Eksperti: Bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijā” iekļauti padomi, lai pārvarētu jebkuru krīzi

Sabiedrība
Sargs.lv
bilde
Foto: Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrija savā sagatavotajā bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijā” īsā un kodolīgā veidā spējusi koncentrēt to informāciju par būtiskākajiem padomiem, kas var palīdzēt pārvarēt jebkuru krīzi, tā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina dažādu jomu eksperti.

Politologs Andis Kudors radījumā akcentē, ka šāda veida informācijai nav jābūt gari izklāstītai, tāpēc pozitīvi, ka buklets ir lakonisks, pēc kā cilvēks viegli var vadīties. Viņš arī novērtē, ka skaidri un bez aplinkiem bukletā norādīts, ka pirmajās krīzes situācijas 72 stundās valsts rīcībā esošie resursi samazināsies, kas savukārt noved pie apdraudējuma pieauguma. Tāpēc politologs uzsver, ka viens no atslēgas jautājumiem, ko katrs cilvēks var sev uzdot – kā es sev varu palīdzēt. Viņš norāda, ka buklets palīdz domāt par jautājumiem, kas saistīti ar izdzīvošanu un to, kā sabiedrībai būt autonomai, pat tad, ja valsts institūcijas nespēj visu nodrošināt.

Tāpat A. Kudors uzsver, ka ļoti svarīgi, ka informatīvajā materiālā norādīts, ka Latvija tiks aizsargāta un jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas. “Jebkurā karā klātesošs ir informācijas karš, kas sākas jau pirms kara aktīvajām fāzēm. Šādi jau daļēji tiek neitralizētas iespējas pretiniekam ar informācija kara metodēm maldināt iedzīvotājus,” pārraidē sacīja politologs.

Bukletu pozitīvi arī novērtēja arī Latvijas pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, uzsverot, ka nesen Latvija ir izgājusi cauri krīzes situācijai, kur pierādījies, ka šāds buklets ir noderīgs, īpaši 72 stundām. Viņa pauž - ja buklets būtu bijis agrāk, iespējams tas ļautu daudz labāk pārvarēt Covid-19 krīzi, un panika, kas piezagās martā, būtu bijusi krietni mazāka.

Viņa arī norāda, ka bukletā labi izklāstīts, kuras pirmās nepieciešamības preces ir vajadzīgas, tāpat arī uzsvērts, kā sadarbojoties iespējams mobilizēt pilsoniskos resursus atbalsta sniegšanai. “Kā mēs atceramies 12. martu, varēja redzēt, ka sabiedrībā bija manāma panika, veikalu izpirkšana, kur cilvēki nepiedomāja par to, kas šajā bukletā minēts - ka jāpavaicā, varbūt arī kaimiņam nepieciešama palīdzība,” sacīja K. Zonberga.

Latvijas skautu priekšnieks Nils Klints raidījumā uzsver bukleta nozīmīgumu, sakot, kas tas ir pirmais solis sabiedrības kopējās domāšanas veidošanā – ka krīzes situācijas nav nekas abstrakts un cilvēkiem ir jābūt sagatavotiem. Tāpat viņš arī aicina cilvēkus papildus bukletā norādītajai informācijai, padomāt par lietām, ar kurām papildināt savu 72 stundu somu, kas katram individuāli būtu vajadzīgas.

Tāpat N. Klints aicina cilvēkus jau laiku sagatavot somu ar tās saturu, uzsverot, ka reālā krīzes situācijā, tam var nepietikt laika. “Somai vajadzētu būt sakrāmētai, jo stresa un krīzes situācijās to izdarīt būs ļoti grūti. Protams, var uztaisīt nepieciešamo lietu sarakstu un to glabāt somā, bet tās sakārtošanai var arī nepietikt laiks. Tāpēc iesaku somā glabāt vismaz nepieciešamāks lietas krīzes situācijā,” aicina N. Klints.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina bukletu lasīt ne tikai internetā, bet arī izdrukāt un izplatīt šo informāciju arī saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tāpat ministrs arī akcentē, ka informatīvā materiāla galvenais mērķis ir panākt, lai sabiedrībā krīzes situācijā būtu pēc iespējas mazāk satraukuma. Lai iedzīvotāji gan paši zinātu, kā rīkoties, tāpat arī apzinātos, kādu palīdzību var sagaidīt gan no kaimiņa, gan arī no valsts institūcijām un citām iestādēm.

Dalies ar šo ziņu