Kad sportista karjeru papildina dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos

Regulāri fiziskie treniņi ir Artūra Dārznieka ikdiena, taču pērn viņš iestājās arī Nacionālajos bruņotajos spēkos, par ko bija domājis jau pēc Murjāņu sporta ģimnāzijas beigšanas. Šobrīd viņš apvieno abas jomas – gan profesionālo sportu, gan dienestu NBS, taču “Sargs.lv” atklāj, ka pēc profesionālā sportista karjeras beigām nolēmis pilnvērtīgi nodoties bruņotajiem spēkiem, kuros saredz savu turpmāko karjeru.

Par NBS domā jau kopš ģimnāzijas

Stāstot par savu lēmumu 26 gadu vecumā kļūt par karavīru, Artūrs saka - notikumi risinājušies likumsakarīgā ķēdē. Profesionālais dienests viņam ir stimuls iet uz priekšu, jo dod stabilitāti un savā ziņā arī drošības sajūtu. Kad mācījies Murjāņu sporta ģimnāzijā, visu laiku bijusi doma par militāro karjeru. “Beidzot Murjāņu sporta ģimnāziju, es vēlējos sākt studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Zinot, ka Sporta akadēmijā var apvienot studijas ar profesionālo sportu, aizbraucu uz atvērto durvju vienu NAA. Taču toreiz profesionālam sportistam Aizsardzības akadēmijā tādu iespēju nebija, jo sanāktu izlaist vienu gadu no sportista karjeras, kas ir ļoti daudz, tāpēc šo domu atmetu,” stāsta A. Dārznieks.

Image

Foto: Foto no personīgā arhīva

Dienests maina domāšanu

Savukārt nesen iespēja pievienoties bruņotajiem spēkiem atkal tikusi apsvērta, tiekoties ar NBS Sporta klubu, līdz ar to, iestājoties NBS, izdevies piepildīt jaunības sapni. Tāpat kā visi topošie karavīri arī Artūrs izgāja trīs mēnešu pamatapmācības kursu Kājnieku skolā Alūksnē. “Tas bija interesants un grūts laiks, lika man daudzas lietas novērtēt citādāk. Tas manu domāšanu pavērsa pareizā virzienā un mani norūdīja,” atklāj sportists, neslēpjot, ka apmācību laikā pat viņam reizēm bijis grūti.

Viņš uzskata, ka izturēt pārbaudījumus palīdzējis viņa raksturs, jo viņam nepatīk padoties. Artūra grupa bijusi neliela, to kopā beiguši 12 cilvēki. “Visur jābūt punktuālam. Ja tu kaut ko nokavē, cieš visi pārējie. Līdz ar to sāc arī respektēt apkārtējos, plānot savu dienu. Saproti, ka tevi pamodinās konkrētā laikā, tev jāpaspēj saklāt gultu, ieiet dušā, sakārtot skapi. To visu jāpaspēj izdarīt no rīta, turklāt tu neesi viens, jo arī citi pilda tādu pašu uzdevumu. Tad rodas rutīna, un darbiņi tiek sadalīti. Viens otru arī iemācījāmies cienīt,” atceras sportists.

Viņš vērtē, ka šie trīs mēneši ietekmējuši viņu tikai uz labo pusi, jo iepriekš viņš dzīvojis tikai savā komforta zonā, kur viss bijis daudzmaz paredzams –  treniņi, mājas, bet te pēkšņi - trīs mēnešus atrasties pavisam citā “virtuvē”.

Ģimene pirmajā vietā

Šis laiks viņam bijis ļoti nozīmīgs arī privātajā dzīvē. Kad Artūrs izgāja pamatapmācību Alūksnes Kājnieku skolā, viņa draudzene jau bija bērniņa gaidībās. Tas laiks bija diezgan grūts, jo uzlika papildu slogu. “Tuvinieku atbalsts deva man spēku. Tas viss bija plānots un rēķinājāmies, ka mājās  būšu grūtniecības sākumā un atkal beigās, lai sagaidītu svarīgāko mirkli,” atklāj sportists. Trīs mēnešu laikā uz mājām braukt iespēja bijusi vairākās nedēļas nogales. Laiks mājās paskrējis zibenīgi, bet tas bija daudz kvalitatīvāks un patīkamāks, atzīst Artūrs.

