Latvijas aizsardzības resors ir ņēmis vērā Kalnu Karabahas konfliktā gūto mācību par dronu izmantošanu kaujās, taču Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) patlaban trūkst vidējas darbības rādiusa raķetšu, tā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Šodien komisijas sēdē diskutēja par aizsardzības resora nākamā gada budžetu un komisijas deputāts Edvīns Šnore interesējās, vai Aizsardzības ministrija, veidojot Latvijas pretgaisa spējas, ir ņēmusi vērā Kalnu Karabahas konflikta pieredzi, kad Azerbaidžāna tajā aktīvi izmanto Turcijas ražojuma dronus Armēnijas spēku tehnikas un karavīru iznīcināšanai.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atbildēja, ka aizsardzības nozare ļoti rūpīgi seko jebkuram bruņotajam konfliktam, tai skaitā karadarbībai Kalnu Karabahā. No šī konflikta, līdzīgi kā no traģiskajiem notikumiem Austrumukrainā. Aizsardzības ministrija ir izdarījusi vairākus secinājumus.
Pabriks skaidroja, ka Latvijas pretgaisa aizsardzības bruņojumā ir pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, tostarp "Stinger", taču joprojām trūkst vidējas darbības rādiusa raķetes. Pie šīs problēmas aizsardzības resors strādājot, lai gan ātrs risinājums nav gaidāms, jo ir jāveic vairāki priekšdarbi, bet galvenais - nepieciešams arī atbilstošs finansējums.
Ministrs nešaubās, ka droni ir nākotnes karadarbības neatņemama sastāvdaļa, jo dronus var izmantot daudzos veidos, tostarp uzbrukumam pret transporta kolonnām. Vienlaikus dronu sistēmas ir iespēja tādām nelielām valstīm kā Latvija "mazināt spēku asimetriju."
Pabriks neslēpa, ka, neskatoties uz starptautiskajiem notikumiem, Latvijas aizsardzības resoram ir ļoti laba sadarbība ar Turciju, kas ir starp trīs vadošajām valstīm dronu izmantošanā kaujas laukos. Līdz ar to Latvija izmantošot visas iespējas, lai Latvijas aizsardzības sistēma pēc iespējas ātrāk varētu apgūt jaunās tehnoloģijas.
"Protams, viegli ir pateikt, bet pavisam cits ir - to izdarīt, jo vienmēr viss prasa laiku un līdzekļus, taču mēs pie šī jautājuma strādājam," piebilda ministrs.
Vēl viena no Kalnu Karabahas konflikta gūtajām mācībām ir tā, ka Armēnija, iespējams, pārāk daudz paļāvās uz saviem sabiedrotajiem. Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt gatavai nopietni ieguldīt savā aizsardzībā, domājot par moderniem izaicinājumiem, skaidroja ministrs.
"Ja Latvija atšķirībā no citām valstīm nevar sasniegt augstu līmeni daudzās konvenciālajās bruņojuma spējās, tad ar jauno tehnoloģiju ieviešanu mēs varam demonstrēt šo atšķirību," uzsvēra ministrs.
Savukārt NBS komandieris Leonīds Kalniņš deputātiem norādīja, ka Latvija nav atpalikusi minētajā jomā. Jau kopš 2007. gada armija ekipējumā sāka ieviest dronus, lai nodrošinātu gaisa telpas kontroli un taktisko pielietojumu.
Nākamgad ir plānots specifisks vingrinājums, kurā armija šajā jomā izspēlēs savas funkcionālās spējas, lai analizētu, kādi resursi nepieciešami risku samazināšanai NBS karavīriem uzdevumu izpildē.
Latvijas bruņojumā ir pretdronu ieroču sistēmas, taču tās ir jāprot pielietot, ņemot vērā Latvija dabu un infrastruktūru.
Aizsardzības ministrijas šī gada budžets ir 663,67 miljoni eiro, bet 2021. gada budžets plānots 707,82 miljonu eiro apmērā. 2022. gadā un 2023. gadā budžets plānots attiecīgi 746,51 un 745,91 miljonu eiro apmērā.
Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2021. gadā būs nodrošināt ilgtspējīgu NBS spēju attīstību saskaņā ar aktuālo NBS attīstības plānu un pieejamo finansējumu. Tāpat uzdevums ir nodrošināt NBS vispusīgai attīstībai nepieciešamo infrastruktūras nodrošinājumu, turpinot kaujas un kaujas atbalsta spēju attīstību, ar tām saistīto infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu iegādes.
Nākamgad iecerēts turpināt pretgaisa aizsardzības, netiešā uguns atbalsta, komandvadības spēju un sauszemes spēku mehanizētās brigādes attīstību, veikt nepieciešamā personāla apmācību un infrastruktūras izbūvi helikopteru "Black Hawk" ieviešanai bruņojumā. Tāpat nākamgad plānots turpināt brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstību.