“Maxima Latvija” valdes loceklis: gatavība krīzēm ir jātrenē

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
72 h
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Maxima” ir pirmais mazumtirdzniecības  uzņēmums Eiropā, kas ievieš pilna apjoma ārkārtas situāciju vadības sistēmu. Mēs labi apzināmies iepriekšējās sagatavotības, precizitātes un saskaņotas rīcības nozīmi ārkārtas situācijas gadījumā, saka "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Vanags, piebilstot, ka līdzīgi kā ar “roku mazgāšanas kultūru” vīrusu laikā, cilvēkiem regulāri jāatgādina arī par gatavības kultūru dažādu krīžu gadījumos.

Lai nodrošinātu visaptverošu aizsardzības sistēmas ieviešanu un ciešāku valsts un privātā sektora sadarbību, Aizsardzības ministrija regulāri tiekas ar dažādu jomu uzņēmumiem. Viens no tādiem ir arī “Maxima Latvija”, un tās valdes loceklis Jānis Vanags atzīst – dažādu krīzes scenāriju izspēle ir ļoti vērtīga.

Piemēram, 2019. gada novembrī šādu ārkārtas situāciju rīcības izspēli Aizsardzības ministrija organizēja uzņēmuma augstākās vadības komandai. Savukārt tā paša gada oktobrī Rīgā pirmo reizi Baltijā norisinājās ārkārtas situācijas mācības mazumtirdzniecībā, ko “Maxima Latvija” organizēja sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts drošības dienestu. Tās ietvēra gan inscenētus glābšanas darbus “Maxima” veikalā ar glābēju un operatīvo transportlīdzekļu iesaisti, gan ārkārtas situāciju vadības plāna aktivizēšanu un darbu “Maxima” birojā “Abras”.

Image
krīzes mācības
"Maxima" vadība piedalās Aizsardzības ministrijas rīkotajā krīzes izspēlē. Foto: "Maxima" arhīvs

Tajā pašā laikā J. Vanags atzīst – runājot par ārkārtas situācijām, tai skaitā potenciāliem militāriem draudiem, Latvijas komersantiem šobrīd joprojām ir daudz nezināmo. Vairums cilvēku un arī uzņēmumu mūsdienās ir ļoti atkarīgi no elektroenerģijas un interneta. Ja tie ir traucēti, tad pat rezerves ģenerators ir tikai īslaicīgs risinājums. Tāpat nav skaidrs, kas notiktu, ja ārkārtas situācijā veikalos sāktos masveida laupīšana un marodierisms, un operatīvie dienesti tobrīd nevarētu palīdzēt citu prioritāro uzdevumu izpildes dēļ.

Tāpēc katram uzņēmumam vajadzētu būt savam krīzes plānam, kas paredz arī alternatīvos risinājumus dažādos gadījumos, piemēram, līgums ar vairākām apsardzes firmām, ar vairākiem piegādātājiem. Turklāt uzņēmuma iespējamo draudu paredzēšana iet roku rokā ar biznesa nepārtrauktības plānošanu. Ja par to tiek domāts, tad šī gatavības kultūra ir augstāka.

“Viens no šobrīd neskaidrajiem jautājumiem mums ir, t.s. atliktās piegādes – vai, ko un cik daudz būtu jāglabā rezervēs. Līdzīgi kā ar degvielas rezervēm, arī, piemēram, griķu un makaronu glabāšana maksā naudu, un tas varētu atsaukties uz ikdienas cenām veikalu plauktos. To mēs gribam minimizēt. Tāpēc svarīgi, ka tiek izstrādāts regulējums, kas skaidri noteiktu, kā valsts šo pakalpojumu no komersantiem pirks, jo, visticamāk, valsts pati pārtikas rezervju noliktavas nebūvēs, un tas arī nav vajadzīgs. Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, lai šajā procesā varētu piedalīties visi tirgū esošie komersanti,”
Maxima Latvija
"Maxima Latvija" valdes loceklis
Jānis Vanags

Paralēli “Maxima Latvija” valdes locekļa amatam J. Vanags ir arī krīzes vadības konsultants Starptautiskajā gaisa transporta asociācijā (IATA). Tās ietvaros viņš palīdzējis daudzu valstu loģistikas un lidsabiedrību uzņēmumiem ieviest krīzes vadības sistēmas. Kā pats saka – man bijusi tā privilēģija ne tikai konsultēt citus uzņēmumus, bet arī reāli šo sistēmu ieviest uzņēmumā “Maxima”.

