Nerunāsim par tēvzemes mīlestību, ja neesi gatavs to apliecināt ar saviem darbiem – šādu stingru pārliecību pauž cilvēks, kurš lielāko sava mūža daļu pavadījis Amerikā un Kanādā. Sarunā ar “Sargs.lv” viņš nedalās ar salkanām frāzēm par patriotismu, bet stāsta par savu pieredzi cīņā pret okupācijas režīmu, esot svešumā. Mācītājs, laulību un atkarību terapeits, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Māris Ķirsons savas dzīves laikā neatlaidīgi iestājies pret Latvijas okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izpelnījās starptautisku uzmanību. Viņš ir Minesotas programmas aizsācējs Latvijā. Savukārt tagad – aktīvs Zemessardzes atbalstītājs.
M. Ķirsons dzimis 1940. gadā Jaunaucē. Mācītājs stāsta – ņemot vērā, ka viņa tēvs bija mācītājs, bet mamma Kaucmindes skolas absolvente un aizsargu organizācijas dalībniece, ģimene iekļauta izsūtāmo latviešu sarakstā. Bijis skaidrs, ka tos, kurus neaizveda – agrāk vai vēlāk aizvedīs. Tā 1944. gadā, izvairoties no Padomju Savienības represijām, ģimene devās trimdā. Pēc piecus gadus ilgām bēgļu gaitām Vācijā, Ķirsonu ģimene nonāca Amerikā. M. Ķirsons ASV absolvējis pamatskolu, vidusskolu, ieguvis bakalaura grādu filozofijā un vēsturē, kā arī maģistra grādu teoloģijā. Savukārt Kanādā deviņdesmitajos gados viņš ieguva maģistra grādu ģimenes un laulību terapijā. Kanādā mācītājs dzīvoja 20 gadus.
“Lai gan sekmīgi iekļāvos amerikāņu sabiedrībā, latvietība vienmēr bijusi liela daļa no manis. Pirmo reizi padomju vara man atļāva uz dzimteni braukt 1989. gadā. Kopš tā laika nekur citur neesmu braucis - kad varēju, braucu uz Latviju,” saka M. Ķirsons.
Iestājas pret Latvijas okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem
1954. gadā filmu producents Alberts Jekste uzņēma dokumentālo filmu “My Latvia” (“Mana Latvija”), kas stāstīja par notikumiem Latvijā 30. un 40. gados. Turklāt tā tika pārtulkota 22 valodās un izplatīta visā pasaulē. M. Ķirsons bija viens no jauniešiem, kurš aktīvi iesaistījās filmas izrādīšanā Amerikā. “Braukāju apkārt pa dažādiem klubiem, skolām un cituviet, rādīdams filmu un stāstīdams par to, kas notiek Latvijā, ko komunisms nodara dzimtenei – cilvēki nedrīkst brīvi iet uz baznīcu, viņiem nav ieteicams runāt latviešu valodā, viņi tiek vajāti. Skaidrs, ka šīs ziņas ātri izplatījās, un es esmu viens no tiem, kurš palīdzēja tam nākt gaismā. Tas bija jautri,” ar piedzīvoto dalās mācītājs.