Latvijas bruņoto spēku vajadzībām izmantotajiem sauszemes bezpilota robotiem jāparedz daudz sarežģītākas vadības sistēmas nekā tās, kuras pašlaik izmanto Ukrainas bruņotie spēki. Par to pēc pirmajām testa piegādēm un sauszemes dronu izmēģinājumiem Nacionālo bruņoto spēku taktiskajās mācībās portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” stāsta Latvijas robotikas uzņēmuma “Natrix” dibinātāji Gatis Vectirāns un Kristaps Puķe.
Uzņēmuma pārstāvji atzina, ka šogad Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, vērtējot Latvijas sauszemes bezpilota sistēmu ražotāju izstrādājumus un to iespējamo pielietojumu bruņotajos spēkos, veicis pirmo testa iepirkumu.
Kā sarunā atzina G. Vectirāns, šobrīd “Natrix” droni ir piegādāti vairākām NBS brigādēm. Paralēli uzņēmuma pārstāvji pabeiguši arī NBS sauszemes dronu operatoru apmācību, lai tie spētu piegādātās platformas izmantot bruņoto spēku mācībās.
Viņš norāda, ka, jo plašāk “Natrix” sistēmas tiek izmantotas NBS uzdevumu izpildē, jo skaidrāk atklājas izaicinājumi, kas ražotājiem būs jāatrisina, maksimāli pielāgojot platformas izmantošanai Latvijas apstākļos. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir sakari.
Kā atzīst G. Vectirāns, atšķirībā no Ukrainas stepēm, kur iekārtas vadībai pietiek ar pret debesīm pavērstu “Starlink” antenu, Latvijā mežainā un blīvi aizaugušā apvidū ar to vien var izrādīties par maz.
Savukārt K. Puķe norādīja, ka viens no risinājumiem, ko pašlaik plaši izmanto Ukrainā un kam ir potenciāls arī Latvijā, ir civilā sakaru infrastruktūra, galvenokārt mobilā interneta risinājumi līdztekus “Starlink” sistēmām.
Vaicāti, vai drīzumā sauszemes dronu operatoru darbu ar “Natrix” iekārtām varētu pārņemt mākslīgā intelekta risinājumi, uzņēmuma pārstāvji atzina, ka darbs pie to ieviešanas notiek, taču tas saistīts ar atsevišķu vadības funkciju automatizēšanu, nevis pilnīgu vadības nodošanu mākslīgajam intelektam.
Lai gan “Natrix” arvien vairāk virzās autonomas vadības virzienā, reālais pieprasījums no Ukrainas karavīriem ir tāds, lai iekārta jebkuros apstākļos vienlaikus būtu arī manuāli vadāma. Tas saistīts ar pastāvīgi mainīgo situāciju frontē, kur uzdevuma izpildes laikā var nākties negaidīti mainīt sākotnējo plānu. Šādām situācijām mākslīgā intelekta vadības rīki vēl nav pilnībā gatavi.
Tāpat mākslīgā intelekta sistēmu darbība joprojām būs ierobežota attiecībā uz bruņotu sauszemes sistēmu izmantošanu. Šādos gadījumos galīgo lēmumu par ieroču pielietošanu arī turpmāk pieņems cilvēks.
Viņam piekrita arī K. Puķe, kurš uzsvēra, ka, lai gan daudzās NATO valstīs tiek strādāts pie attālināti vadāmām ieroču sistēmām, to kontroli tuvākajā laikā nav plānots nodot mākslīgā intelekta ziņā. Turklāt esošo drošības protokolu un prasību pārskatīšana var prasīt vēl daudzus gadus.
Pilnu interviju ar “Natrix” dibinātājiem G. Vectirānu un K. Puķi skatieties šeit:
