Lai Latvijas krievvalodīgi iedzīvotāji mazāk patērētu Kremļa propagandas kanālus un spētu daudz labāk analizēt tiem piedāvāto informāciju, nepieciešams stiprināt Latvijas sabiedrisko mediju satura piedāvājumu krievu valodā, tā šodien Eiropas Parlamenta pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā par mediju patēriņu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidē “Pazudis tulkojumā” atzina mediju un drošības eksperti.
Kremļa propaganda visus neskar
Eksperti norādīja, ka tas, kādu saturu patērē krievvalodīgā Latvijas sabiedrības daļa, atkarīga no vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir sabiedrības vecums – jaunākā gadu gājuma cilvēki informāciju galvenokārt saņem internetā, kamēr vecāka gadu gājuma cilvēki televīzijā, kurā pamatā dominē Kremļa propagandas kanāli. Otrs elements – valodas zināšanas – cilvēki, kuri pārzina pēc iespējas vairāk valodu attiecīgi ir mazāk manipulējami un apveltīti ar lielāku kritisko domāšanu, jo ir spējīgi saņemt dažāda veida informāciju un dažādiem avotiem.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa atzina, lai gan vairumā gadījumu teju visi krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji patērē Krievijas medijus, teju puse paralēli saņem informāciju no medijiem latviešu valodā. Šai tendencei pēdējo gadu laikā vērojams pieaugums. Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi un tās mediju patēriņa īpatnībām.
Savukārt Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga atzina, ka vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju nepieciešamību pēc uzticamām Latvijas mediju gatavotām ziņām skaidri pierādīja “Covid-19” pandēmija.
Problēma – “iekrāsotie” vēstījumi.
Kā atzīst eksperti, Latvijas gadījumā mazāk bīstama ir klasiska dezinformācija, proti, apzināti nepatiesu un izdomātu ziņu izplatīšana. Tā vietā izplatītāka problēma, kas var būtiski ietekmēt nacionālo drošību, ir tā sauktā “iekrāsotā” informācija. Proti, tāda, kurā ziņu autors apzināti izceļ vienu informācijas aspektu.
Šādu parādību pamanījusi arī G. Sloga, kura diskusijas laikā stāstīja par kādu nesenu novērojumu Igaunijas krievvalodīgā portāla saturā. Tajā publicēts materiāls, kurā stāstīts kā Igaunija attīstījusies PSRS laikā, cik daudz naudas ieguldīts tās infrastruktūrā un, ka patiesībā Igaunija no PSRS okupācijas nevis zaudējusi, bet gan gluži pretēji – ieguvusi. Pēc mediju ekspertes domām, šādi tiekot radīts nepatiess vēstījums, ka okupācijas laikā sabiedrības dzīve gājusi augšup, ekonomika attīstījusies.
Pēc I. Bērziņas vērtējuma, tas izgaismo ilgtermiņa Kremļa taktiku – mēģināt krievvalodīgajai sabiedrības daļai iegalvot, ka situācija pēc neatkarības atjaunošanas kļuvusi tikai sliktāka. “Tas nav viens atsevišķs raksts. Mērķis ir pasvītrot, cik tagad viss ir slikti,” piebilst pētniece.
Neviennozīmīgi vērtējama arī satura atšķirība Latvijas vadošajos interneta portālos, kuri sniedz informāciju gan latviešu, gan krievu valodā runājošajai auditorijai. Kā norāda ekspertes, arī tur redzami bieži diskutējami vēstījumi. Uz jautājumu – kādēļ tā? Portālu vadība atbild, ka tā ražo informāciju, kādu pieprasa tās auditorija.
Krievvalodīgās sabiedrības mediju patēriņa izmaiņas
Kā diskusijā norādīja G. Sloga, Latvijā krievvalodīgo mediju tirgus ir ārkārtīgi zems, tas aizvien sašaurinās, turklāt piesaistīt darbiniekus ir arvien grūtāk. “Drukātā prese ir gandrīz mirusi. Laikraksts “MK Latvija” aizvien ir populārs, bet to ir grūti nosaukt par kvalitatīvu žurnālistiku, televīzijas kanāla PBK ziņu dienests ir slēgts. Arī LTV ilgu laiku nebija skaidra koncepta, kā attīstīt RU saturu,” viņā sacīja.
Savukārt I. Bērziņa, atzina, ka līdzās Kremļa propagandas medijiem arvien lielāku popularitāti Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū sāk ieņemt Krievijas opozīcijas mediji, kuri pamatā bāzēti interneta vidē, bieži izplatīdami tradicionālajiem Kremļa politiskajiem naratīviem pretējus vēstījumus.
“Pēc mūsu pētījumiem, aptuveni 30% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju patērē šos medijus. Tāpat Latvija sāk veidoties par sava veida Krievijas opozīcijas un neatkarīgo mediju “habu”. Te kā veiksmīgākais piemērs minams ziņu portāls “Meduza”,” piebilda I. Bērziņa.
Savukārt G. Sloga norādīja, ka pat vietās, kur tradicionāli liela daļa iedzīvotāj, patērējuši ziņas krievu valodā, veidojas jauni un sekmīgi projekti, kuros atspoguļota augstiem žurnālistikas standartiem atbilstoša informācija. Par tādiem uzskatāmi gan portāli “Rigaplus.lv” Rīgā gan Daugavpils žurnālistu veidotais portāls “chayka.lv”. Tomēr jaunu atspērienu Latvijas krievvalodīgās publikas uzrunāšanā, pētnieces ieskatā varētu veicināt krievu satura nostiprināšana Latvijas sabiedriskajos medijos mūsdienīgas platformas veidā.
Svarīgi, kā uzrunāt
Tikmēr interneta mediju šova “Trojan” vadītājs Ņikita Trojanskis diskusijas laikā atzina, ka Krievijas propagandas ierobežošanu diez vai Latvijā izdosies panākt ar aizliegumiem vien. Viņaprāt, solis pretim krievvalodīgajai auditorijai jāsper arī Latvijas politiķiem. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja neseno Valsts prezidenta Egila Levita interviju televīzijas kanālā LTV7, kurā viņš nekautrējās runāt krieviski. “Tas ir kā patīkams žests”.
Viņš atzina, ka daudz vairāk būtu iespējams sasniegt ar žurnālistikas kvalitātes uzlabošanu. Vienlaikus gan latviešiem, gan krieviem nepieciešams nojaukt savstarpējos stereotipus.