir interese pēc tam arī pirkt gatavo produktu. Svarīgi saprast, ka fonds nefinansē paša produkta iegādi, bet gan līdzfinansē projektus, kuru rezultātā rodas produkts, ko kāds cits beigās būs gatavs iegādāties.
Foto no "Industrijas dienas 2019". Autors: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Kāda, jūsuprāt, ir dalībvalstu Aizsardzības ministriju loma šajā procesā?
Svarīgākais, lai katrā ES dalībvalstī tiku izveidota draudzīga vide maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas nozīmē – neatkarīgi, vai uzņēmums nāk no mazas vai lielas dalībvalsts, tiem ir jābūt vienādām iespējām. Ņemot vērā, ka pieaug vēlme iekļaut MVU piegādes ķēdēs, arī mēs EDIDP un Eiropas Aizsardzības fonda programmā esam iekļāvuši papildus instrumentus, lai veicinātu šo uzņēmumu iesaisti.
Viena no tādām ir speciāls finansējums fonda ietvaros tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nozīmē, ka lielie uzņēmumi tajā nemaz nevar kvalificēties.
Otrs Eiropas Komisijas stimuls MVU ir dažādi bonusu kritēriji, pēc kuriem var saņemt papildus finansējumu par veiksmīgu sadarbību ar uzņēmumiem no dažādām valstīm.
Runājot par tradicionāliem bruņojuma projektiem, tad, piemēram, ir četras valstis, kuras vēlas nopirkt kopā 100 lidmašīnas. Tiek norunāts – ja katrs ņem 25 lidmašīnas, tad arī katrs maksā vienu ceturtdaļu no cenas, un, protams, katra valsts tad veic ceturtdaļu darba tieši savas industrijas tirgū. Un šādos gadījumos kompānijām, kuras neatrodas šajās četrās valstīs, ir ļoti grūti iekļūt apgādes tīklā.
Šī iemesla dēļ mēs augstāk vērtējam tos projektus, kuri pieļauj un atvieglo arī starptautisku uzņēmumu iesaisti projektam nepieciešamajā apgādes tīklā.
Kā Eiropas Aizsardzības fonds plāno atbalstīt izpētes sektoru?
Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas ietvaros kā galveno mērķauditoriju esam definējuši uzņēmumus. Bet, lai iesaistītu arī pētniecības institūtus, kuri neatbilst klasiska uzņēmuma definīcijai, mēs izmantosim Eiropas Aizsardzības fondu. Tā noteikumos ir rakstīts, ka visiem iesaistītajiem ir jābūt organizācijām. Tas nozīmē, ka tās var būt gan privātas kompānijas, gan publiskas organizācijas, piemēram, izpētes centri. Līdz ar to visas šīs organizācijas ir tiesīgas grantu veidā pretendēt uz finansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda.
Kāds atbalsts šīm organizācijām nepieciešams no valstu Aizsardzības ministrijām?
Galvenā atšķirība starp izpētes sektoru un industriju ir līdzfinansēšanas likme. Izpētē mēs finansējam 100%, un šajā gadījumā nav nepieciešams dalībvalstu līdzfinansējums.
Savukārt industrijai ir nepieciešams redzēt, kāds būs nākotnes pieprasījums. Tas tiek definēts darba programmā sadarbībā ar dalībvalstīm. Tomēr tas nenozīmē, ka tiks izvēlēts kāds specifisks projekts, šie nosacījumi atļauj brīvu konkurenci, jo pati programma ir balstīta uz savstarpējo konkurētspēju.
Foto no "Industrijas dienas 2017". Autors: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
Ir ļoti svarīgi neizlemt uzvarētāju vēl pirms konkursa sākuma. Tā iemesla dēļ Aizsardzības ministriju pārstāvji aicināti regulāri ierasties Briselē, lai piedalīto programmas komitejas sanāksmē un vienotos par prioritātēm.
Vienīgais izņēmums, un tam tiešām ir jābūt pamatotam, ir tā sauktais tiešais uzvarētājs. Eiropas Komisija šo ir izmantojusi EDIDP programmas ietvaros, ja ir patiess pamatojums, ka eksistē tikai viens uzņēmums Eiropā, kas ir spējīgs veikt nepieciešamo darbu. Taču arī šajā gadījumā projektam ir jāiziet cauri visam vērtēšanas procesam. Un, protams, šim projektam ir jābūt pamatoti svarīgam ES mērogā.