“Esam gandarīti, ka “Maxima” ir pirmais mazumtirdzniecības  uzņēmums Eiropā, kas ievieš pilna apjoma ārkārtas situāciju vadības sistēmu. Tas kļūst arvien nozīmīgāks laikā, kad lielveikals ikdienu ir publiska pulcēšanās vieta tūkstošiem cilvēku. Mēs labi apzināmies iepriekšējās sagatavotības, precizitātes un saskaņotas rīcības nozīmi ārkārtas situācijas gadījumā, tāpēc augsti vērtējam iespēju pārbaudīt vairākus sadarbības posmus kopā ar atbildīgajiem operatīvajiem dienestiem. Praktiskās apmācības ir nozīmīga daļa no ārkārtas situāciju vadības plāna, ”norāda J. Vanags.

Taču viņš atzīst, ka gatavība krīzēm nekad nevar būt simtprocentīga, un procedūras nepārtraukti jāuzlabo.

“Pēc kopīgām krīzes scenāriju izspēlēm ar Aizsardzības ministriju un operatīvajiem dienestiem sapratām, ka mums, piemēram, jāpapildina uzņēmuma krīzes rokasgrāmata, pievienojot nodaļu par hibrīdkara draudiem. Iespējams, kādi labojumi varētu būt arī šī gada laikā,” saka J. Vanags.

Viņš norāda, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana jebkurā valstī ir ilglaicīgs process. Un ir vērtīgi, ka par to tiek arvien vairāk spriests, un iesaistītas ir visas puses – gan valsts, gan privātie uzņēmumi, gan sabiedrība kopumā. Jo šī gatavība krīzēm jeb gatavības kultūra ir jāveido.

“Šobrīd redzam, ka, piemēram, vīrusa izplatīšanās gadījumā ir jāatgādina par roku mazgāšanas kultūru. Tieši tāpat regulāri jāatgādina par gatavības kultūru. Kā krīzes vadības eksperts es apzinos, ka krīzes – lielākas vai mazākas – kaut kad var būt. Krīzi nevar padarīt par nebijušu, tas, ko mēs varam darīt – pilnveidot savu reakciju un darbības krīzes laikā. Mācīties un sagatavoties.”

“Te es domāju ne tikai garīgo dimensiju, bet praktiski – kādas krīzes vadības rokasgrāmatas mēs veidojam, cik investējam darbinieku krīzes mācībās. Šādas mācības katru uzņēmumu un organizāciju padara stiprāku, tās arī palīdz nodrošināt šo biznesa nepārtrauktību, jo liek mums aizdomāties par dažādiem iespējamiem scenārijiem,” saka J. Vanags.  

Portāls “Sargs.lv” jau rakstījis, ka Ministru kabinets 2019. gada janvārī atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Tās mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesā Aizsardzības ministrija pēdējā laikā aktīvi iesaistījusi dažādas sabiedrības grupas. Rīkotas gan diskusijas un krīzes izspēles skolās, augstskolās un pašvaldībās. Tāpat apzināts nevalstiskais sektors un īstenots pirmais apziņošanas vingrinājums, kā arī rīkots pirmais vairāku dienu valsts aizsardzības seminārs, iesaistot viedokļu līderus no dažādu nozaru uzņēmumiem un iestādēm.

Ik gadu arī notiek Ministru kabineta mācības “Kristaps”, kurās ārkārtas izbraukuma sēdes formātā valsts augstākās amatpersonas, tiesībsargājošo un drošības iestāžu vadība un valsts pārvaldes iestāžu eksperti pilnveido praktiskās un teorētiskās iemaņas valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanas plānošanā, lēmumu pieņemšanā un izpildē.

Savstarpējā viedokļu apmaiņa starp dažādiem sektoriem Aizsardzības ministrijai ir ļoti svarīga, jo sniedz iespēju noteikt nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu normatīvos aktus un krīzes situācijās nodrošinātu valsts un sabiedrības funkcionēšanai svarīgos pakalpojumus.

Dalies ar šo ziņu