Ukrainas bruņotie spēki ar sauszemes kamikadzes dronu “Ratel S” uzspridzināja tiltu Ivanivskes ciemā, Doņeckas apgabalā, kuru Krievijas spēki izmantoja loģistikas apgādei. Lai gan šādu dronu izmantošana mūsdienu karadarbībā joprojām ir neierasta, ideja par attālināti vadāmām sauszemes platformām ir nepilnu gadsimtu veca. Šobrīd Kijiva dara visu, lai tuvākajā nākotnē glābtu pēc iespējas vairāk ukraiņu dzīvību, ieviešot attālināti vadāmo platformu spējas.
Pirmo reizi publiska informācija par Ukrainā ražotajiem sauszemes “Ratel S” droniem tika publicēta 2023. gada oktobrī, kad tie veiksmīgi noslēdza bruņoto spēku testus un tika apstiprināti masveida ražošanai.
Toreiz “Ratel S” sauszemes drona izstrādātājs Tarass Ostapčuks intervijā ukraiņu medijam “TSN.ua” norādīja, ka drona ideja esot bijusi privāta iniciatīva, taču tā ražošanu sedza kolektīvs finansējums. Šobrīd izstrādātāji ir daļa no Ukrainas valdības veidotās aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu koordinācijas platformas “Brave1”.
Наземний робот Ratel S підірвав міст на Донеччині, яким користувалися окупанти pic.twitter.com/bhQpDTtjFQ
— Українська правда ✌️ (@ukrpravda_news) April 2, 2024
Šo dronu maksimālais braukšanas ātrums ir 24 km/h un to operacionālais darbības attālums spēj sasniegt sešus kilometrus. To akumulators nodrošina divu stundu nepārtrauktu darbību.
Pateicoties klusajam dzinējam, drons spēj nepamanīts pietuvoties pretinieka pozīcijām. Sauszemes drona korpusā ir speciāli paredzēta vieta prettanku mīnu ievietošanai. Atsevišķos gadījumos Ukrainas karavīri tam piestiprina dažus mīnmetēja lādiņus.
Līdzīgas bezpilota platformas, kuras aprīkotas ar sprāgstvielu lādiņu, jau 2023. gada martā izmantoja Ukrainas 3. atsevišķā uzbrukuma brigāde. Nelielā izmēra dronam tika piestiprināta pretkājnieku virziena mīna ar 12 kilogramiem sprāgstvielu, kas tika vadīta pretinieka virzienā.
Savukārt 2022. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki publiskoja video, kurā redzama pašizgatavota attālināti vadāma platforma, kurai piestiprināts prettanku granātmetējs. Jāņem vērā, ka platformai piestiprinātais granātmetējs nevarēja mainīt nedz tēmēšanas virzienu, nedz tā pacēluma leņķi, kas nozīmē, ka šī ieroča pielietojums būtu ierobežots tuvajā darbības rādiusā. Tomēr tas neliedza ukraiņiem eksperimentēt ar cita veida ieročiem, kurus būtu iespējams stiprināt uz attālināti vadāmām platformām.
2023. gada septembrī Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs publicēja attēlu, kurā redzams jaunais projekts “Ironclad” – Ukrainā izstrādāts bezapkalpes sauszemes transportlīdzeklis, kas aprīkots ar ložmetēju. M. Fjodorovs norādīja, ka šāds risinājums radies, lai sniegtu kājniekiem atbalstu uzbrukuma operācijās, kā arī veiktu novērošanas un uguns atbalsta uzdevumus.
Ideja par sauszemes attālināti vadāmām platformām kaujas laukā tika īstenota jau Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Viens no plašāk zināmajiem šāda veida projektiem bija Vācijas 1943. gadā izstrādātā pašgājēja mīna “Goliāts”. Šis aparāts svēra 365 līdz 430 kilogramus, un spēja pārvietot 60-100 kilogramus sprāgstvielu. Platforma tika kontrolēta ar vada palīdzību, tomēr tā laika ierobežotās tehnoloģiju iespējas liedza turpmāku šāda veida ierīču attīstību.
