G. Kerlins: Bezpilota lidaparāti ir spēcīgs ierocis, taču to nedrīkst uzskatīt par "wunderwaffe"*

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv
Image
drons
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Pēc nesenajiem konfliktiem Kalnu Karabahā, Sīrijā un Lībijā daudzi eksperti uzskatīja, ka bezpilota lidaparāti kaujas laukā ienesuši, iespējams, tikpat fundamentālas izmaiņas kā ložmetēju vai tanku ieviešana 20. gadsimta sākumā. Tomēr to spējas pagaidām nevajadzētu pārvērtēt, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.

Viņš uzsver – Nacionālie bruņotie spēki pastāvīgi seko līdzi dažādu jaunāko tehnoloģiju izmantošanai konfliktos. Lai arī Latvijas armija jau izmanto bezpilota iekārtas, kā arī pastāvīgi pēta to sniegtās iespējas uzbrukumu veikšanai, droni ir tikai daļa no ieročiem mūsdienu kara laukā. Lai arī to efektivitāte ir liela, tie aizvien nespēj izpildīt visus uzdevumus, kas būtu nepieciešami pārākuma gūšanai mūsdienu konfliktā.

Vienlaikus, ņemot vērā dronu radītos draudus, Latvijā  jau tagad tiek aktīvi strādāts ne tikai pie to plašākas izmantošanas, bet arī pretinieka bezpilota aparātu pārtveršanas un iznīcināšanas spēju attīstības.

Propaganda un realitāte

Šķiet, spilgtākie medijos demonstrētie kadri no nesenā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta ir tie, kuros redzams, kā no bezpilota lidaparātiem ar precīzi vadāmajiem ieročiem tiek iznīcinātas veselas armēņu karavīru vienības, kuras paslēpušās gan bunkuros, gan darbojas pie savām ieroču sistēmām, gan brauc kravas mašīnās. Te nu atklājās, ka Armēnijas karavīri nebija spējīgi laicīgi konstatēt un atklāt, ka ir nonākuši bezpilota iekārtu ieroču sasniedzamības zonā.

Image
drons
Foto: TASS/Scanpix
Foto: TASS/Scanpix

Pirms Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta līdzīgus kadrus pasaules medijos nācās skatīt no pilsoņkariem Sīrijā un Lībijā. Toreiz Turcijas bruņotie spēki, izmantojot “Bayraktar” uzbrukuma dronus, neitralizēja ne tikai Krievijas atbalstīto spēku kājnieku vienības, bet tika galā arī ar Krievijas piegādātajām mobilajām pretgaisa aizsardzības iekārtām “Pancirj”.

Panākumi šajās operācijās un arī nesenā dronu izmantošana Kalnu Karabahas konfliktā, šķiet, Turcijas bezpilota lidaparātiem sagādājusi pasaules mēroga reklāmu bruņojuma tirgū. Tomēr, analizējot medijos publicētos materiālus, brigādes ģenerālis G. Kerlins savos secinājumos ir piesardzīgs, norādot – viņa rīcībā nav tik precīzas informācijas, lai analizētu, kas bijis par pamatu veiksmīgajiem dronu uzbrukumiem, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmām.

“Runājot par neseno Kalnu Karabahas konfliktu, nenoliedzamie Azerbaidžānas puses panākumi, saistāmi ar to, ka, iespējams, armēņu spēki nebija rēķinājušies ar tik lielu azerbaidžāņu gaisa pārsvaru. Vienlaikus redzēto nevajag pārspīlēt, jo konflikta gaitā abas puses aktīvi pielietoja arī informatīvo karadarbību, tādējādi uz āru bieži nonāca krietni vien “apstrādāta” informācija.”
Georgs Kerlins
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos
brigādes ģenerālis Georgs Kerlins

Savukārt, komentējot dronu veiksmes cīņā pret Krievijā ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu “Pancirj”, viņš atzīst – nevajag izdarīt pārsteidzīgus pieņēmumus par šo ieroču sistēmu nespēju atklāt un iznīcināt dronus.