Par savas dzīves lielākajiem notikumiem un sasniegumiem viņš uzskata ģimeni, kas vienmēr ir pirmajā vietā.

Image

Foto: Foto no personīgā arhīva

Kā otrā ģimene viņam ir sporta komanda, jo, braucot uz sacensībām, pusgadu sanāk dzīvot kopā.

Sezonas sākums vasarā

Pēdējā sezona A. Dārzniekam gan bijusi īsa, turklāt finansējuma trūkuma dēļ Artūrs netika uz Amerikas kausiem un pēdējiem trim kamaniņu sporta Pasaules Kausa posmiem. Tomēr viņš piedalījās Eiropas čempionātā, Pasaules čempionātā un atsevišķos Pasaules Kausa posmos, taču savu sniegumu šosezon vērtē pat labāk nekā iepriekšējos gadus.

Viņš stāsta, ka pāris sezonas iepriekš bijis ļoti liels kāpums sportiskajā karjerā, strauja izaugsme. Tad nācis Olimpiskais gads, stress un jauna tehnika, tāpēc iestājusies tā saucamā sportiskā “bedre” jeb kritums.

Image

Foto: Foto no personīgā arhīva

“Sargs.lv” ar sportistu tikās maija sākumā, kas kamaniņu sportā ir pats sezonas sākums, un sezona ilgst gandrīz visu gadu. Aprīļa beigās sākas individuālais darbs, skriešana, vingrošana un stiepšanās. Viņš stāsta, ka visa komanda kopā sāk trenēties maijā līdz pat pirmajam ledum, kas parasti ir oktobra sākumā. Latvijas čempionāts parasti ir marta sākumā. Ja ir labi laikapstākļi, martā vēl maksimāli tiek mēģināts izmantot trases dotās iespējas un testēta tehnika nākamajai sezonai. Līdz ar to atpūtai paliek tikai aprīlis.

Image

Foto: Foto no personīgā arhīva

Spēks, lokanība un balanss

Uz kamaniņu sportu skatoties no malas, skatītājs redz, ka svarīgi ir ātri iestumt kamanas un, tajās noturoties, pēc iespējas ātrāk nobraukt lejā. Taču treniņu process ir daudzveidīgs. “Cik esmu dzirdējis no malas – “parausti rokturīšus un iegulies iekšā”, taču tas tomēr ir kas vairāk. Kamaniņu sports ir daudzpusīgs sporta veids, jo vajadzīgs gan spēks, gan lokanība, gan balanss," norāda sportists.

Šajā sporta veidā spēlē ļoti svarīga ir tehnika. Trenējoties pirms sezonas, divas reizes dienā tiek mēģināts izmantot trasi. Vasarā tiek braukts ar rolerkamanām, vienīgi tās nav tik ātras kā īstās, tāpēc nav tik “liela kaifa” kā ziemā.

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzsāk treniņprogrammu “Esi stiprs kā karavīrs”.  Tās mērķis ir piedāvāt vispusīgu sporta sagatavošanās programmu piecu nedēļu garumā, palīdzot interesentiem sagatavoties fizisko normatīvu pārbaudījumiem Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Taču treniņprogramma būs noderīga arī tiem, kuri vēlas fiziski sagatavoties, lai iestātos Nacionālajos bruņotajos spēkos – gan profesionālajā dienestā, gan Zemessardzē. Taču tikpat labi to var pildīt arī ar NBS nesaistīti cilvēki, lai pārbaudītu savas spējas un uzlabotu fizisko formu.