Viens no vadošajiem neatkarīgajiem Krievijas medijiem – Rīgā bāzētā krievu valodā rakstošā tīmekļa ziņu vietne “Meduza” – cīnās par izdzīvošanu pēc tam, kad 23. aprīlī Krievijas varasiestādes atzina to par “ārvalstu aģentu”. Tā rezultātā medijs zaudējis teju visus reklāmdevējus un ir spiests vākt ziedojumus savai pastāvēšanai, intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” atzīst “Meduza” galvenais redaktors Ivans Kolpakovs. Viņš saka, ka nākotne diemžēl ir neiepriecinošu, jo V. Putina nākšana pie varas iezīmējusi krievu neatkarīgās žurnālistikas beigu sākumu. 2021. gadā Krievijā redzams, ka pie atbildības tiek saukti ne tikai aktīvisti, bet arī žurnālisti.
2014. gadā dibinātā interneta ziņu vietne “Meduza” līdz šim bijis viens no vadošajiem neatkarīgajiem Krievijas medijiem, ko savulaik izveidoja bijusī “Lenta.ru” galvenā redaktore Gaļina Timčenko, sākotnēji ieņemot arī galvenās redaktores amatu. 2016. gadā viņu nomainīja Ivans Kolpakovs. Lai izvairītos no cenzūras, portāls savu redakciju pārcēla uz Latviju, lai gan daļa izdevuma žurnālistu joprojām dzīvo Krievijā.
Ko no juridiskā viedokļa nozīmēja ziņu vietnes pārcelšana uz Latviju 2014. gadā? Un, ja tā ir reģistrēta Latvijā, kāpēc uz to attiecas Krievijas Tieslietu ministrijas lēmumi?
Pārcelšanās uz Latviju 2014. gadā mums ļāva septiņus gadus bez ierobežojumiem praktizēt neatkarīgu žurnālistiku, kamēr reklāmdevēji, galvenais lasītāju loks un reportieri atradās Krievijā. Ja neievērosim Krievijas Tieslietu ministrijas lēmumu, tiks uzlikta soda nauda, kas var novest pie tā, ka ziņu vietne Krievijā tiks bloķēta. Tā būtu mūsu izdevuma nāve.
Intervijā “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” Jūs jau teicāt, ka ar Gaļinu Timčenko esat izstrādājuši sliktākos šī gada scenārijus, paredzot, ka “Meduzai” var piešķirt ārzemju aģenta etiķeti. Vai šis lēmums jūs pārsteidza?
Jā, tam ir diezgan grūti sagatavoties, bet mēs bijām diezgan mierīgi.
Cik daudzi reklāmdevēji jūs ir pametuši un kā viņi to pamato? Kādas idejas, lai izkļūtu no šīs situācijas, varbūt plānojat maksas saturu?
Mēs negribam atklāt budžetu, taču biznesa modeļa pamatā bija vietējā reklāma. Tagad mēs sacenšamies pret laiku, ļoti strauji samazinot izdevumus – esam samazinājuši algas par 30 līdz 50 procentiem, atteikušies no biroja un praktiski pārtraucām strādāt ar ārštata autoriem. Tajā pašā laikā izsludinājām kolektīvās finansēšanas kampaņu. Tas ļaus mums pastāvēt nedaudz ilgāk, iegūt laiku, lai domātu, ko darīt tālāk.
Esat lūdzis lasītājiem finansiālu palīdzību. Kā cilvēki reaģēja? Cik daudz finansējuma jau savākts, vai no tā ir iespējams iztikt?
Vēl neesam gatavi apkopot pūļa finansēšanas kampaņas rezultātus. Process tikko sācies, taču redzam, ka lasītāji mūs atbalsta. Saņemam daudz mīlestības vēstuļu un labus vārdus par to, cik svarīgs mūsu darbs ir cilvēkiem.
Jūsu finansēšanas kampaņas nosaukums ir “Meduzas glābšana”. Vai tiešām tik atpazīstamu ziņu vietni var tik ātri notriekt?
Jā, situācija ir kritiska.
Vai kāds no “Meduza” darbiniekiem ir nolēmis doties prom pēc tam, kad samazinātas algas, vai arī jūs visi joprojām varonīgi cīnāties?
Algu samazināšana bija grūts lēmums, ko “Meduza” komanda pieņēma kopā. Skaidrs, ka komanda turpinās samazināties, taču cienām un mīlam darbiniekus, kuri nav gatavi strādāt šajos jaunajos apstākļos. Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka viņu dzīve pēc “Meduza” ir veiksmīga.
Atbalstu neatkarīgajiem medijiem Krievijā pauduši 250 žurnālisti no tādiem starptautiksiem izdevumiem kā “The Guardian”, “The Washington Post”, “Le Monde”, “Reuters”, pavisam kopā no 63 valstīm. Vai šāds atbalsts var palīdzēt?
Ikviena publicitāte var palīdzēt, piesaistot pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīties pūļa finansēšanas kampaņā. Un tas arī palīdz sabiedrībai uzzināt, kas notiek ar lielāko neatkarīgo mediju Krievijā.
Lietuvā pastāvīgi tiek runāts par Krievijas propagandas bīstamību, kas izplatās ar Kremļa atbalstītu mediju starpniecību. Kādu jūs redzat neatkarīgo Krievijas mediju nākotni pēc gada, pieciem gadiem?
Neiepriecinošu. Putina nākšana pie varas bija krievu žurnālistikas beigu sākums. Un tagad mēs redzam, kā situācija Krievijā ir mainījusies 2021. gadā – šobrīd pie atbildības tiek saukti ne tikai aktīvisti, bet arī žurnālisti.
Jau ziņots, ka 23. aprīlī Latvijā bāzēto krievu valodā rakstošo tīmekļa ziņu vietni “Meduza” Krievijas varasiestādes piektdien atzinušas par “ārvalstu aģentu”. Organizācijām un personām, kas Krievijā atzītas par “ārvalstu aģentiem”, turpmāk jāatklāj savi finansējuma avoti un visas publikācijas attiecīgi jāmarķē, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas. Atbildot uz šīm ziņām, "Meduza" norādīja, ka šis “diskriminējošais statuss apgrūtinās mums Krievijā veikt savu darbu un nopelnīt iztiku”.
Lai nodrošinātu finansējumu medija pastāvēšanai, “Meduza” izsludināja ziedojumu vākšanas kampaņu. Tomēr 6. maijā paziņoja, ka kampaņu kompromitējuši hakeri, kā rezultātā tā bijusi jāaptur.
Hakeri centušies noformēt vairākus simtus pārskaitījumu “Meduza”, izmantojot zagtas banku kartes, kā kontakta e-pasta adresi norādot nejaušu burtu kombināciju. Maksājumus apstrādājošā sistēma lielāko daļu šādu maksājumu bloķējusi. Kā norāda “Meduza” pārstāvji, hakeri šādā veidā ar zagtām kartēm varēja panākt, ka izdevums zaudē naudu, veicot ziedojumu atmaksu, ņemot vērā komisijas maksu. Lai aizsargātos no uzbrukumiem, redakcija padarījusi stingrākus karšu pārbaudes noteikumus un ziedošanas kampaņu atsākusi. Tiek norādīts, ka ziedojumus veikušo personu dati uzbrukumā nav cietuši.