“Ieroču sistēmu spējas nav atkarīgas tikai no konkrētās tehnikas vienības, bet gan no tā, kā šī sistēma integrēta apvienoto ieroču šķirā un kā ar šo ieroci konkrētā karojošā puse iemācījusi operēt saviem cilvēkiem. Tāpēc nevajag ne pārvērtēt, ne novērtēt par zemu šo ieroču sistēmas. Ir skaidrs, ka, modificējot uzbrūkošās spējas, vienlaikus tiks “locīta” shēma, pret ko konkrētais pretgaisa līdzeklis ticis izstrādāts,” viņš atzina.

Ja sākotnēji “Pancirj” sistēma tika izstrādāta kā pretlīdzeklis konvencionālo gaisa draudu, piemēram, lidmašīnu, helikopteru un spārnoto raķešu iznīcināšanai, tad nav brīnums, ka, sastopoties ar viegliem bezpilota aparātiem, tā izrādījās neefektīva. Vienlaikus gan ir skaidrs – situāciju analizē arī pretgaisa ieroču ražotāji, tādējādi nākamreiz šāda veida uzlidojumi var izrādīties neveiksmīgāki.

Droni kājnieku taktiku fundamentāli nav mainījuši

Neraugoties uz dronu spēju pastāvīgo attīstību, tie aizvien nav radījuši tik strauju tehnoloģisko pagriezienu, kas aizsardzības plānotājiem liktu izmest atkritumu tvertnē līdz šim lietotās kājnieku taktikas mācību grāmatas. Tāpat dronu spējas vēl nav mainījušas karalauku līdz tādam līmenim, kas militārās zinātnes pārstāvjiem liktu no nulles izstrādāt jaunus taktiskos risinājumus.

Image
drons
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

NBS vadība allaž rēķinājusies, ka Latvijas potenciālajam pretiniekam konflikta gadījumā būs visa veida pārsvars dažādos ieroču veidos. To pierādījuši pēdējie gadi, potenciālajam pretiniekam savas spējas aktīvi papildinot ar bezpilota uzbrukuma lidaparātiem. Ar šādu situācijas attīstību rēķinājušies arī Latvijas aizsardzības plānotāji. Šīs tendences līdztekus pretgaisa aizsardzības spēju nostiprināšanai arvien lielāku uzmanību liks pievērst maskēšanās pilnveidošanai, paralēli vizuālajam siluetam maskējot arī elektromagnētisko un termisko izstarojumu.

Tiesa, arī pretdarbības instrumenti dronu uzbrukumiem līdz šim nav radikāli mainījušies, tomēr līdztekus ierastajiem pretgaisa aizsardzības ieročiem arvien lielāka uzmanība nākotnē būs jāpievērš elektroniskās karadarbības sistēmām.

“Mēs jau rēķinājāmies, ka būsim ievainojumi no gaisa. Šai ievainojamība nācis klāt vēl viens elements – bezpilota lidaparāti, kas nu var ne tikai novērot, bet nest ieročus. Tomēr mums tas, nav nekas jauns. Pirmās šādas pazīmes jau bija Ukrainas un Sīrijas konfliktos. Karadarbība Kalnu Karabahā to pierādīja uzskatāmā formā. Mēs pret šiem draudiem neesam vieglprātīgi, bet NBS gadījumā nav iestājusies fundamentāla robežšķirtne. Strādājam pie šo draudu mazināšanas, bet mūsu valsts aizsardzības taktiskās pamatshēmas tāpēc vien netiks mainītas. Mums tas liek tikai pilnveidot to attīstību, ko esam sākuši pirms vairākiem gadiem.”

Brigādes ģenerālis G. Kerlins gan uzsvēra – nesenais karš Kalnu Karabahā kārtējo reizi atgādinājis NBS plānotājiem, ka pretgaisa aizsardzībai, tostarp no dronu uzbrukumiem, nākotnē būs jāpievērš īpaša uzmanība. Taču pieredzi darbā ar droniem NBS sāka uzkrāt vēl ilgi pirms konfliktiem Sīrijā un Lībijā, kā arī pirms Kalnu Karabahas konflikta.

