Pieaugusi drošības sajūta Latvijas dalības NATO un Eiropas savienībā dēļ, liecina Valsts kancelejas un tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" pētījums par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.
NATO rada drošības sajūtu
Latvijas dalība NATO drošības sajūtu rada 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 11% vairāk salīdzinājumā ar 2022. gada martu, un šis rādītājs ir augstāks tieši latviešu vidū. Noraidošu viedokli šajos jautājumos pārstāvēja katrs ceturtais respondents, kas biežāk bija cittautietis.
41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā jūtas droši, jo Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma. Pretēju viedokli gan pauda 27% aptaujāto.
Vienlaicīgi, salīdzinot ar 2021. gada datiem, kad aptauja tika veikta vēl pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, 2022. gadā no 34% uz 58% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri baidās no iespējamas karadarbībā gadījumā, ja Latvijai uzbruktu kāda agresorvalsts.
Rietumu palīdzība Ukrainai – nepietiekama
Līdzīgi kā pavasarī, arī 2022. gada decembrī Latvijas sabiedrība diezgan skeptiski vērtēja Rietumu valstu paveikto, cīnoties pret Krievijas sākto karu Ukrainā. Tikai 22% aptaujāto iedzīvotāju piekrita tam, ka Rietumu valstis un institūcijas pietiekami spēcīgi darbojas pret V. Putina karu Ukrainā un ka patiesībā sabiedrotie varētu darīt vairāk.
Gan 2022. gada pavasara, gan decembrī veiktā aptauja liecina, ka nav mainījies sabiedrības viedoklis par Rietumu valstu iesaistīšanos karā. To atbalstītu 20% respondentu. Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (49%) ir pret Rietumu iesaistīšanos karadarbībā Ukrainā.
Spēj atšķirt patiesu info no safabricētas
Tikmēr Krievijas valsts institūciju un mediju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā uzticas vien 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz viennozīmīgi (vairāk nekā 80% gadījumu) gan Krievijas valsts institūciju, gan Krievijas mediju sniegtā informācija tika raksturota kā neuzticama.
Sabiedrībā kopumā pieaugusi pārliecība par spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas. Vairākums (58%) aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka parasti spēj atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura tendencioza vai “safabricēta”.
27% pētījuma dalībnieku ir saskārušies ar negatīvu pieredzi mediju izmantošanā, kad ir gadījies noticēt maldinošai informācijai medijos, to saprotot tikai vēlāk. Tikai 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu spēju atpazīt uzticamu informāciju no maldinošas vērtēja kritiski, norādot, ka viņiem trūkst kompetences šajā jautājumā.
Tāpat vairāk nekā divas trešdaļas (68%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka ir snieguši materiālu vai morālu atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem. Visās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās tā atbildēja lielākā daļa aptaujāto.
Valsts kancelejas un tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas Fakti" veiktajā pētījumā pērnā gada decembrī tika aptaujāti 1057 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
