Kāpēc Latvijā notiek arvien vairāk kiberuzbrukumu un ko meklē uzbrucēji?

Kibertelpā notiek daudz vairāk, nekā redz sabiedrība

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būtiski aktivizējušās arī ar Krievijas interesēm saistītas hibrīdās operācijas, tostarp kibertelpā. Eksperts norāda, ka pēdējā aptuveni pusgada laikā novērojams jauns uzbrukumu aktivitātes kāpums, lai gan ne visus uzbrukumus Latvijai īsteno ar Krieviju saistīti grupējumi.

Vienlaikus sabiedrības priekšstats par kiberdrošības situāciju nereti veidojas pēc skaļākajiem incidentiem. “Ikdienas troksnis” kibertelpā ir daudz lielāks – ceturksnī CERT.lv analītiķi manuāli apstrādā aptuveni 600–800 incidentu, neskaitot tos, kurus iespējams apstrādāt automatizēti. Daudzus uzbrukumus izdodas apturēt jau agrīnā stadijā.

Uzbrucējiem interesē ne tikai nauda

Kibernoziedzība tradicionāli ir saistīta ar finansiālu labumu – nozagtus datus var pārdot vai izmantot krāpniecībā. Taču kibertelpā darbojas arī valsts atbalstīti, motivēti vai koordinēti uzbrucēji, kuru mērķi ir atšķirīgi.

Pēc incidentu analīzes iespējams konstatēt gadījumus, kad sākotnēji sistēmai piekļuvuši finansiāli motivēti kibernoziedznieki, bet vēlāk šo piekļuvi izmantojuši citi spēlētāji, kuri interesējas par konkrētu informāciju.

Eksperts norāda, ka šādos gadījumos uzbrucēji var meklēt informāciju par iedzīvotājiem, valsts plāniem un konkrētām nozarēm. Atkarībā no aktuālajām interesēm mērķis var būt iekšlietu, aizsardzības, veselības, aviācijas vai cita nozare, kā arī komerciāli dati.

Viens no galvenajiem mērķiem ir iegūt apsteidzošu priekšrocību – informāciju, kas ļauj uzbrucējam labāk izprast kādu nozari, organizāciju, procesus vai konkrētus cilvēkus, atklāj CERT.lv pārstāvis.

Nozagti dati ļauj izveidot daudz plašāku cilvēka profilu

Personas datu noplūdes risks nav saistīts tikai ar iespēju saņemt nevēlamu krāpnieka zvanu. Dažādos avotos iegūtu informāciju iespējams savstarpēji sasaistīt.

Piemēram, vienā datu kopā var būt personas vārds un transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, citā – dzīvesvietas adrese, bet publiski pieejamos datos atrodama papildu informācija. Apvienojot šos datus, iespējams izveidot daudz detalizētāku personas vai mājsaimniecības profilu.

Mākslīgais intelekts uzbrucējiem dod papildu iespējas

Mākslīgais intelekts nav vienīgais iemesls pieaugošajai kiberuzbrukumu aktivitātei, tomēr tas uzbrucējiem var palīdzēt veikt sarežģītākas darbības ar mazākām tehniskajām zināšanām.

Piemēram, mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt analizēt programmatūras atjauninājumus un identificēt, kādas ievainojamības tajos tikko novērstas. Tādējādi uzbrucēji var ātrāk mēģināt atrast sistēmas, kurām atjauninājumi vēl nav uzstādīti.

Tas rada arvien īsāku laika periodu starp ievainojamības atklāšanu un tās izmantošanu uzbrukumā. Tāpēc gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm jāspēj reaģēt uz jaunām ievainojamībām ātri.

Vienlaikus mākslīgais intelekts nav tikai uzbrucēju instruments – to var izmantot arī kiberdrošības speciālisti, lai efektīvāk atklātu un novērstu draudus.

Latvija nav bezspēcīga pret kiberuzbrukumiem

Neraugoties uz skaļajiem incidentiem, eksperts uzsver, ka Latvijas spējas pamanīt kiberuzbrukumus, nodrošināt aizsardzības pakalpojumus un reaģēt uz incidentiem ir augstā līmenī arī Eiropas kontekstā.

Par Latvijas pieredzes nozīmi liecina arī citu NATO dalībvalstu interese – CERT.lv un Nacionālā kiberdrošības centra pieredzi kiberdrošības jomā Rīgā apguvušas jau 27 NATO dalībvalstis.

Tas nozīmē, ka atsevišķi skaļi incidenti nav uzskatāmi par visas Latvijas kiberdrošības sistēmas raksturojumu. Vienlaikus tie parāda, ka arī iestādēm un uzņēmumiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par to rīcībā esošo sistēmu un datu aizsardzību.

Vairāk par to, kāpēc notiek kiberuzbrukumi, ko meklē uzbrucēji un kā kiberdrošības speciālisti tos atklāj, klausies un skaties raidierakstā “Droši ir zināt”.