Image
drons
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Nav jau tā, ka mēs tikai grāmatas lasām. Šo un to esam patestējuši, esam pierakstījuši rezultātus, ko pēcāk liksim iekšā savos nākotnes spēju attīstības plānos. [..] Mums ir pašu uzkrātā pieredze, karojot Irākā un Afganistānā tehnoloģiski visattīstītākās koalīcijas ietvaros. Šajās operācijās esam pārliecinājušies, ka tehnoloģiskais pārsvars nebūt neatrisina visas kaujas problēmas. Pret tehnoloģisko attīstību ir jāizturas nopietni, bet nevajag mesties pāragros secinājumos,” skaidro brigādes ģenerālis G. Kerlins.
Image
drons
Foto: Reuters/Scanpix
Foto: Reuters/Scanpix

Vienlaikus Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos atzina –  gaisa draudu pieaugums prasīs krietni lielāku un uzmanīgāku maskēšanās spēju, kā arī tālāku pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu. Tiesa, garantēt, ka šādā veidā visi riski būs atrisināti, arī nevar.

“To visu mēs redzējām arī Ukrainā. Tu izmanto visas iespējas, ko var “izspiest” no maskēšanās, taču karā riska elements allaž būs klātesošs. Šo riska elementu arī nākas ieviest savā taktiskajā shēmā. Nepietiek tikai ar maskēšanās tīkla nostiepšanu, jādomā par alternatīvām pozīcijām, spēku izkliedi. Ar šiem parametriem ir jāžonglē un jāmeklē iespējami izdevīgais spēku salikums. Tā ir militāra māksla. Jāsaprot, ka 100% risinājuma šai problēmai nav un arī nekad nebūs,” teic brigādes ģenerālis G. Kerlins.

Iespēja piedalīties sacensībā par dronu ieroču attīstību ir arī Latvijai. Jau šobrīd Nacionālie bruņotie spēki šajā virzienā sākuši sadarbību ar pašmāju un ārvalstu ražotājiem. Šīs spējas tiek integrētas gan pašreizējā, gan nākotnes spēju attīstībā.Priekšdarbi ir sākti, Aizsardzības ministrija šajā jautājumā sarunājas ar industriju un šajā procesā klātesoši ir arī NBS.

Image
drons
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
"Gribu domāt, ka sarunas beigsies ar pētniecību. Šajā virzienā ir jāiet, tomēr paralēli ir jāsaglabā veselais saprāts. Nevajag pieņemt, ka tagad droni būs sava veida wunderwaffe jeb brīnumierocis. Nevajag domāt, ka attīstot dronu spējas, mums vairs nebūs jādomā par artilēriju vai prettanku spējām,” stāsta brigādes ģenerālis G. Kerlins.

Izvērtējot dronu lietderību uzbrukuma veikšanā, jāņem vērā arī to izmaksas, proti, vai dronu izmaksu efektivitāte būs atbilstoša tai, ko ar savām izmaksām var sniegt, piemēram, artilērijas lādiņš. Tāpat jāvērtē paša drona izdzīvošanas spējas, veicot uzbrukumu.

“Jebkurš pretinieks strādā arī pretdarbības virzienā, tas ir līdzīgs stāsts kā ar tanku un prettanku ieroču attīstību. Arī šajā virzienā pēdējo gados īpaši attīstās pretgaisa aizsardzības sistēmas, elektroniskā karadarbība un elektromagnētiskā impulsa ieroči. Tāpēc šis virziens ir jāpēta un tiek pētīts NBS ietvaros,” piebilda brigādes ģenerālis G. Kerlins.  

Image
global hawk
Foto: AFP/Scanpix
Foto: AFP/Scanpix

Vienlaikus viņš uzsvēra – pretēji medijos valdošajiem stereotipiem, ka dronu ieroči pēc savas būtības ir lēti, tā nebūt nav. Viņaprāt, bezpilota lidaparātu lētums ir tikai lozungu līmenī, jo tādas sistēmas kā “Global Hawk” spēj izmaksāt miljardiem eiro. Savukārt, kā pierādījusi Sīrijas pilsoņkara prakse, uz lētu Ķīnā ražotu dronu  spietu atbalstu, kas aprīkoti ar sprāgstvielām, arī nevar paļauties. Ja pretiniekam būs efektīva bezpilota lidaparātu identificēšanas funkcija, tad šādi pretinieks spēs noteikt ne tikai pašu dronu uzbrukumu, bet atrast un iznīcināt arī dronu operatoru.

“Arī te valda mūžīgā cīņa – seifs pret zagli,” piebilda brigādes ģenerālis G. Krelins.

 

*Wunderwaffe – tulk. no vācu valodas – brīnumierocis

Dalies ar šo ziņu