I. Mūrniece: Šajā laikā esam auguši un mainījuši apziņu tā, kā to var darīt tikai brīvi cilvēki

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
4. maijs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

1990. gada 4. maijā latvieši spēja atgriezties pie savas valsts, un tauta pacēlās jaunā kvalitātē. Šajos gados esam auguši un mainījuši savu apziņu tā, kā to var darīt tikai brīvi cilvēki, tā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē, kas arī šogad notika attālināti, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Savā uzrunā viņa pateicas visiem Latvijas iedzīvotājiem un atgādina – lai arī pašlaik Covid dēļ saskaramies ar atsevišķām neērtībām, ne mūsu suverēnā, ne personīgā brīvība nav zudusi.

Saeimas priekšsēdētāja norāda – 1990. gada 4. maijā 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un tas mainīja realitāti, darīja Latviju brīvu, nosakot valsts un tautas turpmāko gaitu – atgriešanos Eiropā – Rietumu kultūras un ģeopolitiskajā telpā un demokrātijā. Realitātē, ko veido brīvi cilvēki brīvā valstī.

Savukārt 1991. gada 21. augustā, kad Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, mēs jau de facto varējām pielikt punktu pusgadsimtu ilgai padomju okupācijai un pilntiesīgi turpināt savulaik pārrauto Latvijas neatkarības gājumu.

Daudzi vēl šodien atceras Atmodas laika motīvu – “kaut pastalās, bet brīvi”. Šodien par to daži mēdz pazoboties, bet toreiz tā bija tautas gatavība uzupurēties, apliecinājums pašcieņai, ticībai sev un saviem spēkiem.  

Image
4. maijs
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
“Brīvība ir kā uguns, kam nekad nedrīkst ļaut apdzist, par to visu laiku ir nenogurstoši jārūpējas. Mūsdienu cilvēkam ir daudz brīvību, taču brīvība nevar pastāvēt bez kopīgas atbildības. [..] Nu jau ilgāk nekā gadu piedzīvojam Covid-19 pandēmijas diktētos ierobežojumus, tomēr ne mūsu suverēnā, ne personīgā brīvība nav zudusi, ir skarti tikai ierastie dzīvesveida modeļi. Svarīgi apzināties – mūsu valsts pamati un vērtības netiek un netiks aizskarti,” norāda I. Mūrniece.
Image
4. maijs
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Tajā pašā lakā viņa aicina visiem kopā turpināt rūpēties par demokrātijas imunitāti, īpaši laikā, kad Latvijas, tāpat kā daudzas citas ES un NATO valstis, saskaras ar mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām un viltus ziņu plūsmu jeb infodēmiju. Tās izmanto sabiedrības apjukumu, sējot trauksmi un bailes, sludina klajas aplamības. I. Mūrniece norāda – nedraudzīgo infodēmijas “pavāru” ģeopolitiskais mērķis ir plašāks – destabilizēt Rietumvalstu institūciju darbu, ideoloģisko un politisko kursu, radīt haosu.

“Līdztekus Ukraina piedzīvo spēcīgus militārus draudus no Krievijas, un tikai daudzu ES un NATO dalībvalstu paustais stingrais brīdinājums pagaidām ļāvis kaut nedaudz mazināt spriedzi. Tāpēc jo īpaši svarīgi, ka Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – sadarbība militārajā jomā ir aktīvāka nekā jebkad agrāk. Tāpat Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai nozīmīgs ir arī nemainīgais ASV atbalsts. Transatlantiskā saikne ir neaizstājama un būtiska Eiropas un pasaules drošībai,” pauž I. Mūrniece.

Taču pandēmijas laikā šobrīd katrai valstij nozīmīgākais – apturēt Covid pandēmijas izplatību. Saeimas priekšsēdētāja atsaucas uz vakcināciju vēsturē, piemēram, pret bakām, bērnu trieku un tuberkulozi, kas pasargāja daudzus Latvijas iedzīvotājus no šīm sērgām. Tikmēr šobrīd vakcināciju pret Covid-19 lielā mērā kavē ļaunprātīgi izdomājumi par vakcīnu sastāvu un iedarbību, tāpēc melu ziņām jāliek pretī fakti. Viņasprāt, Eiropa ļoti atbildīgi izturas pret ikvienu signālu par vakcīnu kvalitāti un iespējamām blaknēm, bet praktisko smagumu pasaulē uz saviem pleciem iznes mediķi, tai skaitā arī Latvijas mediķi.

Saeimas priekšsēdētāja ir pārliecināta – kopumā Latvijas sabiedrību vada veselais saprāts, cilvēki cīņā ar vīrusa izplatību lielākoties cenšas darīt labāko, kas viņu spēkos, tāpēc viņa pateicas ikvienam par izturību un atbildību šajā laikā.

“Īpašs paldies visām ģimenēm, kuras spējušas attālināti gan strādāt, gan nodrošināt bērnu izglītību attālināto mācību laikā – tas bijis liels pārbaudījums daudziem. Arī skolām un pedagogiem, kuri īsā laikā pārorientējās uz digitālo vidi, sniedzot skolēniem arī nepieciešamo emocionālo atbalstu. Šis veikums jāsauc īstajā vārdā – varonība,” rezumē Saeimas priekšsēdētāja.
Image
4. maijs
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un aizsardzības nozares amatpersonas noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un aizsardzības nozares amatpersonas noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Godinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, šorīt Jēkaba katedrālē attālināti notika arī svētku ekumeniskais dievkalpojums, savukārt pie Brīvības pieminekļa kā katrā valsts svētku reizē ziedus nolika gan Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas Prezidija locekļi, gan arī aizsardzības nozares vadība.

Dalies ar šo ziņu