Militārās bāzes “Ādaži” poligonā norisinājās Spānijas uzņēmuma “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” rīkotie jaunāko pretdronu aizsardzības sistēmu (C-UAS) izmēģinājumi. Risinājumi tika pārbaudīti reālos apstākļos, tos uzstādot tieši uz jaunās kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" jeb “Mednieks”. Šis pasākums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) deva praktisku un reāllaika ieskatu par to, kā visefektīvāk pasargāt bruņutehniku un karavīrus no mūsdienu bīstamākā apdraudējuma kaujas laukā — bezpilota lidaparātiem.
Ukraiņu mācības reālos apstākļos: Kāpēc pretdronu sistēmas ir absolūta nepieciešamība
Mūsdienu karadarbība Eiropā ir būtiski mainījusi izpratni par bruņutehnikas drošību. Bezpilota gaisa kuģu un FPV kamikadzes dronu masveida lietojums pierāda, ka pat vislabāk aizsargātās un dārgākās kaujas mašīnas bez specializētas aizsardzības pret gaisa apdraudējumiem kļūst par vieglu mērķi.
Sauszemes spēku operatīvās plānošanas un mācību pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Eduards Šinkūns uzsver, ka izmēģinājumu steidzamību un vajadzību nosaka tieši Ukrainas kaujas laukā gūtās atziņas.
Tieši tāpēc izmēģinājumu procesā nav atlikts ne mirklis, un pretdronu risinājumi tiek integrēti un pārbaudīti uz “Mednieka” platformas vēl pirms pirmo mašīnu pilnīgas nodošanas ekspluatācijā, kas paredzēta šā gada oktobrī.
Kā noritēja izmēģinājumi poligonā?
Poligona smilšainajā apvidū tika izspēlēti visaptveroši operatīvie scenāriji, lai pārbaudītu tehnikas un elektronikas spējas reālai karadarbībai pietuvinātos apstākļos. Izmēģinājumu laikā tika testēti gan statiskie, gan dinamiskie scenāriji — transportlīdzeklis atradās gan stacionārā pozīcijā, gan kustībā, vienlaikus atvairot vairāku dronu vienlaicīgus uzlidojumus.
Galvenā uzmanība tika pievērsta daudzslāņu aizsardzības konceptam un vairāku sistēmu apvienošanai. Ražotāja “GDELS” Biznesa attīstības direktors Viktors Lopess Beneitess (Victor Lopez Beneitez) skaidro, ka kaujas laukā nav iespējams paļauties uz vienu atsevišķu tehnoloģiju, jo droni attīstās pārāk strauji.
Tiklīdz tiek fiksēta gaisa apdraudējuma klātbūtne, izmantojot radiofrekvenču un optiskos sensorus, notiek mērķa detektēšana, kam seko precīza drauda identifikācija un tā kustības izsekošana, līdz visbeidzot tiek veikta neitralizēšana — vai nu ar elektroniskās karadarbības traucējumiem, vai tiešu kinētisku iznīcināšanu.
Izmēģinājumu dalībniekiem novērošanas telpā uz ekrāniem bija iespēja vērot pilnu šo operācijas ciklu reāllaikā - kā sistēma uztver gaisā esošo dronu, kā to identificē kā mērķi un kā iedarbojas traucējumu vai pārtveršanas iekārtas.
Viena no būtiskākajām izmēģinājumu sastāvdaļām bija decentralizētās pretdronu aizsardzības testēšana, izmantojot bezpilota sauszemes transportlīdzekļus (UGV). Šis piegājiens balstās uz tā dēvēto "cilvēka vadītas un bezpilota tehnoloģijas sadarbības" (Manned-Unmanned Teaming) konceptu.
Daudzfunkcionālie sauszemes droni darbojas kā "Mednieka" spēku pavairotājs. Tie spēj pārvietoties priekšā galvenajai kaujas mašīnai, nodrošinot papildu novērošanu ar iebūvētajām kamerām un sensoriem. Attēls no sauszemes drona kamerām tiek sinhronizēts un uzreiz attēlots “Mednieka” iekšējos ekrānos. Ja gaisā parādās apdraudējums, pretdronu sistēmas uz sauszemes drona var sūtīt traucējumu signālus, atvirzot triecienu prom no pamata kaujas mašīnas un karavīriem.
Līdz ar to “Mednieks” un sauszemes droni spēj darboties gan kā vienota, tīklā savienota sistēma, gan atsevišķi, atkarībā no taktiskiem uzdevumiem.
Kas ir kājnieku kaujas mašīna “Mednieks”?
Kā ziņors, kaujas mašīna “Mednieks” ir Latvijas vajadzībām specifiski lokalizēta un uzlabota kāpurķēžu platformas "ASCOD" versija. Tā izstrādāta, lai sniegtu mehanizētajām vienībām augstu mobilitāti, lielu uguns jaudu un modulāru aizsardzību.
Pateicoties kāpurķēžu šasijai un jaudīgajam dzinējam, mašīna izceļas ar izcilu pārgājību sarežģītos apvidus apstākļos — Latvijas smiltīs, dubļos un purvainā meža apvidū, kas ir būtiski mūsu reģiona aizsardzībai. Vārdu “Mednieks” (Hunter) nosaukumu balsojumā izvēlējās paši Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kuri ikdienā vadīs un izmantos šo tehniku.
Ar šo pirkumu Latvija ir pievienojusies starptautiskajai "ASCOD lietotāju saimei", kurā jau ietilpst tādas valstis kā Spānija, Austrija, Lielbritānija un Filipīnas.
Līgums par kājnieku kaujas mašīnu iegādi starp Aizsardzības ministriju un uzņēmumu “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” paredz kopumā 84 kaujas mašīnu piegādi. Sākotnējam 42 mašīnu pasūtījumam sekoja vēl 42 vienību papildu pasūtījums.
Projekts ir spilgts starptautiskās un vietējās sadarbības piemērs. Līgumā stingri noteikts, ka vietējās industrijas iesaistei jābūt vismaz 30% apjomā. Latvijas uzņēmumi nodrošina detaļu ražošanu, sistēmu integrāciju un nodrošinās pilnu tehnikas uzturēšanu visā tās kalpošanas laikā.
Kā norāda ražotāja pārstāvis V. L. Beneitess, pretdronu sistēmu integrācijā tiek izmantota visaptveroša Eiropas pieeja: šajā konkrētajā risinājumā bez Spānijas un Latvijas uzņēmumiem ir iesaistītas arī firmas no Igaunijas, Dānijas un Nīderlandes.
Aizsardzības nozares speciālisti uzsver, ka poligonā demonstrētais nav stenda modelis, bet gan praktiski tuvu gala rezultātam izstrādāts risinājums. Pirms šī demonstrējuma jau veikti apjomīgi priekšdarbi un citu valstu pieredzes izpēte.
Saskaņā ar ražotāja un Aizsardzības ministrijas plānu, mašīnu piegādes grafiks netiek kavēts, un pirmās kājnieku kaujas mašīnas “Mednieks” Nacionālo bruņoto spēku rīcībā nonāks jau šā gada oktobrī.