Turklāt šie uzņēmumi nevar būt tieši vai netieši pakļauti viens otram. Projekta pieteikšanas pamatojums var būt gan izpēte, gan konkrēta prototipa izstrāde. Tāpat ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas deklarācija jeb apstiprinājums, ka šo aktivitāti attiecīgā valsts līdzfinansēs, ja izmaksas netiks segtas no citiem avotiem.
Sākumā mēs pārbaudām uzņēmumu piemērotību piedalīties uzsaukumā, tad vērtējam, vai piedāvātais risinājums atbilst prasītajam. Šajā procesā asistē arī neatkarīgi eksperti no aizsardzības sektora. Tie var būt arī Aizsardzības ministriju ierēdņi, mums ir sava datu bāze ar šādiem ekspertiem no daudzām dalībvalstīm.
Saņemot konkrēto projektu no uzņēmuma, mēs nosakām tehnoloģisko jomu un no datu bāzes parasti izvēlamies aptuveni piecus atbilstošākos neatkarīgos ekspertus, kuri projektu izvērtēs atbilstoši mūsu kritērijiem. Pēc tam eksperti iesniedz ziņojumu, ko komisija ņem vērā, pieņemot gala lēmumu. Tad tiek izveidots saraksts ar uzvarētājiem, ko iesniedzam dalībvalstu programmas komitejai, lai uzzinātu viņu viedokli, visbeidzot dalībvalstis balso par šiem projektiem.
Foto no "Industrijas dienas 2019". Autors: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Lai šis process būtu standartizēts, nācām klajā ar diviem svarīgiem kritērijiem, kuri ir saistīti ar valstu kopīgām militārām prasībām un tehniskām specifikācijām. Tās kalpo par bāzi aizsardzības produktam, kas tiks radīts. Vismaz divām no konsorcija dalībvalstīm ir jāpiekrīt šīm specifikācijām.
Šajā gadījumā mēs atkal sagaidām nacionālo Aizsardzības ministriju atbalstu vēstules formātā, ko ir parakstījušas vismaz divas no šīm dalībvalstīm, vienojoties par konkrētām tehniskām prasībām. Šis ir tāds pirmais slieksnis, kas jāpārvar Aizsardzības ministrijai, kurai sešu mēnešu laikā ir jāvienojas par šīm specifikācijām ar projekta sadarbības valsti. Tas nav vienkārši, bet pieredze rāda, ka tas strādā, un ne tikai lielo un pieredzējušo ES dalībvalstu vidū.
“Vēl jāpiebilst, ka Eiropas Aizsardzības fonda projektos ir speciāli noteikumi kompānijām, kuras ir dibinātas Eiropā, bet tiek kontrolētas no kādas trešās valsts vai trešās valsts uzņēmuma. Šajā gadījumā Aizsardzības ministrijai ir jāapstiprina, ka šīs kompānijas dalība nav pretrunā ar Eiropas definētajām aizsardzības interesēm”, norāda EK pārstāvis.
Arī Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka īpaši nozīmīgs ir Eiropas Aizsardzības fonda paredzētais atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā inovāciju dzinējiem. Jo tas ļauj līdzsvarot konkurētspēju Eiropas tirgū un iesaistīt piegādes ķēdēs, kas, apvienojumā ar iepriekšminēto pārrobežu sadarbību, paver iespējas šiem uzņēmumiem iesaistīties Eiropas aizsardzības industrijas produktu izstrādē.
Lai veicinātu Latvijas aizsardzības industrijas iesaisti, Aizsardzības ministrija regulāri konsultējas ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, kas pārstāv aizsardzības nozares uzņēmumus un pētniecības institūcijas, kā arī publicē visu pieejamo informāciju Aizsardzības ministrijas mājas lapā un atbild uz uzņēmējus interesējošiem jautājumiem individuālās konsultācijās.
Visa aktuālā informācija par fonda sniegtajām iespējām atrodama šeit: https://www.mod.gov.lv/lv/uznemejiem/atbalsts-uznemejiem/eiropas-aizsardzibas-industrijas-attistibas-programma-2019-2020-gads
